Zolitūdes traģēdijas vietā varētu tapt piemineklis ārstiem un ugunsdzēsējiem

Sagruvušā Zolitūdes veikala investoru pārstāvis Joss Frautiers © F64 Photo Agency

54 dzīvību prasījušā Zolitūdes objekta attīstītāji un būvniecības pasūtītāji – SIA Homburg Zolitude – sagaidījuši pirmo izmeklētāja vizīti uzņēmumā un apsolījuši sadarboties.

«Šonedēļ līdz pat piektdienai mēs kopēsim dokumentus, lai visus iespējamos pierādījumus nogādātu policijā,» sola uzņēmuma vadītāji. Intervijas laikā viņi ik pēc pāris jautājumiem atkārtoti pauž nožēlu par visu, kas noticis.

Uz jautājumiem atbild Homburg Eastern Europe Fund B. V. pilnvarotais pārstāvis Joss Frautiers un SIA Homburg Valda vadītājs Džeimijs G. Torpejs.

– Kas ir Zolitūdes objekta beneficiāri (jeb patiesā labuma guvēji)? Kas stāv aiz šā uzņēmuma? Vai tas ir Ričards Homburgs, pretrunīgu slavu ieguvušais kādreizējais nekustamo īpašumu multimiljardieris?

– Ļaujiet man to izskaidrot visā pilnībā. Homburg Eastern Europe Fund B. V. ieguldītāji ir aptuveni 800 holandiešu privātpersonu – dakteri, veikalnieki, uzņēmēji, zobārsti un tamlīdzīgi vidusšķiras pārstāvji. Katrs no viņiem ir ieguldījis aptuveni 50 tūkstošus eiro. Šādi savāktais kapitāls tiek ieguldīts saskaņā ar tiem nosacījumiem, kurus fonds pats norādījis savā investīciju piesaistes prospektā, kurš reģistrēts Nīderlandes finanšu tirgus regulatorā. Lielākajai daļai no fonda ieguldītājiem nav ne mazākās nojausmas par to, kas noticis šeit, Latvijā. Holandiski rakstošajā presē ir bijušas varbūt divas sānslejas. Tagad mums jādomā arī, kā pateikt mūsu ieguldītājiem par notikušo. Tā ka Ričardam Homburgam nav saistības ar šo fondu, to veido 800 ieguldītāju lielas grupas investīcijas.

– Vai viņš ir viens no šiem 800 investoriem?

– Ne tik tālu, cik mums zināms. Jā, viņš iniciēja šā fonda veidošanu, jo viņš vienmēr meklē jaunas iespējas un būvē visriņķī pasaulei. Viņš vienmēr meklē jaunus finansējuma veidus, pieejas finanšu tirgiem – vai tie būtu fondi vai investīciju holdingi – un pēc iniciēšanas vienmēr atstāj jauno uzņēmumu pārvaldīt vietējam menedžmentam, kam par to jārūpējas.

– Kas ir šī konkrētā fonda vadība?

– Galvenais menedžeris ir Harms Skolte, kurš vada ikdienas darbu. Viņš savukārt ir nolīdzis mani, advokātu Frautieru, pārstāvēt fondu šajā situācijā.

– Bet kas ir fonda valdē, uzraudzības padomē?

– Harms Skolte menedžē fondu caur Nova Capital B.V.

– Bet fonda akcionāru saraksts paliks noslēpumā?

– Nē, nē, nē. Es to pats pilnībā nezinu. Pašlaik tā nav pirmā prioritāte, kuru publiskot, – tagad mums ir svarīgāk sadarboties ar izmeklēšanu.

– Tomēr Ričards Homburgs dibinājis uzņēmumu Homburg Valda Lietuvā, kurš iniciēja būvniecības plānus un sadarbību ar Maxima Latvijā.

– Jā, viņš tajā izdarījis ieguldījumu. Bet viņš nav iesaistīts šā uzņēmuma ikdienas vadīšanā.

– Kāpēc?

– Veselības problēmu dēļ viņš pirms kāda laika pārcēlies uz Šveici un nevada savus biznesus vairs ikdienā.

– Es paskatījos Kamer van Koophandel [uzņēmumu] reģistrā un konstatēju, ka vienā un tajā pašā adresē Enskedē ir reģistrēti septiņi uzņēmumi ar nosaukumu Homburg Eastern Europe Fund B.V., kas savā starpā atšķiras tikai ar numuru nosaukuma beigās – no 1 līdz 7. Kurš tieši no tiem septiņiem fondiem ir tas, kam pieder SIA Homburg Zolitude un patlaban pabeidzamais otrs objekts Rīgā, kur tāpat būšot Maxima?

– Vienkārši Homburg Eastern Europe Fund. Numurs beigās nav nekāds. Es domāju, ka septiņas kompānijas – tas ir tāpēc, ka Homburgs parasti izveido vairākas firmas vienlaikus, ar lielāku bildi prātā nekā tikai viens uzņēmums. Neaizmirsīsim, ka notika pasaules ekonomiskā krīze, kā dēļ viss apstājās. Pieņemu, ka pārējie fondi var būt pat neaktīvi. Nova Capital pārvalda daudzus šādus fondus, kas ir iemesls tam, ka viņi ir reģistrēti vienā adresē pie Harma Skoltes. Ieguldījumus Latvijā pārvalda Homburg Eastern Europe Fund, kamēr Lietuvā darbojas Mercurius Fund, kas ir firma viena īpašuma pārvaldīšanai Kauņā, un vēl dažas tādas pašas. Homburg Eastern Europe Fund darbojas tikai Latvijā.

