Ogre ir viena no pēdējām pilsētām Latvijā, kur ES Kohēzijas fonda programmas ietvaros top mūsdienīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Procesu kavēja savulaik nepārdomātā privatizācijas politika, kas deva iespēju pašvaldības stratēģiskas nozīmes objektus nodot privatizācijai.
Iekārtu atpirkšana – vienīgā iespēja
Kopš pagājušā gada nogales Ogrē norisinās ūdenssaimniecības attīstības programmas trešā kārta, kuras galvenais mērķis ir mūsdienīgu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība.
Pašvaldības aģentūras Mālkalne tehniskais direktors Alberts Vilcāns skaidro: «Līdzšinējās attīrīšanas iekārtas (NAI), privatizējot Ogres trikotāžas uzņēmumu, nonāca privātās rokās. Īpašnieks ilgstoši neveica iekārtu modernizāciju, līdz ar to netika ievērotas ES direktīvas attiecībā uz fosfātu un nitrātu attīrīšanu. Tas nozīmēja tikai vienu – ES varēja sodīt Latviju par direktīvu neievērošanu, sekojoši valsts sodu uzliktu pašvaldībai, kas ir atbildīga par notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti. Sākotnēji tika izskatīta iespēja jaunās NAI būvēt kādā citā vietā, taču, izvērtējot trīs potenciālās vietas, no šā nodoma nācās atteikties. Tādējādi pašvaldība bija spiesta vecās iekārtas, faktiski esošo teritoriju, atpirkt no privātā īpašnieka. Process bija ilgstošs un dārgs. Taču tagad mums ir cerība uz tuvākajiem 50 gadiem atrisināt notekūdeņu attīrīšanas jautājumu vienreiz un par visām reizēm.» Saskaņā ar līgumu iekārtu būvniecība jāpabeidz līdz 2015. gada 1. jūlijam, pretējā gadījumā nāktos zaudēt ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, kas sastāda 85% no attiecināmajām izmaksām. Kopumā jaunās attīrīšanas iekārtas bez PVN izmaksā 3,668 miljonus latu. Pašvaldības daļa no šīs summas sastāda 0,44 miljonus latu. Vaicāts, vai būvnieki iekļaujas grafikā, tehniskais direktors informē: «Mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi darbu gaitai, un varu teikt, ka pagaidām viss norit pēc plāna – nulles cikls jau praktiski ir pabeigts.»
Tarifi pieaugs prognozējami
Līdz ar finansiālajiem ieguldījumiem, kā rezultātā būtiski ir uzlabojusies dzeramā ūdens kvalitāte, kā arī centralizēto tīklu pieejamība, notiks pakāpeniska tarifu paaugstināšana, kas ir aprēķināta tehniski ekonomiskajā pamatojumā. Patlaban Ogrē ir viens no zemākajiem dzeramā ūdens tarifiem valstī – 0,58 eiro (ar PVN) par kubikmetru. Šogad to plānots paaugstināt līdz 0,77 eiro (ar PVN) par kubikmetru. Savukārt notekūdeņu savākšana un attīrīšanas tarifs līdz jauno NAI nodošanai ekspluatācijā paliks līdzšinējais – tas ir, 1,55 eiro (ar PVN) par kubikmetru.
Pieņemot situāciju, ja iekārtas paliktu privātā īpašnieka pārziņā un viņš par kredītu līdzekļiem veiktu to rekonstrukciju atbilstoši ES direktīvām, viņa izmaksas projekta realizācijai sastādītu 100% no projekta vērtības, kas iespējami īsākā termiņā kopā ar bankas kredītprocentiem tiktu iekļautas tarifā. «Tad gan mēs nevarētu runāt par tarifu prognozējamību! Īpašniekam būtu pamatots iemesls pacelt tarifu līdz neiedomājamām summām, un mēs visi būtu situācijas ķīlnieki.»
Cer uz pašvaldības tiesībām
Ūdenssaimniecības attīstības projekta gaitā ir radītas vairāk nekā 1000 potenciālās jaunu lietotāju pieslēgumu vietas. Diemžēl iedzīvotāju maksātspēja ir zema un jauno iespēju izmantojušas tikai ap 25% mājsaimniecību – citās Latvijas pilsētās situācija ir līdzīga. Tas nav normāla, un to apzinās visi – gan valdības, gan pašvaldību līmenī. Tāpēc ir pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas dos iespēju pašvaldībām atbalstīt pieslēgumu izveidošanu privātajos īpašumos. Vēl ir grūti prognozēt, kāds būs atbalsta mehānisms katrā konkrētajā pašvaldībā, taču viens ir skaidrs – tā ir gaisma tuneļa galā, lai beidzot iedzīvotājiem būtu iespēja izmantot jaunos centralizētos tīklus, kuru izveidošanā Latvijā ir ieguldīti simtiem miljonu latu. «Līdz rudenim jaunie MK noteikumi tiks akceptēti, un tad varēsim domāt, kā labāk palīdzēt iedzīvotājiem pieslēgties jaunajiem tīkliem,» noslēgumā teic A. Vilcāns.