Lai mazinātu vardarbību ģimenēs, Latvijā uzsākts projekts, kas paredz palīdzības sniegšanu personām, kas savās attiecībās izturas vardarbīgi.
Līdz šim dažādu veidu palīdzību – juridisko, psiholoģisko un citu – saņēma tikai no vardarbības cietušie. Tikmēr varmākas turpināja dzīvot savu ierasto dzīves stilu, bieži vien neapzinoties savas rīcības nopietnību un sekas. Citās pasaules valstīs jau sen tiek strādāts arī ar agresoriem, un nu beidzot šī prakse tiek ieviesta arī Latvijā.
Nesen Labklājības ministrijas organizētās apmācības izgājuši vairāku Latvijas pilsētu brīvprātīgie, arī ventspilnieces – psiholoģe Iluta Neimane un sociālā darbiniece Ludmila Dārziņa, kuras tandēmā īstenos grupu terapijas programmu vardarbību veikušu personu sociālajai rehabilitācijai.
Vardarbība ģimenē ir problēma, kas atkārtojas sērijveidā neatkarīgi no sociālā slāņa. I. Neimane akcentē, ka vardarbībai ir daudz izpausmes veidu. Sabiedrībā valda priekšstats, ka vardarbība ir tikai fiziska ietekmēšana un parasti tas notiek sociāli nelabvēlīgās ģimenēs, kur lieto alkoholu. Tomēr vardarbība notiek arī labvēlīgās, inteliģentās un turīgās ģimenēs, nereti tā ir emocionālā vardarbība, kas var būt tikpat sāpīga kā fiziskā. «Ir normāli, ka cilvēki dusmojas, vienīgi šīs dusmas ir jāpauž konstruktīvi, lai neciestu otrs cilvēks. Tas ir jāprot,» uzsver I. Neimane.
Psiholoģe atzīst, ka emocionālā vardarbība patiesībā ir ļoti izplatīta un tā izpaužas ļoti dažādi, piemēram, otru nerespektējot, ignorējot, sakliedzot, ja vakariņas nav uztaisītas, vai pazemojot – tu neko nemāki, tu nekas neesi, tu pietiekami labi nepelni. L. Dārziņa piebilst, ka reizēm pāri izmanto abpusēju vardarbību. Sieviete pret vīrieti lieto emocionālo vardarbību, šādā veidā izprovocējot pret sevi vērstu fizisko vardarbību. Ir cilvēki, kuriem šāds attiecību modelis nāk jau no bērnības, un viņi nemaz nesaprot, ka tas nav normāli.
L. Dārziņa savā sociālā darbinieka praksē redz, ka to ģimeņu skaits, kurās notiek vardarbība, diemžēl nesarūk. Viņa vērtē, ka kopš ekonomiskās krīzes sākuma vardarbība tikai palielinās. Šķiet, ka cilvēkiem ir uzkrājusies spriedze, kas tagad sāk izlauzties uz āru. «Turklāt tas ir tikai tas, ko mēs redzam, bet cik daudz ir gadījumu, par ko mēs tā arī neuzzinām? Sievietēm ir raksturīgi noklusēt. Kad viņas atnāk ar zilumiem, izrādās, ka tas notiek jau gadiem ilgi, taču viņa cerējusi, ka kaut kas mainīsies,» stāsta sociālā darbiniece. Tāpēc ir ļoti pozitīvi, ka tiek īstenota šāda programma, lai situāciju uzlabotu.
Programma šobrīd ir ieviešanas procesā. I. Neimane un L. Dārziņa paredz, ka grupu nodarbības apmeklēs divu kategoriju cilvēki. Vieni, kuriem pašiem būs kāds mērķis, piemēram, saglabāt attiecības vai atjaunot bērnu aizgādības tiesības. Bet otri būs tādi agresori, kuriem caur tiesu, probācijas dienestu vai bāriņtiesu būs uzlikts par pienākumu iziet grupu terapijas nodarbības. Kopumā cilvēkam būs jāapmeklē 16 nodarbības par dažādām tēmām, lai viņš apzinātos esošo situāciju un uzzinātu, ko darīt, lai to mainītu un sakārtotu savu dzīvi. Ventspilī ir jau sākts darbs ar pirmo grupu.
Masu medijos jau izskanējusi informācija, ka valsts šobrīd ievieš arī vairāku likumu grozījumus, lai cīnītos pret vardarbību ģimenēs, un tie ir vērsti pret varmākām. Grozījumi paredz personu pret vardarbību aizsargāt arī civilprocesa ietvaros, nodrošinot, lai mājokli pamet varmāka, nevis viņa upuri. Plašākas tiesības aizsargāt vardarbībā cietušos būs policijai. Piemēram, cietušajai personai vairs nebūs jāgaida tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību, šādu lēmumu nekavējoties nošķirt varmāku no sava upura varēs pieņemt policija jau uzreiz pēc izsaukuma. Tāpat policija varēs liegt personai, kas rada draudus, kontaktēties ar aizsargājamo personu.
Vardarbības veidi
Fiziskā vardarbība: aizskaršana, speršana, sišana, raušana aiz matiem, dedzināšana un tamlīdzīgi.
Emocionālā vardarbība: emocionāla aizskaršana, aizskaršana ar vārdiem, šantāža, vainas sajūtas radīšana, izsmiešana.
Seksuāla vardarbība: izvarošana, piespiešana veikt negribētas darbības.
Sociāla vardarbība: upura izolēšana no sabiedrības, apkārtnes, draugiem, telefona zvanu bloķēšana utt.
Finansiāla vardarbība: liegta pieeja naudas līdzekļiem vai aizliegums pelnīt.