Žurnālista Lato Lapsas vajāšana turpinās
Žurnālistam Lato Lapsam draud vēl divi kriminālprocesi sakarā ar 2011. gadā izdoto grāmatu Cits ķēķis: Zem likumīga jumta.
Valsts policijā ar iesniegumu vērsies Raimonds Štālbergs, kuram radušies iebildumi pret informāciju, kas atspoguļota L. Lapsas un viņa kolēģu sarakstītajā grāmatā. Savukārt prokurore Velta Zaļūksne slēgtā tiesas sēdē izteikusi priekšlikumu ierosināt apsūdzību pret L. Lapsu par ziņu iegūšanu no slēgtām tiesas sēdēm. Pats L. Lapsa uzskata, ka abi šie gadījumi ir turpinājums apsūdzību ģenerēšanai specdienestu interesēs.
2010. gada janvārī L. Lapsa uzrakstīja iesniegumu tiesībsargājošajām iestādēm par viņa rīcībā nonākušu uzņēmēja Borisa Rjazanska «nejauši atrastu» un izplatītu disku, kurā bija atrodama elektroniskā pasta sarakste, kā to varēja noprast, starp kompromat.lv vadītāju Leonīdu Jākobsonu un SAB augstu amatpersonu Aigaru Sparānu. Šāda mediju un Latvijas specdienestu darbinieku sadarbība varēja slēpt gan likuma, gan profesionālās ētikas pārkāpumus (piemēram, valsts noslēpuma izpaušanu u. tml.), tāpēc tika uzrakstīts šis iesniegums. Kā tagad noskaidrojusi LETA, L. Lapsas iesniegums kļuvis par pamatu visaugstākajā līmenī – Ģenerālprokuratūrā – uzsāktam kriminālprocesam.
2010. gada martā B. Rjazanskis uzrakstīja iesniegumu vairākām valsts augstākajām amatpersonām, kurā arī bija atspoguļota šī elektroniskā sarakste. Savukārt L. Lapsa no B. Rjazanska iesnieguma ņemtus elektroniskās sarakstes fragmentus iekļāva 2011. gadā publicētajā grāmatā Cits ķēķis. Ironiski, ka lieta, kas uzsākta pēc šī L. Lapsas iesnieguma ar lūgumu pārbaudīt, vai minētā sarakste nesatur informāciju par kādiem likuma pārkāpumiem, vēlāk tika apvienota ar L. Jākobsona iesniegumu pret L. Lapsu par personīgas sarakstes nelikumīgu iegūšanu. Galu galā šajā apvienotajā lietā, kuru tagad uzdots izmeklēt Drošības policijai, L. Lapsam tika piemērots procesuālais statuss – persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess.
Nebūs brīnums, ja šim kriminālprocesam drīz pievienosies vēl viens, jo Valsts policijā ar iesniegumu vērsies Raimonds Štālbergs, kuru arī esot aizskārusi grāmatā Cits ķēķis: Zem likumīga jumta publicētā informācija. Balstoties uz šo iesniegumu, Valsts policijā sākta resoriskā pārbaude. Tās ietvaros Valsts policija lūgusi L. Lapsam sniegt informāciju, kādas tieši ziņas par R. Štālbergu ir norādītas grāmatā un kā tās iegūtas. Atbildot uz šo lūgumu, L. Lapsa nav bijis skops un aizsūtījis Valsts policijai savas grāmatas eksemplāru, lūdzot tai precizēt, par kurām ziņām tieši ir jautājumi.
Pats L. Lapsa negrib minēt, kas tieši grāmatā, kuras līdzautors viņš ir, aizskāris par naudas izspiešanu sodīto R. Štālbergu. Iespējams, tas, ka grāmatā lasāms – R. Štālbergs ir KNAB aģents. Bet R. Štālberga jauno aktivitāti L. Lapsa komentē šādi: «Uz manām zināšanām un pieredzi balstās viedoklis, ka šajā policejiskajā un bandītiskajā valstī ierobežotu aģentu un stukaču loku izmanto, pieprasa un motivē, lai pēc vajadzības ģenerētu dažādas apsūdzības un panāktu arī tām virzību.»
Savukārt tā sauktajā prokurores Bogdanovas kukuļošanas lietā, kas tiek iztiesāta slēgtā tiesas sēdē un ar kuru ir saistīta jau iepriekš minētās elektroniskās sarakstes noplūdināšana, nesen liecības sniedzis kompromat.lv vadītājs Leonīds Jākobsons. Pēc L. Lapsas rīcībā nonākušas informācijas, L. Jākobsona liecībā paustā informācija nesakrita ar to, kas lasāma elektroniskajā sarakstē. To uzzinot, L. Lapsa tiesībsargājošām iestādēm ir lūdzis pārbaudīt šos faktus un nepieciešamības gadījumā uzsākt kriminālprocesu pret L. Jākobsonu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu. Šā lūguma sekas esot bijušas negaidītas – prokurore V. Zaļūksne ierosinājusi, ka jāuzsāk kriminālprocess pret L. Lapsu par ziņu iegūšanu no slēgtas tiesas sēdes.
Pats L. Lapsa nav īpaši pārsteigts par šādu lietu virzību. «Morāle ir vienkārša: šādu darbību nolūks, gluži kā mūsu austrumu kaimiņvalstī, ir saģenerēt pēc iespējas vairāk kriminālprocesu, lai gadus desmit cilvēks būtu aizņemts ar tiem un viņam neatliktu laika citiem darbiem.».