Ar lieliem izslaukumiem no govs un labām graudaugu ražām, kā arī augstu darba kultūru Agrofirma Tērvete jau vēsturiski ir bijusi par piemēru citiem Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem.
Pēdējo gadu laikā lauksaimnieciskās ražošanas attīstībā ieguldīti daudzi miljoni eiro, kas sniegs iespēju turpmāk strādāt vēl efektīvāk, atstājot pozitīvu iespaidu uz daudz plašāka mēroga teritorijas attīstību.
Intervija ar a/s Agrofirma Tērvete padomes priekšsēdētāju Vitautu Paškausku (V. P.) un valdes priekšsēdētāju Daini Dominieku (D. D.).
– Vērojot pēdējos gados notikušās pārmaiņas a/s Agrofirma Tērvete, gribot negribot rodas jautājums: kur tiek iegūti līdzekļi tik straujai attīstībai?
V. P.: – A/s Agrofirma Tērvete ir holdinga kompānijas Agrolats sastāvdaļa, kuras kopējais pagājušā gada apgrozījums sastāda 300 miljonu eiro. No tiem Agrofirmas Tērvete daļa ir 10 miljonu. Līdz ar to, ka esam šā holdinga sastāvdaļa, mums ir labas iespējas piesaistīt papildu finansējumu straujai lauksaimnieciskās ražošanas tehnoloģiju un infrastruktūras izveidei.
D. D.: – Piebildīšu, ka citi holdinga uzņēmumi darbojas citās nozarēs, tādējādi mums ir iespēja pirkt lētākus ārpakalpojumus, kas attiecas gan uz transportu, gan citām mūsu darbībai svarīgām jomām.
– Nozīmīgākās investīcijas veiktas piena lopkopības infrastruktūras izveidošanā. Par kādām summām mēs runājam, un cik tālu ir projekta īstenošana?
D. D.: – Jau pagājušajā gadā nodevām ekspluatācijā pirmo no trim piena govju fermām, kas kopā veido lielfermu Tērces, ar 1000 galvu ietilpību un karuseļveida slaukšanas iekārtu, kurā vienlaikus var slaukt 80 govju. Praktiski pabeigtas ir arī divas ieplānotās fermas, kuras pakāpeniski sākam aizpildīt ar jaunajām telēm. Plānots līdz šā gada beigām aizpildīt visas 3000 vietas, līdz ar to būs sasniegts izvirzītais mērķis – izveidots kvalitatīvs piena govju ganāmpulks.
V. P.: – Kopējās projekta investīcijas – tostarp fermu būvniecība, biogāzes koģenerācijas kompleksa izveidošana un tehnoloģiju uzstādīšana – sastāda 10 miljonus eiro.
– Jaunajās fermās ir radikāla cita govju turēšanas tehnoloģija – tās nestāv piesietas. Kā dzīvnieki uztver šo jauninājumu, vai izslaukums nekrītas?
D. D.: – Uz jauno fermu pērn pārvietojām 750 govju, kas jau bija kādu laiku dzīvojušas citā fermā. Protams, šiem dzīvniekiem vajadzēja pierast pie jaunajiem apstākļiem un piena izslaukums kritās. Taču dati parāda, ka gotiņas atguvās dažu mēnešu laikā, un tagad vidējais gada izslaukums jau pārsniedz iepriekšējo. Piemēram, 2012. gadā vidējais izslaukums no govs bija 8600 litru gadā, bet 2013. gada statistika pierāda, ka vidējais izslaukums ir palielinājies un tuvojas 9000 litriem. Tas ir ļoti labs rādītājs. Protams, mums ir, kurp tiekties – ceram sasniegt 10 000 litru robežu.
Govju ganāmpulku palielinām gan pašu spēkiem, gan iepērkot no Holandes. Jāatzīmē, ka ap 10% no kopskaita ir Latvijas brūnās šķirnes dzīvnieku. Pārējās ir Holšteina šķirnes piena govis.
– Cik daudz piena gadā saražo agrofirmā, un kur tas nonāk?
D. D.: – Pagājušajā gadā ir realizēts 8000 tonnu piena ar SIA Piena partneri, kas ir noslēguši sadarbības līgumus ar trim lieliem piena pārstrādes uzņēmumiem – Rīgas Piena kombinātu, Lietuvas uzņēmumu un Vācijas pārstrādātāju.
– Cik zināms, tad plānota arī pašiem sava piena pārstrādes uzņēmuma būvniecība...
V. P.: – Tas ir nākotnes jautājums – vispirms ir jāpabeidz ganāmpulka veidošana un citi uzsāktie projekti. Patlaban norit diskusijas par iespējamo sortimentu. Katrā gadījumā tas nebūs tetrapakās saliets piens un krējums. Ir jārada jauns piena produkts ar augstu pievienoto vērtību – tikai tad ir nozīme investēt pārstrādes uzņēmuma radīšanā.
– Jūs jau pieminējāt biogāzes koģenerācijas kompleksu. Cik liela ir tā jauda, un ko tas sevī iekļauj?
