Pasivitāte Lattelecom un LMT iespējamās apvienošanās kontekstā nav pieļaujama
Eiropā telekomunikāciju jomā pēdējo gadu laikā vērojama konkurences palielināšanās. Uzņēmumiem ir jābūt spējīgiem sekot visām industrijas jaunākajām vēsmām, piemēram, LTE 4G tīklu attīstībai, optiskās šķiedras platjoslas paplašināšanai, mākoņskaitļošanas izplatīšanās, satura pakalpojumu (televīzija, aplikācijas u.c.) nozīmes pieaugumam. Rezultātā telekomunikācijas nozarē ir vērojama aktīva konsolidācija, jo lieliem uzņēmumiem ir vieglāk pārvarēt sīvo un arvien globālāko konkurenci.
Pēdējā laikā Eiropā viens no lielākajiem darījumiem bija Telefonica Deutschland Holding AG un EPlus Mobifunk apvienošana. 2015. gada sākumā Britu telekomunikāciju gigants British Telecom (BT) paziņoja par lielākā Lielbritānijas mobilā operatora EE iegādi par 19 miljardiem ASV dolāru. Jau kopš 2013. gada arī Latvijā tiek aktualizēts jautājums par mūsu valsts divu lielāko telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilā telefona (LMT) apvienošanu. Līdz šim gan konkrēts lēmums nav pieņemts.
Pozitīvā sinerģija
Tā kā sarunas par šo divu kompāniju integrāciju un turpmāko attīstību sabiedrībā ik pa laikam uzbango, Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 veidotāji Prudentia un Nasdaq Riga sadarbībā ar Porta Finance organizēja diskusiju par abu telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, to iespējamo apvienošanos.
Daudzi citi gadījumi Eiropā jau apliecinājuši pozitīvo sinerģiju, kuru šāda apvienošanās sniedz. Piemēram, jaunizveidotais uzņēmums varētu samazināt izmaksas, likvidējot dublējošās funkcijas, kā arī iegūt no pakalpojumu kopējas pārdošanas fiksētā un mobilā segmenta ietvaros. Turklāt ar integrētu pakalpojumu portfeli apvienošanās spēlētājiem ļautu efektīvāk izturēt globālās konkurences spiedienu. Pēc Latvijas valsts un pašu spēlētāju sākotnējiem apvienošanās rezultātu aprēķiniem, sinerģija no teorētiski iespējamās apvienošanās var sasniegt 70 miljonus eiro, kas ir aptuveni 10% no abu uzņēmumu kopējās vērtības saskaņā ar 2013. gada vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 rezultātiem, informē Prudentia, piebilstot, ka LMT un Lattelecom apvienošana ir izdevīga gan abu uzņēmumu klientiem, gan pašreizējiem īpašniekiem, tostarp Latvijas valdībai. Tomēr pastāv aspekti, kas darījumam var radīt būtiskus šķēršļus.
Risināmi jautājumi
Viens no aspektiem ir saistīts ar īpašuma attiecībām un kontroles sadali pēc apvienošanās starp Latvijas valdību un TeliaSonera – ņemot vērā pēdējo publiski pieejamo informāciju par finanšu rādītājiem un īpašumtiesību struktūru, Latvijas valdība pie viena no apvienošanās variantiem var zaudēt kontroli pār apvienoto uzņēmumu.
Jāpiebilst, ka valdība ir vienojusies atjaunot darba grupu trīs ministru – ekonomikas, satiksmes un finanšu ministra – sastāvā, lai risinātu jautājumus saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām Lattelecom un LMT, ziņo LETA. Plānots, ka darba grupai pievienosies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Darba grupai paredzēts risināt sarunas ar TeliaSonera AB grupu par Lattelecom un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanu un minēto kapitālsabiedrību attīstību, tostarp kapitālsabiedrību reorganizāciju, dalībnieku maiņu un citiem pasākumiem, kas nepieciešami to ekonomiskās vērtības paaugstināšanai un darbības uzlabošanai.
Cits aspekts ir saistīts ar konkurences jautājumiem, jo pastāv bažas, ka Konkurences padome varētu apvienoto LMT un Lattelecom uzņēmumu uzskatīt par «super monopolu», kas ilgtermiņā varētu ietekmēt telekomunikāciju tirgu, un līdz ar to nevēlēties darījumu apstiprināt. «Atklāts ir jautājums par to, vai apvienotais uzņēmums varēs piedāvāt labus produktus par godīgu cenu iedzīvotājiem? Īstenībā nav vienas konkrētas atbildes, kas nodrošina labāku konkurenci tirgū – trīs, 30 vai 33 spēlētāji. Bažas varētu kliedēt rastie risinājumi nesenajā Telefonica Deutschland Holding AG un EPlus Mobifunk apvienošanās darījumā. Aptverot visus iespējamos ieguvumus, tie var būt lielāki nekā draudi no iespējamas konkurences kropļošanas, it sevišķi, ja valdība ir gatava piedāvāt risinājumus, lai saglabātu veselīgu konkurenci,» skaidro Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
Sekas būs negatīvas
Viņš norāda, ka Latvijas gadījumā Lattelecom un LMT sāga ir spilgts piemērs valdības neizlēmībai. K. Krastiņš prognozē – ja tuvākā gada laikā nesekos konkrēta rīcība, abiem uzņēmumiem klāsies grūti, ņemot vērā augošo Eiropas līmeņa konkurenci. Turklāt telekomunikācijas ir joma, kur daudz ir jāinvestē, lai celtu savu konkurētspēju. Jaunāko tendenču ieviešana prasa nozīmīgas investīcijas, kā rezultātā jau ilgāku laiku Eiropā novērojama aktīva telekomunikāciju uzņēmumu konsolidācija, piebilst K. Krastiņš. Viņš arī norāda, ka Lattelecom un LMT pēdējo gadu finanšu rādītāji, kā arī investīciju politika liecina par zināmu stagnāciju. K. Krastiņš stāsta, ka Eiropā vērojamo uzņēmumu konsolidāciju diktē biznesa loģika – to spiež darīt tehnoloģiskais progress, izmaksu optimizācija un konkurence.