Šics: "Maximas" drošības instrukcijas ir kā nāvessoda reglaments
Fragments no šodien "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" publicētās intervijas ar katastrofu medicīnas ekspertu Mārtiņu Šicu.
– Kāpēc Latvija atsacījās no ārvalstu glābējdienestu palīdzības (īpaši no МЧС*)? Šāds jautājums parasti izskan krievu valodā.
– Manuprāt, neko būtisku šī palīdzība nebūtu devusi, jo mūsu ierīces neatšķiras no emčees glābšanas iekārtām. Jā, medijos izskanēja, ka mūsu glābēji ar rokām ceļ atlūzas un kustas lēni. Taču zem katra betona gabala tika pabāzta endoskopam līdzīga ierīce, lai mēģinātu saskatīt cilvēkus vairāku metru attālumā. Mūsu glābējiem ir speciāli sonogrāfi, kuri spēj uzrādīt siltumu izstarojošu ķermeni. Atrastos arī speciāli trenēti suņi, bet jautājums: vai izlietā alkohola dēļ viņi spētu saost cietušos? Turklāt suņi bez saimniekiem nevarētu meklēt cilvēkus – lielākā daļa nestrādā bez saviem pavadītājiem. Ielaist iekšā vēl papildu cilvēkus, kuri riskētu ar savu dzīvību, nebūtu bijis prāta darbs.
– Kādu mācību esam guvuši no precedenta ar signalizācijas trauksmi? Tā zvanīja teju vai visu dienu, arī divas stundas, pirms iebruka jumts.
– Jā... Te jāsaka visskarbākie vārdi. Esmu bijis ASV un Izraēlā – valstīs, kurās strikti ievēro likumu. Tikko kādā telpā noskan signalizācija, visi skrien ārā. Neviens nediskutē par to, vai tā ir vai nav viltus trauksme. Arī Latvijā šie principi darbojas, kad izziņo trauksmi par spridzekļa draudiem. Kaut gan noprotams, ka piezvanījis kāds huligāns un bumbas nav, tik un tā evakuācija notiek obligāti. Zolitūdes gadījumā ir skaidri saskatāma Maxima amatpersonu amorālā rīcība. Tai jāuzņemas atbildība par instrukciju, kas neparedz ārkārtas situācijā evakuēt cilvēkus. Viss tika pakļauts peļņas gūšanai. Es uzskatu, ka evakuācijas neveikšana ir galvenais iemesls, kāpēc gāja bojā cilvēki. Šīs instrukcijas ir nāvessoda reglaments.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"