– Kuras personas pieņēma lēmumu celt objektu Zolitūdē pirms vairākiem gadiem?

– Man šķiet, mēs jau atbildējām arī uz šo jautājumu. Harms Skolte pieņem lēmumu veikt investīcijas un tad deleģē vietējiem speciālistiem atrast labākos nekustamos īpašumus, būvniekus, arhitektus utt. Būvi finansēja Nordea banka. Mēs meklējām darbu veicējus ar augstāko reputāciju, ne lētāko piedāvājumu. Neviens no tiem 800 fonda investoriem personīgi nepieņēma lēmumu būvēt tieši tādu objektu Zolitūdē, to darīja speciālisti kopā ar Nova Capital… saskaņā ar investīciju prospektu…

– Es jums jautāju, kurš pieņēma lēmumu būvēt tieši šādu objektu, kas pēc tam sagāžas, bet jūs man atkal aprakstāt korporatīvo struktūru?

– Fonds, savācot kapitālu, saņem arī mandātu šo naudu investēt Latvijā un Lietuvā. Tā tas bija ierakstīts jau akciju prospektā.

– Viss šis milzu veikals tika nodots Maxima grupas uzņēmumam SIA Tineo par nieka trim miljoniem latu. Kāpēc tik lēti?

– Nē, tas nebija lēti. Tā bija tirgus cena darījuma brīdī. Pirms krīzes sastādītie sākotnējie plāni bija, protams, citādāki. Bet tā bija normāla tirgus cena tobrīd. Peļņa nebija tikpat nekāda no šā darījuma, bet tas radīja iespēju atmaksāt iepriekšējos aizdevumus. Jāatceras, ka šis bija pirmais lielais būvniecības projekts kopš krīzes sākuma Latvijā. Bankas nepiedāvāja celtniecības finansējumu, bet tajā brīdī

Nordea panācās uz priekšu, jo viņi ticēja konceptam, īrniekam un kompānijai.

– Cik esat ieguldījuši naudu citos būvniecības pasākumos Latvijā?

– Pašlaik viss ir apturēts. Industriālās zonas attīstība Baldonē ir nobremzēta. Vējavu dzīvojamo māju projekts Baldones novadā ir apturēts, nekāda būvniecība netiek sākta, tur projekts jāpārskata. Mēs tagad pārbaudām un dubulti pārbaudām visu.

– Daži speciālisti saka: Maxima vajadzētu nomainīt savu nosaukumu. Vai plānojat rīkoties līdzīgi?

– Ričardam Homburgam kā fonda aizsācējam ir saistība ar kompāniju tikai tik, cik viņa uzvārds ir tās nosaukumā. Tā kā pagaidām tāda ideja nav tikusi apsvērta. Tādai idejai jānāk no tiem 800 investoriem, tas ir viņu lēmums.

– Ja šis fonds nav daļa no Homburga personiskajiem aktīviem, tad tam acīmredzot nav saistības arī ar iepriekšējo Homburga kompāniju – Kanādas Homburg Invest, kura atrodas zem tiesiskās aizsardzības procesa?

– Jā, tā ir cita juridiska persona Kanādā. Tai bija krīzes dēļ jāveic pārstrukturēšanās. Ričards Homburgs smagi cieta krīzes dēļ – viņš pazaudēja savus ieguldījumus tajā, vairākus simtus miljonu. Viņš ir bijis biznesā 35 gadus un līdz globālajai krīzei visu darīja veiksmīgi.

– Kas tagad notiks ar Zolitūdes gruvekli?

– Vispirms mēs pārliecināsimies, ka varam palīdzēt izmeklēšanai iespējami daudz. Mēs pārbaudīsim, vai visas apdrošināšanas polises ir vietā, darbojas utt. Tad skatīsimies, ko izveidot bijušā veikala vietā: vai tā būtu piemiņas vieta, varbūt piemineklis ārstiem, ugunsdzēsējiem un glābējiem kā profesijai, varbūt tur varētu uzbūvēt, piemēram, sociālo māju. Tas būs jālemj kopā ar pašvaldību, vietējiem cilvēkiem, valdību. Lai beigās vismaz kaut kas pareizs no tā iznāktu!

– Maxima saka, ka viņiem piederēja veikals, bet topošais zaļais jumts bija jūsu atbildība…

– Nē, tas bija kopīpašums. Tur kopā ir četri slāņi: tehniskais (caurules, vadi), pati jumta konstrukcija un tā tālāk. Jumta dārzu veidot bija pašvaldības nosacījums, un tas pieder pie topošā daudzdzīvokļu nama. Tāpat kā pagrabstāvs. Pa vidu esošais veikals pieder Maxima grupai.

Svarīgākais