V. P.: – Faktiski tās ir divas biogāzes koģenerācijas stacijas ar kopējo jaudu 2 MgW. No jaunās lielfermas tiek savākti visi mēsli un uzkrāti slēgtās šķidrmēslu uzkrāšana tvertnēs. Tur nonāk arī biomasa no laukiem un pat alus ražošanas pārpalikumi. Vēlāk no tā tiek saražota biogāze, kas koģenerācijas rezultātā pārtop par elektrību, ko pārdodam Latvenergo kopējā tīklā, un siltumā, kas tiek izmantots staļļu, fermu un citu ražošanas un dzīvojamo ēku apsildīšanai, kā arī novirzīts alus ražošanas procesa nodrošināšanai. Savukārt jau pārstrādātie mēsli tiek nogādāti atkal uz lauka un dod iespēju iegūt labu ražu. Mēs uzskatām, ka šāda pilna cikla saimniekošana ir ekonomiski efektīvākais un videi draudzīgākais lauksaimnieciskās ražošanas veids.
– Rekonstrukcijas darbi norit arī alus brūzī. Kāpēc un ko no tā iegūsiet?
D. D.: – Ir pabeigta jaunā pagraba būvniecība – iepriekšējais ir būvēts 1971.gadā un bija nolietojies gan fiziski, gan morāli. Patlaban norit alus vārīšanas ceha rekonstrukcija un jaunu iekārtu uzstādīšana. Ražošanas apjoma ziņā mēs neplānojam sacensties ar lielajiem ražotājiem, piemēram, Cēsu alu. Tas ir pavisam cits produkts, citas tehnoloģijas un cita cena. Mēs varam konkurēt tikai ar citiem mazajiem ražotājiem, kas tirgū piedāvā līdzvērtīgu produktu – dzīvo alu.
V. P.: – Runājot par alus ražošanu, jāatzīmē, ka vasaras sezonā nespējām nodrošināt pieprasījumu, jo Tērvetes alus, neskatoties, ka tas nav lēts, ir ļoti populārs. Cilvēki to ir iecienījuši jau gadu desmitiem.
– Zirgi nav ekonomiski īpaši izdevīga darbības nozare, bet tomēr to esat paturējuši un pat cenšaties attīstīt. Paldies par to!
D. D.: – Jā, mēs nevaram iedomāties Tērveti bez staļļiem un zirgiem – tam ir ļoti liela morāla vērtība. Pagājušā gada nogalē mums bija priecīgs notikums – pārdevām labu sporta zirgu. Pārdošanai tiek gatavoti vēl pieci.
Jāatzīmē, ka sporta zirgu audzēšana ir sarežģīts process – svarīgas ir ne tikai zirga fiziskās īpašības, bet arī to sportiskā sagatavotība. Tāpēc sadarbojamies ar vairākiem Latvijā pazīstamiem sportistiem – katram viņam ir savs audzēknis. Esam apmierināti ar esošajiem rezultātiem un ļoti ceram pierādīt, ka arī Latvijā var izaudzēt augstas raudzes sporta zirgus.
– Vai piekrītat teicienam, ka cilvēks nosaka visu? Vai pietiek speciālistu?
D. D.: – Mēs savās rindās gaidām gudrus, aktīvus un ieinteresētus cilvēku, dodot viņiem pretī sakārtotu dzīves vidi, stabilitāti un labu atalgojumu. Pakāpeniski kolektīvs atjaunojas – pagājušajā gadā vien esam pieņēmuši darbā sešus jaunos speciālistus, kuri nesen pabeiguši Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Īpaši priecājamies par jaunajām ģimenēm, kuri plāno bērniņus. Praktiski blakus mājām ir bērnudārzs, skola, un vecāki līdz darbam var nokļūt kājām. Strādājot Tērvetē, cilvēks var justies stabili ilgtermiņā – veidot šeit savu dzīvi un droši domāt par bērniem un mazbērniem.
V. P.: – Sadarbojamies ar vietējo pašvaldību, kas iegulda līdzekļus vietējās infrastruktūras uzlabošanā, jo arī deputāti apzinās, ka Agrofirmas Tērvete darbība atstāj pozitīvu iespaidu uz plašu teritoriju – tās ir darba vietas, tie ir ienākumi novada budžetā, tas ir sporta un kultūras pasākumu spēcīgais atbalsts, ko sniedz mūsu uzņēmums.
– Agrofirma Tērvete piedāvā arī ekskursijas. Kas visvairāk cilvēkus interesē?
D. D.: – Ekskursijās iekļautas jaunās fermas, zirgu staļļi un alus brūzis. Mums ir patīkami, ka vislielāko interesi bērnos izraisa tieši govju ferma – beidzot viņi ierauga, kur rodas piens. Zirgi viņiem labāk pazīstami – no bērnības pasakām, no fotogrāfijām, no TV raidījumiem, un daudzi arī klātienē viņus ir redzējuši. Par govīm un piena ražošanu runājam pārāk maz – visbiežāk piens asociējas ar krāsainām tetrapakām veikalu plauktos.
Mums ir svarīga ne tikai uzņēmuma darbības efektivitāte, bet arī estētiskās vērtības. Ik gadu uz Tērvetes dabas parku dodas ap 100 tūkstošu apmeklētāju – viņi brauc garām mūsu fermām, laukiem un staļļiem, skatās un brīnās, ka arī tā var izskatīties lauksaimnieciskās būves un teritorijas.