Turēs uzņemto attīstības tempu

Intervija ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi .

– Šis gads bijis trauksmains gan jums personīgi, gan Daugavpils domei kopumā. Kādas ir sajūtas īsi pirms gadumijas?

– Jā, tas ir bijis dinamisks gads. Sāku to kā Saeimas deputāts, bet noslēdzu kā pašvaldības vadītājs. Priecē, ka domes deputāti strādā kopā un mums nav nedz pozīcijas, nedz opozīcijas. Strādājam, lai pilsētas attīstības jautājumi tiktu risināti no saimnieciskā viedokļa. Protams, ka ir jautājumi, kuros viedokļi dalās, bet vienmēr atrodam kopsaucēju.

– Kas šobrīd ir svarīgākais?

– Nezaudēt uzņemto tempu. Ir jādomā, kā efektīvi pabeigt esošo ES finanšu plānošanas periodu un labi sagatavoties nākamajam. Jāatzīst, ka, stājoties mēra amatā, ES fondu apgūšanai turpmākajiem septiņiem gadiem mantojumā saņēmu visai pieticīgas iestrādnes. Galvenā uzmanība bija pievērsta rūpnieciskās zonas attīstībai, neieplānojot un nesagatavojot projektus arī citām ļoti nozīmīgām sfērām, piemēram, elektriskā transporta attīstībai, ielu rekonstrukcijai un pārvada būvniecības turpinājumam, lidostas projektam. Tas mūs neapmierināja, tāpēc tagad nākas lēkt aizejošā vilcienā un steigt izdarīt to, ko vēl var paspēt.

– Pēc Zolitūdes Maxima traģēdijas aktualizējas jautājums par būvuzraudzību.Kāda ir Daugavpilī īstenoto projektu kvalitāte? 

– Jau esošo projektu realizācijas gaitā sastapāmies ar būvniecības kvalitātes neatbilstību – reizēm tā bija pat kritiska. Tāpēc esam nolēmuši mainīt būvniecības kontroles sistēmu, kuras nodrošināšanai izveidosim savu būvniecības kontroles nodaļu, kurā strādās būvinženieri, kas reāli izvērtēs projekta atbilstību uzstādītajiem mērķiem, kā arī sekos līdzi visu darbu izpildei. Atgādināšu, ka ES fondu līdzfinansējumu būvuzraudzības pakalpojumos var iekļaut tikai tad, ja tiek pirkts ārpakalpojums par iespējami zemāko cenu. Savukārt, ja šo funkciju uzņemas pašvaldības struktūras, tad būvuzraudzības izmaksas nevar iekļaut attiecināmajās izmaksās. Esmu novērojis, ka bieži gan projektētāji, gan būvnieki, gan būvuzraugi ir savstarpēji saistīti, kas nedod pārliecību, ka viss tiek darīts pasūtītāja interesēs. Mēs lauzīsim esošo sistēmu un daudz strādāsim, lai būvniecības kvalitāte būtiski uzlabotos. Arī tas, ka līdz reālajam būvniekam nonāk tikai maksimums 70%, nereti tikai 50% no kopējā tāmē iekļautā finansējuma, nav normāli. Kādu kvalitāti mēs varam gaidīt, ja reālais būvnieks, visbiežāk apakšuzņēmējs, saņem tik maz.

– Vai izveidotais zīmols Daugavpils prece turpina attīstīties?

– Es uzskata, ka šī zīmola vislielākā pievienotā vērtība ir tūrisma industrijā un amatniecībā, kā arī Daugavpils atpazīstamības veidošanā. Šogad esam piedzīvojuši milzīgu tūristu skaita pieaugumu, un liels nopelns tajā ir aprīlī atvērtajam Rotko centram Daugavpils cietoksnī. Līdz 1. decembrim to bija apmeklējuši jau 60 tūkstoši cilvēku – tas pārsniedz visas mūsu drosmīgākās cerības. Tagad ir jāstrādā, lai tūrisma plūsma neapsīktu – jāpiedāvā arvien jauni pakalpojumi. Tāpēc turpināsim gan cietokšņa rekonstrukciju, gan arī ieguldīsim līdzekļus citos tūrisma infrastruktūras objektos un procesos. Ļoti ceram, ka nākamajā plānošanas periodā būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi arī tūrisma industrijai.

– Kā sokas ar pašvaldības budžeta plānošanu? Vai varēs to sabalansēt, ņemot vērā, ka valdība ir lēmusi palielināt minimālo algu, kā arī no valsts uz pašvaldību pleciem novēlusi vairākus pienākumus?

– Patlaban cītīgi strādājam, lai veiksmīgi tiktu galā ar šo jautājumu. Līdz ar minimālās algas palielināšanu būtisks pieaugums ir atalgojumam paredzēto līdzekļu sadaļā. Taču kopumā prioritātes paliek iepriekšējās – sociālā sfēra un izglītības sistēma. Runājot par sociālo jomu – arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ģimenēm ar bērniem. Piemēram, patlaban bezmaksas pusdienas saņem visi bērni līdz sestajai klasei (pirmo un otro klasi apmaksā valsts), bet nākamajā gadā esam iecerējuši bezmaksas pusdienas nodrošināt visiem bērniem līdz pat devītajai klasei. Līdzekļus paredzēsim arī daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu līdzfinansēšanai. Kā pilotprojektus ar paaugstinātu pašvaldības atbalsta intensitāti vēlamies nosiltināt vismaz pa vienai ēkai no katras sērijas mājām, kas kalpos kā labs piemērs un stimuls iedzīvotājiem vienoties un iesaistīties ES struktūrfondu ēku siltināšanas programmā.

– Ko jūs vēlētos pateikt saviem cilvēkiem pirms svētkiem? 

– Man ir patiess prieks un lepnums par daugavpiliešiem un visiem Latgales cilvēkiem. Esmu priecīgs, ka viņi tic saviem spēkiem, jo tieši ticība sev ir vissvarīgākā, lai jau tuvākajā laikā nodrošinātu labklājību savās ģimenēs un valstī kopumā. Novēlu visiem labu veselību un saticību nākamajā gadā.