Tiesā miljona eiro izkrāpējas no Ventspils siltuma

© Juris Ģigulis

Divas no trim bijušajām Ventspils siltuma darbiniecēm ir atzinušas savu vainu miljons eiro piesavināšanās lietā. Trešā krāpniecībā neatzīstas.

Pēc dažādu formalitāšu, pieteikumu un lūgumu izskatīšanas vairāku tiesas sēžu garumā vakar beidzot sākta Ventspils siltuma lietas izskatīšana pēc būtības. Ventspils tiesas sēde iesākās ar apsūdzības nolasīšanu. Saskaņā ar prokurora teikto trīs Ventspils siltuma bijušās darbinieces – galvenā grāmatvede Indra Veinberga, abonentu nodaļas vadītāja Sarmīte Tunena un kasiere Argita Libkovska – savā starpā vienojās par naudas piesavināšanās shēmu, ko sāka īstenot no 2006. gada janvāra. Viņas nepieķertas darbojās gandrīz piecus gadus.

Shēma bija šāda: kasiere no klientiem pieņēma apkures maksājumus skaidrā naudā, izdodot maksājuma orderus, bet neizsitot čeku. Maksājumi tikuši ievadīti abonentu nodaļas programmā Revidents, taču tālāk netika iekļauti grāmatvedības reģistros. I. Veinberga un S. Tunena revidentiem sniegušas nepatiesas ziņas un nav informējušas par abonentu nodaļas programmas Revidents eksistenci. Tādējādi visu šo gadu laikā revīzijas veicējiem nav bijis iespējams salīdzināt Revidenta datus ar grāmatvedības datiem. Tikmēr parādu piedzinēji ņēma vērā Revidenta datus, tādēļ nevērsās pret tiem maksātājiem, kuru naudiņu pievāca veiklās darbones.

Ik mēnesi apsūdzētās esot piesavinājušās 10–20% no veiktajiem maksājumiem. Piecu gadu laikā tikusi piesavināta nauda kopumā no 19,7 tūkstošiem maksājumu. Izkrāptā summa ir iespaidīga – viens miljons un 45 tūkstoši eiro.

Ventspils siltuma pārstāvis Ēriks Cars tiesā liecināja, ka iztrūkums kasē tika konstatēts 2010. gada novembrī. Sākotnēji piefiksēts 6000 latu iztrūkums par vienu mēnesi, bet, tālāk šķetinot, atklājās gadiem ilgusī piesavināšanās shēma. Nekavējoties atstādināta grāmatvede un kasiere, bet trešā līdzvainīgā jau 2010. gada maija beigās bija devusies pensijā. Tādējādi piecus pēdējos mēnešus grāmatvede un kasiere bija darbojušās divatā.

Ē. Cars atgādināja, ka savulaik pilsētā darbojās divi siltumapgādes uzņēmumi, kas apkalpoja katrs savus klientus. Skaidras naudas maksājumus Pārventas siltumā neiekasēja, tādēļ tur piesavināšanās nenotika. Ventspils siltumā piesavinātā nauda kopējā bilancē parādījās kā parādnieku summa. Turklāt, salīdzinot ar Pārventas siltumu, Ventspils siltumā nemaksātāju skaits procentuāli nav bijis lielāks, tādēļ nekādas aizdomas neradās. Tikai vēlāk izrādījās, ka pilsētas pusē iedzīvotāji apkures rēķinus patiesībā maksājuši čaklāk par pārventniekiem.

Ventspils siltums no visām trijām apsūdzētajām prasa solidāri piedzīt nodarītos zaudējumus vienu miljonu un 45 tūkstošu eiro. No S. Tunenas tiek prasīta nedaudz mazāka daļa, jo viņa pēdējos piecus mēnešus mahinācijās nepiedalījās, un šajā laika posmā 39 tūkstošus eiro A. Libkovska un I. Veinberga piesavinājušās divatā.

S. Tunena un A. Libkovska tiesai savu vainu apsūdzībās pilnībā atzina. Tikmēr Ventspils siltuma pieprasītajai kompensācijas atlīdzībai viņas piekrita tikai daļēji, jo tā esot noteikta par lielu. Tikmēr I. Veinberga savu vainu apsūdzībās neatzīst un arī kompensācijas prasījumam nepiekrīt.

Visām trim sievietēm ir uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas par piesavināšanos lielā apmērā, par ko draud cietumsods līdz desmit gadiem, ar vai bez mantas konfiskācijas.

Tiesas process vēl turpināsies ar citu liecinieku uzklausīšanu.

UZZIŅAI

• 2010. g. novembrī Ventspils siltums vēršas policijā ar aizdomām par krāpniecību.

• 2010. g. decembrī Ventspils policija ierosina kriminālprocesu.

• 2010.g. 15. decembrī policija arestē jau pensionējušos abonentu daļas vadītāju, vēlāk viņai piemēro policijas uzraudzību.

• Pēc pāris nedēļām aiztur arī galveno grāmatvedi un kasieri, arī viņām piemēro policijas uzraudzību.

• 2011. g. janvārī policija sāk uzņēmuma darbinieku un iedzīvotāju pratināšanu.

• 2013. g. februārī policija lietu nosūta prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.

• 2013. g. aprīlī prokuratūra lietu nosūta tiesai.

• 2013. g. oktobrī lietu sāk skatīt tiesā.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.