Saruna ar AS Latvenergo ražošanas direktoru Māri Kuņicki.
– Šogad sniega ir maz un pali nav gaidāmi. Tas ir labi vai slikti?
– Skatoties no elektroenerģijas ražošanas viedokļa, tas ir slikti, jo tieši palu laikā, kad ūdens pietece ir liela, mūsu hidroelektrostacijas (HES) var strādāt ar pilnu uzstādīto jaudu. Šobrīd pietece Daugavā ir maza, un saņemtās prognozes liecina, ka palu praktiski nebūs, jo arī Baltkrievijā šobrīd sniega segas līmenis ir minimāls. Ik dienu sekojam ledus stāvoklim Daugavā – redzam, ka tas kūst lēnām. Sadarbojamies ar visām pašvaldībām, kas atrodas ūdenskrātuvju teritorijās, sākot no Jēkabpils. Protams, katros palos ir daudz spekulāciju par HES ietekmi uz applūstošajām teritorijām, bet gribu uzsvērt, ka Pļaviņu HES ietekme uz upes augšpusē esošajām pašvaldībām ir nebūtiska vai tās vispār nav, jo to teritorijas atrodas reljefā augstāk, salīdzinot ar Daugavas HES kaskādes augstāko atzīmi – 72 m (virs jūras līmeņa). Tādējādi Pļaviņu HES ar savu darbību neietekmē notikumus virs šī augstuma uzstādījuma. Pēdējo gadu laikā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) izveidota centralizēta palu koordinēšanas sistēma. Katrā pašvaldībā ir izveidotas civilās aizsardzības komisijas, un ik pavasari ar tām tiekamies, lai izrunātu prognozes un rīcības scenārijus. VUGD speciālisti izvērtē katru konkrēto situāciju un pieņem vislabākos un efektīvākos risinājumus, lai pašvaldības neciestu pavasara palu laikā.
– Pļaviņu HES ir lielākā stacija Baltijā un otra lielākā Eiropas Savienībā. Kādi darbi rekonstrukcijas ietvaros norit tieši šeit?
– Hidroagregātu atjaunošana notiek plānveidīgi, pirms tam novērtējot katras iekārtas nolietošanās stāvokli un darbības drošumu. Patlaban norit pirmā un trešā hidroagregāta rekonstrukcija. Realizējot projektu, iegūsim elektroenerģijas izstrādes pieaugumu, tiks palielināta agregātu jauda un labāk izmantota Latvijas galvenā enerģētiskā bagātība – ūdens. Rekonstruēto agregātu kalpošanas laiks pagarināsies vismaz par 40 gadiem. AS Latvenergo Pļaviņu HES ražotnes rekonstrukcijas ietvaros tiek veikti vairāki secīgi vērienīgi projekti, starp kuriem ir divu Pļaviņu HES 330 kV transformatoru nomaiņa. Veicot rekonstrukciju, Pļaviņu HES elektroenerģijas ražošana kļūs efektīvāka, plānots palielināt stacijas jaudu par 13,5 MW. Šogad jau noslēdzies nozīmīgais hidrotehnisko būvju remontdarbu projekts – Pļaviņu HES celtņa klātnes un sliežu ceļu rekonstrukcija. Darbu apjoms šai projektā bija gan liels, gan arī tehnoloģiski sarežģīts. Pēdējos piecos gados Latvenergo koncerns ražošanā, sadales un pārvades sistēmā investējis ap 100 miljoniem eiro. Taču minētajai summai vēl jāpieskaita ieguldījumi lielajos investīciju projektos.
– Kādus ieguldījumus un resursus Latvenergo sniedz vides jomā?
