Kaut gan cenas precēm, kas ir roku darbs, ierasti ir augstākas un šābrīža spiedīgajos apstākļos pircējiem vēl jo mazāk pievilcīgas, vietējo mākslinieku un amatnieku darināto lietu tirgotavās, kurās ielūkojās Neatkarīgā, neviens drūmu vaigu nerāda.
"Grūtie apstākļi audzina pircēju," ir pārliecināta viena no veikala – salona Inch 1967 īpašniecēm, arhitekte Jana Jaunzema. Viņa skaidro, ka gluži tāpat, kā pārtikas veikalā šobrīd vēršam uzmanību uz to, vai noskatītais ir Latvijas vai Lietuvas piens, citiem vēlme atbalstīt vietējos neapsīkst, arī izvēloties apģērbu un lietas mājoklim. Protams, kāds arī pasūrojas, ka cenas par augstu. Neraugoties uz to, aizvadītajos svētkos zem eglītes sagūlušas arī pie mums tapušas lietas – biežāk pircēji šeit noskatījuši krelles un ar mežģīnēm izšūtus cimdus, arī dabisko kosmētiku.
J. Jaunzema stāsta, ka idejas ir pašu un pašu rokām izgatavotas, piemēram, krelles un jaukti krēmi. Apģērbu darināšana gan uzticēta šuvējām, tāpat izstrādājumu tapšanā iesaistās arī ģimenes.
Arī nākamajā veikaliņā par pircēju trūkumu nesūkstās. "Ja nebūtu intereses, mēs nepastāvētu. Cilvēku, kas nāk, ir aizvien vairāk," norāda keramiķe un veikala Muhamors līdzīpašniece Dace Dravniece. "Mēs esam paraugs tam, ka arī pašam māksliniekam ko uzsākt nav neiespējami." D. Dravniece stāsta, ka vīrieši dāvināšanai gada nogales svētkos pirka diezgan dārgas rotaslietas. Tāpat pirmssvētku laikā pašai māksliniecei par pārsteigumu izpirktas arī viņas darinātās tadžinas, marokāņu sautējamie trauki, kaut gan 15 līdz 55 lati – tāda ir eksotiskā trauka cena – šobrīd nav maza summa.
"Šeit meklē rokām darinātas lietas, kaut ko ne tik ikdienišķu, pievēršot vairāk uzmanības arī zīmolam LV," zina teikt veikala – radošās darbnīcas Baba līdzīpašniece Sinda Krieviņa. Sākot ar auskariem par pāris latiem līdz pašmāju dizaineru apģērbam, kuru cena sasniedz arī 150 latu, – tāds ir izstrādājumu klāsts. Apģērba iegādei pircējs gan visbiežāk atvēl vidēji 40 latu, bet tie dārgākie apģērba gabali tad arī paliek uz pakaramajiem, neslēpj S. Krieviņa.
Vai ik dienu uz veikalu pašu izgatavotas lietas nes un piedāvā ne vien mākslinieki un amatnieki, bet arī tie, kas vienkārši prot ko darināt pašu rokām. "Cilvēku nāk ļoti daudz. Tagad gan arī esam godīgi iemācījušās pateikt, ka vēl jāpamācās, jo kvalitāte ir svarīga un ir jāizvērtē, vai to varēs pārdot," skaidro S. Krieviņa.