Pieaugot elektronisko ierīču lietojumam ikdienā, pieaug arī šo ierīču pārstrādes problēma pēc to kalpošanas beigām. ANO ziņojumā norādīts, ka uz jaunattīstības valstīm nelegāli ik gadus tiek nosūtīti miljoni tonnu elektronisko atkritumu, kur tie apdraud gan vidi, gan cilvēku dzīvību.
Saskaņā ar ANO aplēsēm, nolietoto elektronisko ierīču apjoms tuvāko četru gadu laikā palielināsies par trešdaļu. Pagājušā gada laikā visā pasaulē tika izmesti 50 miljoni tonnu elektronisko ierīču – tie ir aptuveni septiņi kilogrami uz katru planētas iedzīvotāju.
ANO paspārnē ir izveidota iniciatīva StEP, kuras mērķis ir meklēt risinājumus elektronisko atkritumu problēmai. «Ziemassvētku laikā pieaugs gan elektronisko ierīču iegāde, gan arī izmesto ierīču apjoms,» norāda StEP pārstāvis Rīdigers Kīrs. «Šie procesi intensificējas, jo tehnisko inovāciju mūsdienās ir tik daudz. Televizori, mobilie tālruņi un datori ar jauniem modeļiem tiek aizvietoti aizvien īsākā laika sprīdī. Šo izstrādājumu kalpošanas termiņš samazinās.» Ja turpināsies pašreizējā tendence, tad 2017. gadā pasaulē tiks izmesti 65 miljoni tonnu atkritumu – tik svērtu 11 Gīzas lielās piramīdas.
Elektroniskajās ierīcēs – datoros, telefonos, ledusskapjos, fotokamerās, un citās – ir izmantoti simti materiālu. Tajās ir atrodami arī tādi veselībai kaitīgi elementi kā svins, dzīvsudrabs, kadmijs un arsēns. Piemēram, datora monitoros ar kineskopu (CRT), kuri pēdējos gados daudzviet nomainīti pret šķidro kristālu (LCD) monitoriem, ir līdz pat trim kilogramiem svina.
Elektroniskie atkritumi kļūst par straujāk augošo atkritumu veidu pasaulē. Iniciatīva StEP ir sagatavojusi karti, kurā pirmo reizi ir apkopota informācija par elektronisko atkritumu apjomu pasaules valstīs. Ķīnā pagājušajā gadā tika saražots 11,1 miljons tonnu šādu atkritumu. Ķīna aiz sevis atstāja ASV ar desmit miljoniem tonnu, taču ASV uz vienu iedzīvotāju pērn tika saražoti turpat 30 kilogrami elektronisko atkritumu, kamēr Ķīnā – mazāk nekā pieci kilogrami. Eiropā visvairāk elektronisko atkritumu nāk no Vācijas (1 899 640 tonnu), taču, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, līderes ir Norvēģija (33,14 kilogrami) un Lihtenšteina (48,99 kilogrami). Latvijā gadā tiek saražoti 21 800 tonnu elektronisko atkritumu, bet uz vienu iedzīvotāju – 10,67 kilogrami. Taču vēl nozīmīgāks ir tas, kur šie atkritumi nonāk.
Slēptais eksports
Lai gan daļa no šiem atkritumiem tiek savākti un pārstrādāti atbilstoši ekoloģijas normām, liela problēma ir nelegāls šo atkritumu transports uz jaunattīstības valstīm. Elektronisko atkritumu problēmu parāda kaut vai Interpola jeb Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas nesen sniegtā informācija: gandrīz trešajā daļā konteineru, kas tiek sūtīti no Eiropas Savienības, bija atrodami nelegāli elektroniskie atkritumi, kas maldinoši noformēti kā lietotas vai remontam paredzētas ierīces. Taču realitātē liela daļa no tām nedz darbojas, nedz arī ir paredzētas labošanai. Sūtītāji šādi izvairās no nodevām, kas būtu jāmaksā par atkritumu likumīgu pārstrādi. Nolietotās ierīces nonāk nabadzīgās valstīs, kur krājas izgāztuvēs. No turienes kaitīgās vielas nonāk apkārtējā vidē. Savukārt vietējie iedzīvotāji, tai skaitā bērni, uz šīm izgāztuvēm dodas, lai ierīces izjauktu un vāktu derīgos, otrreiz pārstrādājamos materiālus.
Ierīču apstrāde, no tām ņemot ārā metālus, trešās pasaules valstīs parasti notiek primitīvā veidā, neizmantojot aizsargierīces. Tāpēc daudzi no cilvēkiem cieš no dažādām slimībām. Turklāt šādi ir iespējams iegūt tikai daļu no tālāk izmantojamiem elementiem. Elektroniskās ierīces mūsdienās kļūst aizvien smalkākas – tajās ir daudz sīku komponentu, kurus bez īpašiem rīkiem ir grūti atdalīt.
Viens no šādiem nolietotās elektronikas galamērķiem ir Gana un tās Agboglošī izgāztuve pie galvaspilsētas Akras. Tur cilvēki augām dienām no visas pasaules atvestās ierīces ar vienkāršiem instrumentiem izjauc vai arī dedzina, lai tiktu klāt metāliem, savukārt citi šos metālus uzpērk. Ganā Agboglošī gan izgāztuves, gan arī visādi citādi nepievilcīgo dzīves apstākļu dēļ ir guvusi palamu Sodoma un Gomora. Paši vietējie iedzīvotāji savukārt ne vienmēr ir tik pesimistiski noskaņoti. «Šī nav laba vieta dzīvošanai,» laikrakstam The Guardian saka 29 gadus vecais Karims, kurš metālus uzpērk. «Taču mēs negribētu, lai cilvēki Eiropā un citviet pārtrauktu atkritumus uz šejieni sūtīt. Šis ir biznesa centrs, un mēs izmantojam nopelnīto naudu, lai palīdzētu savām ģimenēm.»
Resursu šķērdēšana
Atkritumu problēmas patieso apmēru var tikai nojaust, jo elektronisko atkritumu aprite netiek centralizēti uzskaitīta. Taču, pēc Eiropas Vides aģentūras aplēsēm, No Eiropas Savienības gadā tiek eksportēts no 250 tūkstošiem līdz 1,3 miljoniem tonnu lietotu elektropreču. Savukārt ASV Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētnieku sadarbībā ar StEP veiktajā pētījumā teikts, ka ASV 2010. gadā lietotāji nodeva aptuveni 258,2 miljonus datoru, monitoru, televizoru un mobilo telefonu, taču tikai divas trešdaļas no šī apjoma tika pārstrādātas. Aptuveni 8,5 procenti savākto ierīču no ASV tiek eksportēti.
Turklāt, nepievēršot uzmanību elektronisko atkritumu pārstrādei un iespējai no tām paņemt pēc iespējas vairāk derīgo materiālu, tiek nevajadzīgi šķērdēti resursi. Piemēram, datora pamatplatē ir atrodami šādi elementi vai to savienojumi: zelts, kadmijs, dzelzs, tantals, molibdēns, pallādijs, svins, kobalts, alva, niķelis, cērijs, antomons, platīns, cinks, lantāns, sudrabs un dzīvsudrabs. No viena miljona mobilo tālruņu atbilstošas pārstrādes laikā ir iespējams iegūt 24 kilogramus zelta, 250 kilogramus sudraba, deviņus kilogramus pallādija un vairāk nekā deviņas tonnas vara.