– Rūpes par vidi ir viens no Latvenergo koncerna ilgtspējīgas attīstības stūrakmeņiem. Tautsaimniecībā Daugavas hidroelektrostacijas ieņem vadošo lomu iedzīvotāju nodrošināšanā ar elektroenerģiju un gadā saražo vidēji 50% no Latvijā saražotās elektroenerģijas, kā arī garantē patērētāju pīķa slodžu nosegšanu un drošumu sistēmas avārijas gadījumā. No 1998. gada AS Latvenergo par Daugavas ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanu un Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatāciju ir veikusi vairāk nekā 14 miljonu eiro maksājumus. AS Latvenergo investē hidrobūvju uzturēšanā un dambju drošības nodrošināšanā, un šie izdevumi katru gadu pārsniedz vairākus miljonus eiro. Atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai AS Latvenergo katru gadu kompensē arī videi nodarīto kaitējumu, veicot maksājumus par Daugavas ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanu, Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatāciju un Daugavas HES radīto zivju resursu zaudējumu.
– Kā AS Latvenergo iekļaujas kopējā elektroenerģijas tirgū un raugās uz to nākotnē?
– Eiropas Savienība ir izvirzījusi augstus mērķus atjaunojamās jeb zaļās enerģijas ražošanā, kas samazina CO2 izmešu daudzumu un samazina siltumnīcefektu. No šā viedokļa raugoties, Latvija mērķus jau ir sasniegusi, jo mūsu elektroenerģijas ražošana balstās uz TEC un HES, kas ir videi draudzīgākie elektroenerģijas ieguves veidi. Skatoties uz mūsu kaimiņiem igauņiem, jāatzīst, ka viņi ir daudz sliktākā situācijā, jo elektroenerģijas ražošanai pamatā izmanto degslānekli, kam izmešu daudzums ir daudz lielāks. Patlaban viņi ir rekonstruējuši tikai daļu no esošajām tehnoloģijām – tas nozīmē, ka viņiem lielās investīcijas vēl ir priekšā. Savukārt lietuvieši vēl arvien importē 60–70% enerģijas. Arī esošo elektrostaciju efektivitāte atpaliek no Latvijas ražotnēm. Taču patlaban visā Eiropā norit diskusija par to, vai subsidētās elektroenerģijas ražošanas veicināšana ir devusi gaidītos rezultātus. Izvērtējot pēdējo desmit gadu rezultātus, ir skaidrs, ka līdzšinējā pieeja – zaļās enerģijas subsidēšana – nav sevi attaisnojusi, jo tā palielina kopējo elektroenerģijas cenu un šādi palielina mājsaimniecību izdevumus, turklāt samazina ražošanas uzņēmumu konkurētspēju. Līdz ar zaļās, ļoti dārgās enerģijas īpatsvara pieaugumu tradicionālās elektroenerģijas ražošanas kompānijas cieš zaudējumus un pastāv risks to darbības pārtraukšanai. Mēs esam uz ļoti nedroša ceļa – ir jāsaprot, ka saule, vējš un citi zaļās enerģijas ražošanas avoti ir nepastāvīgi, tos nevar ieslēgt un izslēgt, kā tas iespējams tā sauktajās bāzes stacijās, kuras darbojas ar gāzi, atomenerģiju vai oglēm. Mūsu lielākā vērtība ir Daugavas HES kaskāde. Arī to darbu varam elastīgi variēt – uzkrājam ūdeni krātuvēs un nostrādājam pīķa stundās. Diemžēl ūdens Daugavā ir tik, cik tas ir – mēs gribētu, lai tā ūtu daudz vairāk. Tikai palu laikā, vidēji divas trīs nedēļas gadā, HES var strādāt ar pilnu jaudu. Pārējos gada mēnešos stacijas strādā vidēji ar vienu trešdaļu uzstādītās jaudas vai pat mazāk.
– Vai Latvija spēj saražot sev nepieciešamo elektrības daudzumu?
– Nē, vidēji gadā saražojam 5 teravatstundas (TWh), bet valsts patērē ap 7 TWh gadā. Pārējā enerģija tiek pirkta tirgū.
