- 11. janvārī ar vētrainām ovācijām un tai sekojošu kritiķu jūsmu drukātās slavas dziesmās latviešu soprānam notikusi Kristīnes Opolais debija Ņujorkas Metropoles operā Džakomo Pučīni operas Bezdelīga (La Rondine) iestudējumā.
- 11. februārī Berlīnes kinofestivālā pirmizrādi piedzīvoja Jāņa Norda filma Mammu, es tevi mīlu, turklāt saņēma Starptautiskās žūrijas balvu kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma. Uz šo panākumu tā laika kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende reaģēja ar frāzi, kas ātri vien folklorizējās: «Kas ir Berlīnes festivāls. Salīdzinoši.»
- 20. jūnijā Rīgas pilī, kurā kopš 2012. gada beigām notika rekonstrukcijas darbi, izcēlās ugunsgrēks, kas nopostīja aptuveni 3200 kvadrātmetru lielu platību. Visvairāk cieta Rīgas pils daļa, kurā atradās Valsts prezidenta kanceleja. Pilī izvietotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums necieta, daļa Nacionālā vēstures muzeja krājuma ir bojāta. Tika uzsākts kriminālprocess, vainīgo joprojām nav. 23. jūnijā Rīgas domes rīkotā līgošana 11. novembra krastmalā netika atcelta.
- No 30. jūnija līdz 7. jūlijam notika XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV deju svētki, ko šoreiz pavadīja skandālu ēna. Pirmā viļņošanās saistīta ar Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesmu Manai dzimtenei, kas netika iekļauta noslēguma koncerta repertuārā. Pēc tam uzvirmoja ielūgumu skandāls – īpaši uz noslēguma koncertu krietni liela daļa biļešu kā ielūgumi tika izdāļāti dažādiem «svarīgiem» cilvēkiem, radot lielu neapmierinātību sabiedrībā. Secinājums – pieprasījums pēc svētku biļetēm simt reižu pārsniedza piedāvājumu. Pēcsvētku atskaņās bija dzirdama kritika par necilvēcīgo noslēguma koncerta Līgo ilgumu – aptuveni sešas stundas, tomēr tas neliedza dalībniekiem un skatītājiem sadziedāties līdz rīta gaismai. Dziesmu un deju svētkos piedalījās 40 600 dalībnieku no dažādām pasaules vietām.
- Augustā Rīgā atklātas divas izcilas izstādes, kuru atskaņa sociālajos tīklos līdzinājās parolei – «Feders. Blumbergs. Jāredz.» Mākslas muzeja Rīgas Birža Lielajā izstāžu zālē bija skatāma pirmā ievērojamā latviešu ainavu gleznotāja Jūlija Federa (1838–1909) darbu izstāde, kas veltīta vecmeistara 175. jubilejai. Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls bija aplūkojama mākslinieka Ilmāra Blumberga personālizstāde Es nemiršu. 6. septembrī māksliniekam, scenogrāfam apritēja 70 gadu, un oktobrī kļuva zināms, ka viņš nominēts Purvīša balvai par instalāciju Iekāpusi pienā (2013), gleznu Gaisma uz sienas, uz kuras uzgleznota mazā papīra lidmašīna (1999–2011) un gleznu ciklu Visu laiku snieg (1990–2012) personālizstādē Es nemiršu.
- 11. septembrī kļuva zināms, ka Latvija ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars nominācijai par labāko ārzemju filmu sūta Jāņa Norda uzņemto filmu Mammu, es tevi mīlu, kas plūkusi laurus vairākos kinofestivālos. Norda filma izkonkurēja Aigara Graubas Sapņu komandu 1935 un Ivara Tontegodes Sēņotājus.
- 11. septembrī atklāta kultūras ministres Žanetas JaunzemesGrendes izveidotā Latvijas Nacionālās operas (LNO) valde triju valdes locekļu sastāvā. Valdē iecelts LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Inese Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, muzikoloģe Daina Markova. Andrejs Žagars no 2013. gada 11. septembra atbrīvots no amata uzticības zaudēšanas dēļ, tādējādi tiek pielikts punkts teju pāris gadus ilgušajam kultūras ministres un LNO direktora Andreja Žagara konfliktam. Drīz Arturs Maskats atteicās no operas valdes priekšsēdētāja amata, jau 13. septembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pieprasīja kultūras ministres Žanetas JaunzemesGrendes demisiju, norādot, ka operas skandāls nav pirmais ministres konflikts valdībā savas darbības laikā, lai arī situācija ap operas valdi neesot vērtējama viennozīmīgi. 31. oktobrī kultūras ministres amatā apstiprināta Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde. Novembra sākumā konkursa kārtībā par LNO jauno vadītāju kļuva komponists Zigmars Liepiņš.
- No 16. oktobra līdz 15. novembrim Frankfurtē pie Mainas notika Eiropas Centrālās bankas (ECB) rīkotās Eiropas kultūras dienas, kas šogad bija veltītas Latvijai un piedāvāja iespaidīgu Latvijas kultūras parādi daudzveidīgā programmā.
- 23. novembrī nenotika gadskārtējā Spēlmaņu nakts ceremonija, kas ir jau divdesmitā, kopš Latvijas profesionālā teātra balvas iedibināšanas, – pēc Zolitūdes traģēdijas pieņemts lēmums mainīt pasākuma norisi. 27. novembrī tika atklāti laureāti, kas balvas saņēma 16. decembrī Teātra mājā Zirgu pasts. 2012./2013. gada sezonas Gada teātra izrāde ir Stavangera (Pulp people) Liepājas teātrī, režisors Konstantīns Bogomolovs,
kuram piešķirta Gada režisora balva. Gada aktrise – Elīna Vāne par Raudupietes lomu un Esteri Klaidoņa lūgšanā, Gada aktieris – Artūrs Skrastiņš – Semjons Semjonovičs Podsekaļņikovs izrādē Finita la comedia! Dailes teātrī.
***
In memoriam
6. janvāris. Rakstniece Skaidrīte Kaldupe (1922−2013).
10. janvāris. Jaunatnes, pēc tam Jaunā Rīgas teātra aktieris Kārlis Anušēvics (1930−2013).
2. februāris. Dramaturgs Dainis Grīnvalds (1950–2013).
27. februāris. Dzejnieks Imants Ziedonis (1933−2013).
27. februāris. Mākslinieks Jānis Annuss (1935−2013).
3. marts. Kinorežisors Hercs Franks (1926−2013).
29. marts. Horeogrāfe Arta Melnalksne (1968−2013)
21. jūnijs. Komponists, diriģents Imants Mežaraups (1958−2013).
1. jūlijs. Kinooperators Gvido Skulte (1939−2013).
17. jūlijs. Dailes teātra aktrise Elita Krastiņa (1954−2013).
2. augusts. Keramiķis Pēteris Martinsons (1931−2013).
19. augusts. Baletdejotājs Aleksejs Avečkins (1976−2013).
21. augusts. Dzejnieks Imants Auziņš (1937−2013).
12. septembris. Rakstnieks Vladimirs Kaijaks (1930−2013).
15. septembris. Aktieris, Rīgas pantomīmas vadītājs Roberts Ligers (1931−2013)
19. septembris. Baletdejotāja, baletmeistare Irēna Strode (1921−2013)
22. oktobris. Operetes solists Ramons Kepe (1932−2013).
3. novembris. Rakstnieks Andrejs Dripe (1929−2013).
15. novembris. Jaunatnes teātra aktrise Astrīda Vecvagare (1941−2013).
16. novembris. Dailes teātra aktieris Harijs Spanovskis (1958−2013).