Daugavpils zinātnieki atklāj Baltijas valstīs jaunu augu sugu
Turpinot Latvijas floras izpēti, ik pa laikam botāniķiem gadās uziet kādu Latvijā ļoti retu augu. Par īpašu notikumu uzskatāma jaunas sugas atklāšana, kas, ņemot vērā teju vai 250 gadus ilgo Latvijas floras izpētes vēsturi un relatīvi labi izpētīto teritoriju, ir viegli saprotams.
Šāda unikāla, Latvijas un arī Baltijas valstīm jauna suga „atradusies” Daugavpils Universitātes botānikas speciālistiem, nosakot iepriekšējās sezonās savākto herbārija materiālu. DU Sistemātiskās bioloģijas institūta docents Pēteris Evarts informē, ka šoreiz tā ir Latvijā jau septiņdesmit pirmā zināmā grīšļu suga – šaurlapu grīslis (Carex stenophylla).
Šis nelielais, līdz desit centimetrus augstais augs Daugavpils pilsētas teritorijā tika atrasts jau 2011. gada vasarā, bet, tā kā suga Latvijā ir nepazīstama, pie tam ļoti līdzīga agrajam grīslim, zemajam grīslim un vēl citām neliela izmēra sausu vietu grīšļu sugām, Latvijā to precīzi noteikt bija problemātiski . Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības projekta „Pārrobežu daba”/”Cross-border Nature” ietvaros notikušās ekspertu tikšanās laikā šo herbāriju noteica baltkrievu kolēģi no Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Minskas eksperimentālas botānikas institūta. Kā skaidroja Baltkrievijas botāniķis Arkādijs Skuratovičs, arī Baltkrievijā šī grīsļu suga atrasta tikai vienu reizi Minskas apkārtnē.
Sugas pamata reāls - sausi, atklāti biotopi Centrālajā un Dienvideiropā. Tuvākās agrāk zināmās atradnes – Čehija, Ungārija, Ukrainai un Krievijas centrālā un dienvidu daļa. Var diskutēt par šaurlapu grīšļa atradnes izcelsmes veidu – vai tā ir dabiska un līdz ar to būtu iekļaujama aizsargājamo augu sarakstā, vai ar cilvēka nejauši ievazāta, tomēr vairāku stepju augu sugu atrašana Daugavpils apkārtnē (ozollapu embotiņš, zemais grīslis, zilganā brūnkāte, garkausa vairodzene un citas) varētu liecināt par šī auga atradnes dabisko izcelsmi, secina P. Evarts.