Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Latvijā

Gulbenē lapsa terorizē kaķus

© Flickr/Phil Parsons

Gulbenē kāda vietējā iedzīvotāja vērsusies pašvaldībā ar lūgumu savaldīt lapsu, kura pilsētas centrā regulāri terorizē kaķus. Nolemts šo meža dzīvnieku noķert ar slazda palīdzību un izvest no Gulbenes, palaižot brīvībā mežā.

“Visticamāk, viena un tā pati veselīga izskata lapsa novembrī ir manīta skvērā pie pilsētas pulksteņa, Bērzu ielā, Rīgas ielā pie veikala “Maxima”, kā arī pie Gulbenes 2.vidusskolas. Viņa dzenā kaķus un kož kājās. Dara to pat cilvēku acu priekšā. Nebaidās kaķim līdzi skriet iekšā mājā. Aculieciniece stāsta, ka licies – lapsa spēlējas ar kaķi,” nra.lv stāsta Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Uzticīgās acis” vadītājs Sergejs Mollers.

Viņš pašvaldības uzdevumā ir apņēmies noķert pārdrošo kūmiņu, saudzējot tā dzīvību.

“Šāda rīcība ir apsveicama, kaut gan nav garantiju, ka no pilsētas izvestā lapsa neatnāk atpakaļ uz vidi, kas viņai jau ir pierasta, jo šeit acīmredzot ir viegli pieejama barība miskastēs, kura turklāt lapsai garšo labāk par mežā atrodamo,” nra.lv saka Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa. Lapsas uzvedība neliecinot par saslimšanu ar trakumsērgu. Turklāt Gulbenes novadā jau gadiem ilgi nav bijis neviena dzīvnieku saslimšanas gadījuma ar šādu infekcijas slimību. Tas viss – pateicoties sistemātiskai savvaļas dzīvnieku orālajai vakcinācijai pret trakumsērgu kopš 2005.gada, vakcīnas izmetot mežos no lidmašīnas vai helikoptera.

“Vienkārši meža dzīvnieki tā ir pieraduši pie pilsētas, ka nāk iekšā un jūtas tur kā mājās,” saka I.Tomiņa. Viņa bilst, ka meža dzīvnieki atrod, kur pilsētā var ērti piekļūt barībai un sarod ar dzīvi ubarnizētā vidē. “Šajā gadījumā lapsa pat cenšas sadraudzēties ar kaķiem! Tā nav neadekvāta uzvedība, kaut mums, cilvēkiem, neliekas normāli, ja meža zvērs spēlējas ar kaķi. Ir taču zināmi arī tādi gadījumi, ka lapsa tik ļoti pieradusi atrast barību cilvēka tuvumā, ka visbeidzot nāk pagalmā un ēd maizi no rokas. Labi tas, protams, nav. Tāpat ir meža pīļu piebarošanu. Dzīvnieki pierod,” skaidro I.Tomiņa. Viņa piebilst, ka Latvijā ir piedzīvots ne mazums līdzīgu situāciju. Pirms kāda laika Rūjienas pusē lācēns bija atnācis uz cilvēka mājām, lai mielotos ar medu un pat nobaudītu zupu, kura bija atstāta katlā uz lieveņa. “Lācis bija sapratis, ka tā ļoti viegli var iegūt pārtiku! Viņu iemidzināja un aizveda uz mežu, lai cīnās pats par savu pārtiku,” smej I.Tomiņa.