Daugavpilī samazinās bērnu latvisko vārdu skaits
Kaut arī 2013. gadā Daugavpilī pieaugusi dzimstība un samazinājusies mirstība, par pozitīvu bilanci vēl runāt ir pāragri.
Pēc pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas Helēnas Soldatjonokas sniegtās informācijas, jaundzimušo skaits pērn salīdzinājumā ar 2012. gadu palielinājies no 762 līdz 846, no jaundzimušajiem Daugavpils pilsētā deklarēti 782. 2011. gadā reģistrēti 727, 2010. gadā – 749 jaundzimušie, tātad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, progress ir. Pērn Daugavpilī dzimuši 439 zēni un 407 meitenes. 276 jeb par 66 bērniem vairāk nekā 2012. gadā pērn noteikta paternitāte, kad vecāki nav laulībā, bet vīrietis labprātīgi atzīst bērnu par savu. Bez ziņām par tēvu pērn reģistrēti 57 bērni jeb par sešiem vairāk nekā 2012. gadā. Pērn adoptēti 16 bērni, atradeņu nav bijis. Pirmais bērns ģimenē 369 gadījumos, otrais – 360, trešais – 81, ceturtais – 14, piektais – 13, sestais – 4, septītais – 2, devītais – 3 gadījumos. H. Soldatjonoka atzīmē, ka palielinās to ģimeņu skaits, kurās piedzimst trešais bērns.
Vēl joprojām pilsētā populārākais zēna vārds ir Artjoms, meitenēm vecāki visvairāk dod vārdu Anastasija. Vēl populāri ir bērnu vārdi Nikita, Viktorija, Maksims, Milana, Sofija, Aleksandrs, Darja, Jegors. H. Soldatjonoka atzīst, ka samazinās latvisko vārdu skaits, bet vairāk bērnus nosauc rietumnieciskos un musulmaņiem raksturīgos vārdos. Divkāršos vārdus saviem bērniem vairāk dod tie vecāki, kuru ģimenē viens no viņiem ir citas valsts pilsonis, vai arī ļoti ticīgi vecāki.
Tomēr, kaut arī novērojama mirušo cilvēku skaita samazināšanās – 2010. gadā pilsētā bija reģistrēti 1553, 2011. gadā – 1413, 2012. gadā pilsētā bija reģistrēti 1418, pērn – 1198 miršanas gadījumi, diemžēl joprojām mirstība pārsniedz dzimstību. Izplatītākie nāves cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības un onkoloģija, fiksēta arī 31 pašnāvība. Dzimtsarakstu nodaļa secina, ka daudzos gadījumos nāve iestājas no alkohola izraisītām komplikācijām, sirds asinsvadu slimības un onkoloģija kā nāves iemesli sastopami arvien biežāk un arvien jaunākiem cilvēkiem. Sievietes dzīvo ilgāk, un vislielākais miršanas gadījumu skaits ir vecumā no 81 līdz 85 gadiem, taču Daugavpils vīriešiem risks dzīvībai iestājas jau pēc 50 gadu vecuma.
Taču vēl lielāku negatīvu iespaidu uz pilsētas demogrāfisko situāciju atstāj iedzīvotāju izbraukšana uz ārzemēm un citām Latvijas vietām. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, laikā no 2000. līdz 2011. gadam Daugavpils iedzīvotāju skaits samazinājies par 19,1 procentu, pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Daugavpilī bija 93 tūkstoši iedzīvotāju, bet 2013. gada janvārī – vairs tikai 89 tūkstoši. Tikai pēc oficiālās statistikas, ikgadējais samazinājums ir 2000 iedzīvotāju. Katastrofāls darba vietu trūkums bez pazīmēm, ka nākotnē varētu būt uzlabojums, zems dzīves līmenis ir iemesls, kādēļ daugavpilieši masveidā pamet pilsētu. Turklāt ir pamats domāt, ka faktiskais izbraukušo skaits ir tūkstošos vai pat desmitos tūkstošu lielāks par oficiālajā statistikā minēto.