Diegiem nauda sanāks – biksēm nepietiks
Intervija ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču.
– Ar kādām sajūtām dzīvojat patlaban – laikā, kad tuvojas šī gada noslēgums?
– Mēs sakām: «Paldies dievam, šis gads tūlīt beigsies!» Tas bija ļoti smags gads – jau pats par sevi tas beidzās ar skaitli 13, šogad bija vēlēšanas, ir notikušas lielas pārmaiņas, piedzīvotas nelaimes un ļoti smagi top nākamā gada budžets.
– Kāds tad rādās nākamā gada budžets?
– Kārtējo reizi pierādās, ka pēdējos gados esam strādājuši iztikas minimuma apstākļos, un, tēlaini runājot, caurumu biksēs parādās arvien vairāk. Lai tos salāpītu, šobrīd Ogres novada budžetā trūkst apmēram 6 miljonu latu. Es pat nerunāju par pašvaldības pakalpojumu attīstību, bet tikai par caurumu aizlāpīšanu, ko nevar atlikt. Šobrīd pietiek tikai diegiem, nedz ielāpiem, nedz jaunām biksēm naudas nav. Par panākumu varam uzskatīt to, ka neviena pašvaldības iestāde, tostarp izglītības iestādes, nav slēgta, bet gan turpina darbu. Vēl vairāk, drīzumā tiks pabeigta divu jaunu bērnudārza grupiņu būvniecība, kas nozīmē, ka Ogres novadā rindu uz bērnudārziem vairs nebūs. Prognozējam, ka šī gada budžeta ieņēmumi būs 3 līdz 4% lielāki par plānotajiem, taču uz nākamo gadu to atstāt nevarēsim – neatliekamo vajadzību jau šodien ir vairāk nekā pieejamā finansējuma. Nākamā gada budžetu plānojam ar 3,5% pieaugumu attiecībā pret šā gada faktisko izpildi. Bet jārēķinās, ka izdevumi pieaugs līdz ar minimālās algas palielināšanu, elektrības cenu pieaugumu un būvniecības izmaksu kāpumu.
– Viens no lielākajiem triecieniem Ogrei bija pavasara plūdi...
– Jā, tā bija liela problēma. Šobrīd aktīvi strādājam, lai nākamajā pavasarī nekas tāds vairs neatkārtotos – pa posmiem tiek izstrādāti projekti un veikti būvdarbi aizsargdambja rekonstrukcijā. Līdzšinējo dambi faktiski par tādu nevar saukt – tas bija septiņdesmitajos gados saimnieciskā kārtā veidots uzbērums, kas laika gaitā izskalojas un ilgstoši paaugstināta ūdens līmeņa gadījumos nevar pildīt savu funkciju. Tagad tiek veidota kapitāla būve.
– Kas, jūsuprāt, bija skaistākais brīdis Ogres novadā?
– Viennozīmīgi Dziesmu svētki. Tas bija skaists mirklis, un žēl, ka pagājis. Protams, arī mūsu novada kolektīvu, kopskaitā 900 dalībnieku, sagatavošana svētkiem, tostarp tērpu iegāde, prasīja līdzekļus. To atsvēra sajūtas un pozitīvās emocijas. Arī pilsētas 85 gadu jubilejas svētki bija krāšņi un labi novērtēti. Par Dziesmu svētkiem un pilsētas svētkiem jāsaka paldies visiem kultūras darbiniekiem un pašdarbnieku kolektīviem, kuri ar lielu entuziasmu iesaistījās svētku veidošanā, apliecinot savu piederību Ogres novadam un Latvijai kopumā. Cepuri nost viņu priekšā! Priecē arī mūsu sportistu sasniegumi visos līmeņos. Arī mazie iedzīvotāju iniciētie vides labiekārtošanas projektiņi, kam piešķir finansējumu, ir ieguldījums mūsu pilsētvidē un ļoti pozitīvi vērtējams process. Šogad atbalstījām jau 41 projektu.
– Kādas ir novada ekonomiskās attīstības tendences?
– Pozitīvas. Tie uzņēmumi, kas krīzes laikā darbību sašaurināja, tagad atkal to pakāpeniski paplašina. Līdz ar to var teikt, ka ekonomiskā situācija stabilizējas. Esam apzinājuši novada iedzīvotājus un aprēķinājuši, ka ap 1000 cilvēkiem, kuri tagad strādā Rīgā, labprāt darba vietu izvēlētos Ogres novadā. Pašvaldība ar dažādām metodēm strādā, lai uzņēmējiem būtu iespēja attīstīties un visiem, kuri nevēlas braukt uz Rīgu, būtu šeit pieejama darba vieta. Viena no aktualitātēm ir Rīgas sabiedriskā transporta izmaksu kompensācijas mehānisma radīšana. Iesaku Ogres novada iedzīvotājiem nesteigties deklarēties Rīgā, jo vēl nav īsti zināms, vai paaugstinātās sabiedriskā transporta cenas iebraucējiem un deklarētajiem būs atšķirīgas. Otrkārt, kā jau teicu – domājam, kā saviem iedzīvotājiem kompensēt transporta izmaksu pieaugumu. Esam reformējuši uzņēmējdarbības komisiju, vairāk resursu novirzot attīstības analīzei, iespēju meklējumiem, korporācijas veicināšanai un sociālo uzņēmumu veidošanai, kā arī sadarbības uzlabošanai starp uzņēmējiem un pašvaldību. Diemžēl mūsu vēlmes bremzē esošā likumdošana, bet mēs meklējam iespējas savus mērķus tomēr sasniegt. Arī uzņēmēji ir aktīvi un šogad izveidojuši Ogres novada uzņēmēju biedrību, kas cieši sadarbojas ar pašvaldības attīstības komisiju. Tas ir ļoti būtiski, arī plānojot pašvaldības aktivitātes infrastruktūras pilnveidošanā – mēs skaidri zinām, ko no mums gaida uzņēmēji – darba vietu radītāji. Ļoti ceram, ka ES nākamā plānošanas perioda fondu programmās būs paredzēts finansējums uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošanai.
– Ko vēlēsiet saviem cilvēkiem nākamajam gadam?
– Iemācīties izvērtēt prioritātes. Kā Blaumanis reiz teicis: «Atdalām tos ošus, kas pilda mūsu maku, no tiem, kas silda mūsu sirdi.» Skatīsimies uz pašvaldības budžetu tāpat kā savējo – vispirms domājam par stratēģiski svarīgām lietām, kas dos pienesumu ilgtermiņā, nekašķējoties par sīkumiem. Runājot par Ogres novada iedzīvotājiem, es atkal un atkal gribu atzīmēt viņu ieinteresētību visos novadā notiekošajos procesos. Mēs saņemam kritiku, bet ar to saprotam, ka iedzīvotājiem sirds deg par novadu, par vidi, par sabiedrību, un tieši no tā, cik augstas prasības viņi uzstāda pašvaldībai, ir daudzējādi atkarīgs, cik labi mēs dzīvosim.