Zolitūdes traģēdija ir piesaistījusi arī plašu ārzemju mediju uzmanību. Tikai daži no tiem ir sūtījuši savus korespondentus uz Rīgu, taču mediji seko līdzi gan glābšanas darbiem, gan nelaimes iemeslu meklējumiem un Latvijas amatpersonu rīcībai.
Meklē slepkavas
Daudzi mediji ārvalstīs uzsvēruši Latvijas prezidenta Andra Bērziņa sacīto, ka notikušais ir «milzīga skaita neaizsargātu cilvēku slepkavība». Aģentūra AP atzīmē, ka prezidents ir atturējies norādīt uz konkrētiem atbildīgajiem par notikušo. Taču izmeklētāji pēta iespējamas nepilnības veikala jumta konstrukcijā vai būvdarbos uz jumta. Portāls Gazeta.ru vienai no publikācijām par notikušo licis virsrakstu Līdzjūtības ziemas dārzs, tādējādi norādot, ka viena no biežāk minētajām versijām par brukšanas iemesliem ir dārza un terases veidošanas darbi.
Financial Times citē iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Reformu partija) sacīto: «Ir skaidrs, ka ir pārkāptas būvnormatīvu prasības.» Tikmēr BBC skaidro, kāpēc Latvija notikušā izmeklēšanā vēlas piesaistīt ārvalstu ekspertus: Latvijā strādājošo uzņēmumu biznesa intereses ir pārāk cieši savijušās ar politiku, lai varētu cerēt uz godīgu iekšējo izmeklēšanu.
Telefona zvani bez atbildes
«Mēs ieviesīsim daudz stingrākus kontroles mehānismus šāda veida būvobjektos – it īpaši ēkās, kas pašlaik tiek būvētas vai arī kuru būvēšanu ir plānots sākt drīzumā,» premjerministra Valda Dombrovska (Vienotība) sacīto citē Euronews. Vairākos ārzemju medijos izskanēja ziņas, ka pēc griestu iebrukuma pārtrauca darboties arī veikala automātiskās durvis, tādējādi radot papildu šķērsli cilvēkiem, kas no ēkas centās izkļūt.
BBC, kas uz notikuma vietu ir nosūtījusi savu korespondentu, apraksta, kā cilvēki vairākas dienas pēc notikušā turpina stāvēt pie sabrukušā veikala un cer, ka tomēr izdosies vēl atrast kādu izdzīvojušo. Savukārt glābēji periodiski pārtrauc darbus, izslēdz tehniku un aicina cilvēkus zvanīt uz savu bez vēsts pazudušo tuvinieku telefoniem, lai tādā veidā identificētu prioritāri pārmeklējamās vietas gruvešos.
Financial Times vēsta, ka Latvijai līdzjūtību ir izrādījušas daudzas valstis un vairākas – tai skaitā Igaunija, Polija, Lietuva un Izraēla – ir piedāvājušas palīdzību. Laikraksts savā publikācijā arī piebilst, ka pēc Latvijā notikušās traģēdijas lielveikalu drošības pārbaudi izsludinājusi Lietuva. Vairāki ārvalstu mediji norāda, ka 2011. gadā atklātais Zolitūdes lielveikals saņēma arhitektūras balvu. Savukārt tikai retais medijs piemin nedienas ar veikala signalizāciju, kas ieslēdzās pirms nogruvuma.
Piloti, kam laimējās
BBC vēstīja par britu pilotiem Polu Treblu un Elizabeti Glīvsu, kuri strādā airBaltic un liktenīgajā vakarā atradās Zolitūdes lielveikalā Maxima. Viņiem no ēkas izdevās tikt prom saviem spēkiem, gūstot tikai vieglus ievainojumus. P. Trebls vispirms dzirdējis brukšanas skaņas, kā arī sprādzienam līdzīgu troksni, un gaismas veikalā izdzisušas. Krītošs veikala plaukts iebelzis P. Treblam pa plecu, taču viņš zemē nav nokritis.
P. Trebls un E. Gīvsa abi šo veikalu zina labi, un viņi pa tumsu mēģinājuši tikt līdz durvīm, taču ceļā nokritusi gaisa ventilācijas sistēma. Viņi metušies citā virzienā, no jumta gāzies ūdens, savukārt plauktu ailēs bija redzami uz grīdas guļoši cilvēki. Beigās viņi izkļuvuši ārā pa veikala saimniecības durvīm. Ap to laiku notikuma vietā lielā skaitā jau sāka ierasties ātrās palīdzības mašīnas. «Kad nogāzās ventilācijas caurules, man šķita, ka vesels es no šejienes ārā netikšu,» stāstīja aculiecinieks. «Taču, ja neskaita daudzas sīkas brūces un nobrāzumus un Elizabetes sastiepto potīti, mums nekas nekait. Mums ļoti paveicās, ka neatradāmies kases zonā – tur zem gruvešiem vairs neko nevarēja saskatīt.»
P. Trebls uzsver, ka traģēdija notikusi pašā rosīgākajā iepirkšanās laikā – kad viņš ar draudzeni ieradies veikalā, pie ieejas neesot bijis nevienu iepirkšanās ratiņu un neviena groza – viņam nācies doties pie kasēm un paņemt groziņu no kāda pircēja, kurš savas preces tikko bija sakrāvis uz kases lentes.
