Strauji iet bojā Jaungulbenes muiža
Jaungulbenes muiža nav vienīgais kultūras piemineklis, kas atrodas privātīpašumā, bet muižnieks par ēku nerūpējas, un vēstures liecība brūk acu priekšā. Glābt vērtības nespēj ne inspektori, ne pašvaldība.
Jaungulbenes muižas kompleksa galvenā ēka jeb pils celta 1878. gadā. Muižas komplekss piedzīvojis neskaitāmas pārbūves un īpašnieku maiņu, tomēr spējis saglabāt kultūras pieminekļa un vērtīgas vēstures liecības statusu. Pašlaik vēsturiskā ansambļa stāvoklis ir ļoti bēdīgs. Tiltiņi sagāzušies, strūklaka sabrukusi un akmeņiem piebērta, ēkas apmetums vietvietām nokritis, un vairākiem logiem trūkst jebkāda aizsarga no laika apstākļu negatīvās ietekmes. Muižas kompleksa sakārtošanā ieinteresēto personu rokas ir sasaistītas – muiža ir privātīpašums.
Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs smagi nopūšas: «Tā nav ne Jaungulbenes pagasta, ne Gulbenes novada pils – tas ir privātīpašums. 2006. gadā muiža tika pārdota ārstu biedrībai no Rīgas. Bija gatavi projekti, un viss šķita jauki un skaisti. Tagad muiža jau trīs reizes pārpirkta, bet kustība uz labo pusi nav notikusi.» Iespēja ietekmēt norises esot minimāla – muižas īpašnieki kontaktēties nevēlas. «Mēs sūtām gan brīdinājumus, gan uzaicinājumus uz sadarbību, jo mums kā pagastu interesē tur esošā estrāde. Tomēr atbildes no īpašniekiem nav. Šeit uz vietas ir muižas pārvaldnieks, bet arī viņa darbība mūs neapmierina. Tā ir lielākā sāpe mūsu teritorijā,» stāsta
A. Vasiļjevs. Līdz 90. gadiem muižas ēkā atradās lauksaimniecības skola, un šis ir kārtējais piemērs, kad izglītības iestādes izņemšana no kultūras pieminekļa pazudina vēsturisku ēku.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Ozola Neatkarīgajai skaidro: «Vieni īpašnieki tika sodīti, bet īpašums nu nonācis jau nākamajās rokās, kuras tieši tāpat neko nedara. Šī problēma nav tikai Jaungulbenē. Bieži ir situācija, ka cilvēki iegādājušies īpašumu cerībā to pārdot tālāk. Un tad, ņemot vērā situāciju Latvijā, īpašumu tur, un tas lēnām iet bojā. Mūsu vēlme ir panākt, lai namus uzturētu vismaz tādā kārtībā, lai objekts nebojātos. Tāda pati situācija ir arī Kalnienes muižā. Tur vēl samērā nesen bija skola un ēka bija normālā stāvoklī, bet, laikam ejot, ik caurums jumtā ir postošs.» Viņa norāda, ka kultūras pieminekļu sargātāji priecājas, ja vēsturiskā ēkā ir skola. «Mēs esam pieci darbinieki uz visu Vidzemi – mūs samazināja. Noteikti vajadzētu vairāk inspektoru. Ja pieminekļi būtu labā stāvoklī un pietiktu tikai tos apsekot, bet problēmsituāciju ir pārāk daudz,» nožēlas pilna ir I. Ozola.
Neatkarīgā centās sazināties arī ar muižas īpašniekiem. Solītās atbildes netika sniegtas. Muižas īpašniece esot Maskavā, bet zemāka statusa SIA Jaungulbenes pils pārstāvji atteicās runāt. Arī iepriekšējais muižas īpašnieks Māris Dreijers atteicās sniegt jebkādus komentārus un atklāt, kam pārdevis valsts kultūras pieminekli.
***
UZZIŅAI
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 89. pants par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu nosaka šādus naudas sodus:
- Fiziskajām personām 100–250 latu, juridiskajām personām 750–1000 latu.
- Naudas sods par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, fiziskajām personām 250–400 latu, juridiskajām personām 1750–2000 latu.
- Naudas sods, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, fiziskajām personām 350–500 latu, juridiskajām personām 2750–3000 latu.