Latvieši gatavi palīdzēt ukraiņiem
 
©Imants Liepiņš

Protesta pasākumā pie Krievijas vēstniecības aktīvisti pirmo reizi mēģināja apzināt, vai Latvijā ir cilvēki, kuri būtu gatavi praktiski ar savu darbu palīdzēt Ukrainai. Pusstundas laikā pieteicās divi desmiti. «Tas bija tikai sākums,» izmēģinājumu raksturo organizators.

Līdz ar Krievijas karaspēka invāziju Ukrainā un sauszemes operācijām Krimā sarosījušies ukraiņu un Krimas tatāru tautu atbalstītāji Latvijā, kuri meklē iespējas, kā savus atbalstošos nolūkus varētu īstenot dzīvē. Svētdien pie Krievijas vēstniecības aktīvists Kristiāns Sotaks interesentiem ļāva iepazīties ar pieteikuma tekstu: «Es, latviešu patriots un ukraiņu tautas draugs, ar šo paziņojumu brīvprātīgi piesakos un ar savu parakstu apliecinu, ka esmu gatavs doties uz Ukrainu palīdzēt tās tautai sargāt viņas brīvību jebkādā veidā, kādā es varu būt noderīgs palīgs pēc Ukrainas tautas likumīgās varas ieskatiem.» Tas pats teksts iztulkots arī ukrainiski.

Aktīvists paskaidroja, ka neplāno, ka latvieši varētu doties uz Ukrainu karot pret Krieviju. Šāda iespēja nav reāla, pat ja kādi karstgalvji to gribētu, jo latvieši nedrīkst iejaukties divu citu valstu konfliktos, ja uz mums tas formāli neattiecas. Taču palīdzība Ukrainai var tikt īstenota, brīvprātīgi dodoties pildīt dažādus aizmugures dienestus, strādājot par sanitāriem, tehniskajiem darbiniekiem un pildot citus pienākumus, kuros Ukrainai varētu būt personālsastāva trūkums gadījumā, ja visā valstī notiktu masveida mobilizācija. Humanitārais darbs civiliedzīvotāju labā ir vēl viens obligāts darbības virziens militāru konfliktu laikā.

«Pašlaik ir pieteikušies vairāki desmiti brīvprātīgo. Būtu bijis vairāk — pietrūka parakstu lapu, nebijām izdrukājuši un sakopējuši pietiekami daudzus eksemplārus, jo nebijām gatavojušies tādai atsaucībai,» konstatē K. Sotaks un uzsver, ka brīvprātīgo apzināšana ir tikai sākusies un notiek nesaistīti ne ar vienu politisko partiju vai citām organizācijām. «Pilsoniska aktivitāte, ne politiska.» Brīvprātīgo apzināšana turpināsies, jo neuzliek interesentiem nekādus konkrētus pienākumus – intereses izrādīšana var ar to arī aprobežoties, ja cilvēki pēc tam izlems, ka tomēr nevar doties uz Ukrainu.

Kad būs lielāks skaits ar potenciālajiem brīvprātīgiem, ziņas par viņu pieteikumiem nogādās Ukrainā. Taču diezin vai to darīs ar vietējās vēstniecības starpniecību, ņemot vērā, ka pašreizējam vēstniekam akreditācijas vēstuli savulaik izsniedzis amatu pametušais, korumpētais prezidents Viktors Janukovičs, un pašlaik nav novērotas pazīmes, vai vēstniecība ir pakļāvusies jaunajai Ukrainas valdībai. Tāpēc apsvērta iespēja, piemēram, nosūtīt ziņas par potenciālajiem brīvprātīgajiem tieši uz Augstāko Radu mēreno nacionālistu līderim, Visukrainas savienības Svoboda vadītājam Oļeham Tjahņibokam, vai arī nodot viņam personīgi, ja O. Tjahņiboks atsauksies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska ielūgumam un drīzumā ieradīsies Latvijā.