– Jūs jau minējāt, ka mūsu kaimiņiem – Lietuvai un Igaunijai – priekšā stāv lielas investīcijas elektroenerģijas ražošanas modernizēšanai. Cik tālu šajā jomā ir tikusi Latvija?
– Daudz tālāk. Mēs esam pabeiguši divu lielo TEC rekonstrukciju un esam pusceļā Daugavas HES rekonstrukcijā – no trijās Daugavas HES esošiem 23 hidroagregātiem rekonstruēti ir 12. Līdz 2022. gadam tiks nomainīti atlikušie hidroagregāti, un visi Daugavas HES bez milzīgām investīcijām varēs darboties vēl vismaz 40 gadu. Rekonstrukcija sniegs elektroenerģijas izstrādes pieaugumu gadā par 65 GWh. Patlaban ir noslēgti līgumi un norit pakāpeniski darbi Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijā – priekšā vēl ir iepirkuma procedūra un līguma slēgšana par Rīgas HES rekonstrukciju.
– Kādas ir prognozes elektrības cenai Latvijā? Respektīvi, vai 2016. gadā, kad tiks pabeigta starpsavienojuma izbūve no Zviedrijas uz Batiju, varam gaidīt cenu kritumu?
– Šobrīd ir prognozes, ka pēc tam, kad tiks izbūvēts jaunais starpsavienojums ar Zviedriju, elektroenerģijas cena Latvijas un Lietuvas Nord Pool biržas apgabalos varētu samazināties, bet elektroenerģijas patērētāju gala rēķinu izmaksas būtiski samazināties nevar, jo to veido arī citas komponentes – OIK, sadales un pārvades tarifs, nodokļi. Pastāv iespēja, ka šīs komponentes nākotnē varētu mainīties.
– Ir valstis, kurās OIK netiek iekļauts elektrības tarifā, bet zaļās enerģijas ražotājiem tiek samaksāts no valsts budžetā paredzētā finansējuma. Vai Latvija šādu ceļu neiet?
– Dažādās valstīs pastāv dažādi mehānismi. Piemēram, Vācijā rūpniecības uzņēmumiem tiek piešķirtas OIK atlaides, visu smagumu uzliekot mājsaimniecībām. Vācijā no 2000. gada līdz 2013. gadam elektroenerģijas cena iedzīvotājiem ir pieaugusi apmēram 2 reizes. Subsīdiju apjoms pieaudzis gandrīz trīs reizes. Savukārt Latvijā patlaban ir citādāka situācija – lielie elektroenerģijas patērētāji līdzīgi kā mazie maksā par OIK proporcionāli patēriņam. Eiropas elektroenerģētikas nozares uzņēmumu apvienība EURELECTRIC, kurā ir arī AS Latvenergo, ir iesaistījusies enerģētikas politikas pārorientācijā uz ilgtspējīgāku attīstību, konkurencesun investīciju klimata uzlabošanu. Tas tādēļ, ka daļa elektrību ražojošo uzņēmumu, kas rūpējas par energoapgādes drošumu, ir spiesti ierobežot vai pat pārtraukt savu darbību. To līdzdalība elektrības tirgū samazinās politisku iemeslu un tiesiskā regulējuma nepilnību dēļ.
– Valdība ir pieņēmusi lēmumu līdz 2015. gada 1. janvārim atlikt elektroenerģijas brīvā tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. Ko tas īsti nozīmē katram no mums – ko darīt, ja ir noslēgts jaunais līgums ar AS Latvenergo? Vai pieņemtais lēmums garantē esošās elektrības cenas saglabāšanos?
– Ja Saeima pieņems iesniegtos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā pašreizējā redakcijā, tad līdz gada beigām saglabāsies arī līdz šim spēkā esošā norēķinu kārtība – klients norēķinās pēc starta un/vai pamata tarifa. Kā zināms, Saeima uzsākusi procedūru, lai veiktu grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz no šā gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 1. janvārim atlikt elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām.
