Gatavojoties jaunajai sezonai, Ventspils pludmales priekšrocības treniņnometnei izmantoja Londonas olimpisko spēļu bronzas medaļnieks pludmales volejbolā Mārtiņš Pļaviņš.
Sportists un viņa vārdā nosauktā sporta kluba pludmales volejbolisti trenera Aigara Birzuļa vadībā Ventspilī treniņnometni aizvadīja gandrīz divas nedēļas. Ventspils izvēlēta labo olimpiskā centra bāzu dēļ, un arī pilsētas pludmalē ir lieliska vieta, kur spēlēt pludmales volejbolu. Ventspilnieki to sauc par bedri, kas atrodas aizvējā aiz kāpas, un tā esot vieta, kas Latvijā visātrāk uzsilst. «Kamēr ārā nav pāri plus 20 grādiem, šeit ir vislabākie apstākļi,» saka Mārtiņš. Viņš stāsta, ka treniņi bija ļoti daudzveidīgi, daudz trenējušies gan Olimpiskā centra manēžā, gan arī mežā, interesanti bijis skriet arī kalnā Lemberga hūte. Rīgā tādu vietu nav iespējams atrast.
Taču visvairāk volejbolists novērtējis Ventspils pludmales smiltis. Tās esot dziļas, tādēļ pa tām ir grūti paskriet un grūti uzlēkt. «Līdz ar to, ja notrenējamies dziļās smiltīs un esam pieraduši, ka viss nāk ļoti smagi, tad, spēlējot Pasaules kausos, kur smiltis nav tik dziļas, mēs jūtamies daudz labāk, esam spēcīgāki un pārliecinātāki,» atklāj sportists. Piemēram, trenējoties Jūrmalā, kur parasti ir cieta virsma un var augsti uzlēkt, pēc tam, aizbraucot uz dziļām smiltīm, mūsējos daudzi apspēlē. Pat ja latvieši ir labāki.
Pēc ne visai veiksmīgās iepriekšējās sezonas šosezon Mārtiņa mērķis ir pēc iespējas labāk pacīnīties pamatturnīrā, lai līdz nākamā gada janvārim būtu iespējami tuvu 16 labākajiem, kas 2016. gadā kvalificēsies olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro. Pēc tam būšot vēl divi gadi laika, lai pārvarētu atlikušās vietas un ielauztos labāko skaitā. «Ja mēs šosezon to nepaveiksim un no labākajiem būsim ļoti tālu, tad mērķis būs tas pats, taču to būs jau daudz grūtāk sasniegt,» saka Mārtiņš. Šā mērķa sasniegšanai pārinieks joprojām nav izvēlēts. Šobrīd notiekot tāda kā mētāšanās un sezona ir sadalījusies trijās daļās. Pirmo daļu Mārtiņš spēlēs ar Aleksandru Soloveju, otro daļu – sezonas vidu – ar Hermani Egleskalnu, kurš šobrīd spēlē zālē Francijā, un trešo atkal ar Aleksandru. Tad ar treneri tikšot apkopoti rezultāti un domāts, ar ko no 1. janvāra Mārtiņš cīnīsies par olimpisko ceļazīmi. Viņš tic, ka tas ir iespējams gan ar vienu, gan ar otru potenciālo pārinieku.
Mārtiņš skaidro, ka, mainot pārinieku, arī viņš automātiski izkrīt no elites un nokļūst pašā lejasgalā. Ar Šmēdiņu viņi reitingā bija padsmitie, bet tagad ar diviem dažādiem pāriniekiem ap četrdesmitnieku. Uz olimpiādi tiek 16, tādēļ būs grūti. «Uz olimpiādi gribas nevis vienkārši aizbraukt, bet arī labi nospēlēt. Tādēļ mums ar treneri būs rūpīgi jāizsver, ar kuru pārinieku tas varētu izdoties labāk,» uzsver sportists. Pirmajā olimpiādē Mārtiņš bija devītais un otrajā trešais, bet nākamajā gribētos būt pa vidu – vismaz sešniekā.
Tikmēr Mārtiņa lielais mērķis ir kopumā nostartēt piecās olimpiādēs. Rio olimpiskajās spēlēs viņam būs 31 gads, nākamajās – 35, bet aiznākamajās – 39. Esot aizsargi, kas augstā līmenī spēlē vēl ilgāk. Tas gan nebūšot viegli, jo pludmales volejbolā līmenis arvien aug un talantīgi sportisti parādās arī no citām valstīm. Bet tikmēr var priecāties, ka Latvija ir viena no pludmales volejbola lielvalstīm. «Tagad, kad Šmēdiņs un Samoilovs vinnēja pasaules reitingu, arī brazīlieši domā, kā viņus apspēlēt, un uzmanās arī no pārējām latviešu komandām. Latvija sevi ir pierādījusi, un visi mūs respektē, » uzsver sportists.