Nacionālā integrācijas centra darbs ar trešo valstu pilsoņiem

© Scanpix

Latvijā dzīvo, strādā un mācās vairāk nekā 70 tūkstoši trešo valstu pilsoņu. Viņi ieradušies no vairāk nekā sešdesmit valstīm – sākot no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Gruzijas, līdz pat mūsu izpratnē tik eksotiskām zemēm kā Kamerūna, Dienvidkoreja, Pakistāna un Mjanma. Latvijas būtiskākais uzdevums un izaicinājums ir nodrošināt šiem cilvēkiem pilnvērtīgu līdzdalību uzņemošās sabiedrības dzīvē. Tas ir Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projekta Nacionālais integrācijas centrs (NIC) uzdevums.

Saistībā ar imigrāciju un brīvu darbaspēka kustību Latvijā palielinās to cilvēku skaits, kas pārstāv citu rasi, kultūru un reliģiju. Tādēļ nopietns NIC darbības virziens ir uz kopīgu vērtību nostiprināšanu, saliedētību un iecietības veicināšanu vērstas iniciatīvas. Izstrādāta integrācijas programma, kurā iekļautas tēmas par Latvijas vēsturi, valsti, ekonomiku un ģeogrāfiju, izglītības un veselības sistēmu, kultūru, sociālo drošību, pilsonisko līdzdalību. Diskusijas par minētajiem jautājumiem divu gadu laikā apmeklējuši teju 500 interesentu. Popularitāti guvušas arī NIC brošūras Mums patīk Latvija. Ceļvedis latviešu domāšanā un Trešo valstu pilsoņi Latvijā. Ceļvedis darbos un panākumos.

Būtisks riska faktors trešo valstu pilsoņu integrācijai sabiedrībā ir nepietiekamas latviešu valodas prasmes. Tādēļ NIC visā Latvijā rīkoja latviešu valodas apmācības, iekļaujot tajās arī kultūras tradīciju un vēsturiskos aspektus. Projekta darbības laikā 2014. gadā mācības uzsāka 309 cilvēki, pabeidza – 244, šogad apmācības sāka 356 cilvēki, pabeidza – 235. 2014. gadā latviešu valodas eksāmenu Valsts izglītības centrā kārtoja 43% no latviešu valodas apguvējiem, 2015. gadā spēkus, kārtojot Valsts izglītības satura centrā, valsts valodas eksāmenā izmēģināja 58% projekta dalībnieku. Savukārt radošās darbnīcas bērniem ar latviešu valodas apguves elementiem šogad apmeklēja 222 bērni, bet latviešu valodas praktiskās nodarbības vai tā sauktās valodas kafejnīcas – 208 interesenti.

Projekta ietvaros trešo valstu pilsoņiem arī sniegtas konsultācijas viņiem aktuālos jautājumos. Tikai pirmajā darbības gadā NIC kopumā konsultēja 720 klientu – 585 klātienē un 654 ar tālruņa un epasta starpniecību. Savukārt 2015. gadā konsultāciju skaits teju četrkāršojās – klātienē sniegtas 1077 konsultācijas, neklātienē – 1566. Kopumā NIC pakalpojumus izmantojuši 1308 trešo valstu pilsoņi.

Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs, iebraucēji galvenokārt koncentrējas lielajās pilsētās, tādēļ vispieprasītākie NIC pakalpojumi bijuši Rīgas reģionā. Ja 2014. gadā Rīgas reģionā NIC bija 522 klienti, tad 2015. gadā jau 1025. Arī citos reģionos NIC klientu skaitam ir augoša tendence. Piemēram, Zemgales reģionā 2014. gadā pēc konsultācijām vērsās 58 klienti, bet 2015. gadā – 72. Līdzīgi skaitļi vērojami arī Vidzemes, Kurzemes un Latgales reģionos.

Visplašāk pārstāvētā NIC klientu vecuma grupa ir no 20 līdz 30 gadiem, tajā ietilpst 27% no visiem NIC klientiem. Nākamā lielākā grupa ir vecumā no 30 līdz 40 gadiem – 22% cilvēku. Tas apliecina, ka iebraucēji galvenokārt ir cilvēki darbspējīgā vecumā. NIC apkopotā klientu datu statistika apgāž arī pieņēmumu, ka uz Latviju no trešajām pasaules valstīm galvenokārt dodas mazizglītoti cilvēki. 671 jeb 51% NIC klientam ir augstākā izglītība, 330 – vidējā. Populārākais uzturēšanās iemesls ir ģimenes apvienošana – 402 gadījumi – un studijas – 266 gadījumi. Termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) darba dēļ izsniegtas 81 NIC klientam, savukārt īpašuma iegāde bijusi iemesls 208 gadījumos. Četros gadījumos TUA izsniegtas humānu apsvērumu dēļ.

Savukārt valsts, pašvaldību un NVO sektora pārstāvjiem rīkoti semināri un starpkultūru komunikācijas kursi darbam ar trešo valstu valsts piederīgajiem, bet sabiedrības sapratni un toleranci veicinājuši tādi pasākumi kā seši dažādi izglītojoši informatīvi televīzijas raidījumi, kā arī dokumentālā filma Svešās mājas par trešo valstu pilsoņu dzīvi Latvijā. 

Uzziņai! 

Sabiedrības informēšanas kampaņā Savi cilvēki galvenais akcents ir likts uz Latvijas sabiedrības iepazīstināšanu ar starpkultūru daudzveidību, uzlabojot savstarpējo sapratni starp trešo valstu pilsoņiem un Latvijas sabiedrību, mazinot aizspriedumus un veicinot toleranci pret dažādo. Kampaņā ir iesaistīti gan Latvijā pazīstami cilvēki no mūsu pašu vidus, gan tie trešo valstu valstspiederīgie, kuri veiksmīgi integrējušies mūsu sabiedrībā, uzskatot Latviju par savām otrajām mājām. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, šobrīd Latvijā ir 70 343 citu valstu pilsoņi, kuri savu dzīvi un darbu ir gatavi saistīt ar Latviju. Tieši viņu saistība ar mūsu valsti arī ir galvenais kampaņas vadmotīvs – viņi ir «savi cilvēki». Sociālo kampaņu Savi cilvēki finansē no Sabiedrības integrācijas fonda projekta Nacionālais integrācijas centrs (granta līgums nr. IF/2013/1.b.1.) Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2013. gada programmas. Kampaņu realizē SIA Sabiedrības informēšanas centrs.



Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais