Slimnīcas observācijas gultas pilnībā attaisnojas

© Ojārs Lūsis

Aizvadītajā gadā Tukuma slimnīcā realizēti divi projekti, kas snieguši jaunas iespējas un ērtības gan pacientiem, gan medicīniskajam personālam – pārplānota un rekonstruēta ir uzņemšanas nodaļa, kā arī realizēts ES atbalstītais projekts Primārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA «Doktors+», kura ietvaros būtiski uzlabota ārstu prakšu infrastruktūra.

Novērošanas jeb observācijas gultas

Valsts veselības aprūpes nepietiekamais finansējums ir noteicošais faktors, kas slimnīcām liek domāt par jaunu, mazāk resursu prasošu pakalpojumu ieviešanu. Nevar noliegt, ka jaunu pakalpojumu ieviešana visbiežāk ir izdevīga arī pacientiem. Viens no tiem ir slimnīcu uzņemšanas nodaļās iekārtotās observācijas jeb novērošanas gultas, ko izmanto pacientu īslaicīgai izvietošanai, kamēr tiek kupēti akūtie simptomi un veikti izmeklējumi, lai precizētu pacienta faktisko veselības stāvokli un ārsti spētu pieņemt pamatotu lēmumu. «Observācijas gultās pacientu izvietojam ne ilgāk kā uz 24 stundām. Parasti akūtā palīdzība ir sniegta, kā arī analīzes un citi izmeklējumi tiek veikti īsākā laikā. Pēc tam tiek pieņemts lēmums par stacionēšanu vai laišanu mājās ar norādījumiem turpmākai ārstēšanai,» skaidro slimnīcas valdes locekle Dzintra Rabkeviča.

Atgādināsim, ka pacienta iemaksa par vienu dienu stacionārā, sākot no otrās dienas, valstī ir 13,52 eiro. Tajā pašā laikā slimnīcai viena gultas diena izmaksā krietni vairāk, turklāt to ierobežo valstī noteiktās kvotas – ja pacientu slimnīcā uzņemts vairāk par plānoto, tad slimnīca no valsts kompensāciju nesaņem. Piemēram, 2013. gadā stacionārā palīdzība sniegta par 378 gultas dienām vairāk nekā to paredzēja valsts kvotas. 2012. gadā situācija bija vēl saspringtāka – faktiski pacienti kopumā aizpildījuši 5500 gultas dienas, bet valsts no tām apmaksājusi tikai 3896. Līdz ar observāciju gultu ieviešanu stacionējamo pacientu skaits samazinās un tās sevi pilnā mērā attaisno no abu ieinteresēto (pacientu un slimnīcas) pušu aspektiem.

Tās pašas telpas – vietas vairāk

Rekonstruējot uzņemšanas nodaļu, veikti nopietni pārplānošanas darbi, un esošās telpas kļuvušas ērtāk lietojamas un plašākas. Uzņemšanas nodaļas vadītāja Sanita Kaminska teic: «Būtiskus uzlabojumus jūt ne tikai pacienti, kam tagad uzturēšanās slimnīcā ir daudz patīkamāka, jo telpas ir gaišākas un plašākas, bet arī medicīniskais personāls, kam ir uzlabojušies gan darba apstākļi, gan atpūtas telpas.»

Ārstu prakšu pilnveidošanas projektu atbalstījušas visas pašvaldības – slimnīcas īpašnieces – Tukuma, Jaunpils, Kandavas un Engures novada dome. Projekts īstenots par pašu līdzekļiem, jo ES fondu finansējums šiem mērķiem nebija pieejams. Remontdarbi uzņemšanas nodaļas rekonstrukcijā izmaksājuši 47,5 tūkstošus latu jeb 67,6 tūkstošus eiro, aprīkojuma iegādei novirzīti 11 tūkstoši latu jeb 15,65 tūkstoši eiro.

Uzlabota ārstu prakšu infrastruktūra

Slimnīcas bijušās bērnu konsultācijas telpās jau daudzus gadus iekārtojušās piecu ģimenes ārstu prakses. «Šeit telpas nomā bijušie pediatri, kuri līdz ar ģimenes ārstu prakšu sistēmas izveidošanu ir kļuvuši ne tikai par bērnu, bet arī pieaugušo pacientu ārstiem. Taču saglabājusies ir iepriekšminētā specifika – mazo pacientu ir daudz. Tāpēc ļoti būtiski ir nodrošināt gaišas un mājīgas telpas, kas nomierina bērnus, un galvenais – telpām jābūt siltām arī visbargākajā ziemā. Tagad ārsts var rūpīgi apskatīt arī zīdainīšus, kam temperatūras režīms ir ļoti nozīmīga veselības saglabāšanas sastāvdaļa.»

Kopumā pie ģimenes ārstiem, kuri prakses vietu nomā slimnīcas telpās, ir reģistrējušies 10 000 pacientu, liela daļa no tiem ir bērni. Vaicāta par nākotnes plāniem, Dzintra Rabkeviča saka: «Pēdējo astoņu gadu laikā, kopš vadu šo slimnīcu, esam katru gadu centušies veikt kādus paliekošus infrastruktūras uzlabojumus. Tagad ir pienācis laiks domāt par algu paaugstināšanu medicīniskajam personālam, jo mums ir svarīgi saglabāt esošo komandu un pieaicināt arvien jaunus spējīgus profesionāļus. Priecājamies par diviem jaunajiem internistiem, kas strādā mūsu terapijas nodaļā.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā Rīgas savienošanai ir jāatrod skaidri finansējuma avoti, otrdien pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot premjeres redzējumu par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto projekta ieviešanas scenāriju.