Neatbilstošu monētu izmantošana norēķinu automātos ir kļuvusi par diezgan biežu parādību, ar ko automātu uzturētājiem ir grūti cīnīties, jo aparātu uzlabošana ir dārga un bieži vainīgos nav iespējams atrast. Tomēr policija norāda, ka norēķināšanās ar neatbilstošām monētām tiek klasificēta kā krāpniecība, par ko pienākas ļoti bargs sods. Turklāt ne vienmēr krāpnieki paliek nesodīti.
Jūrmalas domes pārstāve Baiba Gailīte Neatkarīgajai pastāstīja, ka neatbilstošas monētas tiek lietotas, lai iegādātos caurlaidi, iebraucot pilsētā. Gandrīz katrā automātā inkasācijas laikā atrodot viltojumus – jo vairāk naudas automātā, jo lielāka iespēja, ka starp vienlatniekiem būs arī kāda neatbilstoša monēta. Viltotās monētas Jūrmalai lielus zaudējumus nav nodarījušas, tomēr ir veikti pasākumi, lai ierobežotu šādas naudas lietošanu. B. Gailīte norāda, ka ir notikušas pārrunas ar automātu piegādātājiem, bet aparātu uzlabošana ir ļoti dārga un ne vienmēr nes gaidīto rezultātu. Krāpšanās gadījumu apjomu samazina pašvaldības policijas klātbūtne caurlaižu tirgošanas punktos.
Arī SIA Rīgas satiksme biļešu automātos cilvēki mēdz norēķināties ar neatbilstošām monētām. Uzņēmuma preses sekretāre Iluta Bērziņa norāda, ka gadījumus, kad biļešu automātos norēķinās ar viltotām vai citu valstu monētām, konstatē vienu divas reizes nedēļā. Tā kā visbiežāk krāpšanās notiek ar viena lata monētām, kas pēc izmēriem līdzinās dažām ārvalstu monētām, tās neizdod kā atlikumu biļešu automāta lietotājiem.
Neatbilstošu monētu izmantošana norēķinos gan nav masveida parādība, taču atsevišķi gadījumi ir fiksēti, Neatkarīgajai stāsta Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja vecākais inspektors Aigars Bērziņš. Cilvēki mēģinot krāpties, norēķinoties degvielas uzpildes stacijās, spēļu automātos un citur.
A. Bērziņš norāda, ka pirms kāda laika policija aizturēja personu grupu, kas no Ungārijas veda forintus un izmantoja tos norēķiniem spēļu automātos. Apzinātu neatbilstošu monētu lietošanu klasificē kā krāpšanu automatizētā datu sistēmā, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, arestu, piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām.
Neatkarīgā novēroja, ka vairāki tirdzniecības automāti Rīgas starptautiskajā autoostā nepieņem viena lata monētas. Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem automātu uzturētājiem ir tiesības neļaut veikt norēķinus ar noteiktām monētām.
M. Grāvītis gan piebilda, ka nav iespējams atrast divas vienādas dažādās valstīs kaltas monētas, jo tām ir ļoti daudz parametru, un nevar apgalvot, ka norēķinu automātus nevar pielāgot konkrētas valsts valūtai. Protams, monētām nodilstot vai tās mērķtiecīgi pārveidojot, daži parametri atšķirīgu valstu monētām var sakrist, tomēr vienādas tās nebūs.
Tas, vai norēķinu automātā iespējams izmantot neatbilstošas monētas, atkarīgs no parametru skaita, ko tas izmanto, lai atpazītu monētas. Ja cilvēka rokās nonāk viltota nauda, ir jāziņo policijai, bet, ja kāds norēķinu automāts izdod neatbilstošu naudu, jāsazinās ar pakalpojumu sniedzēju, skaidro M. Grāvītis.