Lielākā ziņu aģentūra Baltijas valstīs "Baltic News Service" (BNS) piektdien kā nepieņemamu nosodīja Lietuvas tiesībsargājošo institūciju izdarīto spiedienu uz aģentūru un tās žurnālistiem saistībā ar publikāciju par Lietuvas Valsts Drošības departamenta (VDD) ziņojumu, kurā teikts, ka Krievija izstrādā jaunus informācijas uzbrukumus pret Lietuvu.
BNS uzsver, ka Lietuvas tiesībsargājošo institūciju rīcība pārkāpj žurnālistu tiesības neatklāt savus informācijas avotus.
"Pirmstiesas izmeklēšanas tiesnesis deva rīkojumu BNS redaktorei atklāt viņas informācijas avotu. Īpašo Izmeklēšanu dienests veica kratīšanu BNS redaktores mājās, izsauca uz nopratināšanu sešus BNS darbiniekus un izņēma vairākus datorus," teikts BNS paziņojumā.
"Tāda apmēra bezprecedenta procesuālais spiediens traucēja BNS darbu, turklāt ir neproporcionāls un nepieņemams. Mediju vajāšana ir nedemokrātisku valstu raksturīga pazīme," uzsvērts BNS paziņojumā.
Tajā teikts, ka žurnālista tiesības neatklāt savu informācijas avotu ir viena no garantijām preses brīvībai. BNS sola izmantot šīs tiesības un neatklāt savu informācijas avotu.
Turklāt BNS arī plāno vērsties pie Lietuvas ģenerālprokurora un Īpašo izmeklēšanu dienesta vadītāja un pieprasīt izskaidrot notikušo.
Izmeklēšana Lietuvā par nelikumīgu informācijas noplūdi tika sākta pēc tam, kad BNS pagājušajā nedēļā vēstīja par VDD nosūtīto brīdinājumu Lietuvas valsts vadībai un divām parlamenta komisijām par jauniem informācijas un dezinformācijas uzbrukumiem, kas tuvākajā laikā gaidāmi pret Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.
Pati Grībauskaite pēc publikācijas apstiprināja, ka departaments ir viņu brīdinājis par iespējamām provokācijām pret Eiropas Savienības prezidējošo valsti Lietuvu, Eiropas Savienības Austrumu partnerības programmas valstīm un viņu personīgi.
Lietuvas parlamenta valde piektdien nolēma vērsties parlamenta Kriminālizlūkošanas kontroles komisijā saistībā ar Īpašo izmeklēšanu dienesta rīcību pret BNS žurnālistiem, paziņoja Seima vicespīkers Vīds Ģedvils.
Viņš preses pārstāvjiem stāstīja, ka Seima valde ir apspriedusi situāciju, kad Īpašo izmeklēšanu dienests naktī veica kratīšanu Seima kancelejas darbinieces mājās, kā arī to, ka tas nogādāja uz nopratināšanu divas BNS žurnālistes. "Vai tiešām nav cita veida, kā runāt ar žurnālistiem, vai tiešām viņi jāatved ar apsardzi?" jautāja Seima vicespīkers.
Ģedvils norādīja, ka Seima valde ir vērsusies pie parlamenta Kriminālizlūkošanas kontroles komisijas ar lūgumu izvērtēt, kādēļ tiesībsargājošās institūcijas ar tādām metodēm vēršas pret medijiem. Viņš kritizēja, kā to pats raksturoja, brutālo rīcību, kas politiķiem neesot pieņemama.
Seima vicespīkers piebilda, ka Īpašo izmeklēšanu dienesta vadītājam Sauļum Urbanavičam varētu būt jāierodas sniegt paskaidrojumus Seima valdē.
Ceturtdien uz nopratināšanu Īpašo izmeklēšanu dienesta galvenajā ēkā bija BNS nacionālo ziņu nodaļas galvenā redaktore Jūrate Damulīte un viņas vietniece Jūrate Skerīte, kuru dienesta darbinieki izveda no Seima ēkas un atņēma viņai datoru.
BNS Lietuvas biroja direktore Jurga Eivaite paziņoja, ka arī viņa ir iztaujāta liecinieces statusā, tomēr informāciju par iztaujāšanu viņai sniegt ir aizliegts.
Pirms nopratināšanas Lietuvas Īpašo izmeklēšanu dienesta darbinieki ieradās BNS Viļņas birojā un izņēma vairākus datorus.
Īpašo izmeklēšanu dienesta vadītājs Sauļus Urbanavičs žurnālistiem sniedza skopus komentārus par dienesta vēršanos pret BNS darbiniekiem.
"Nedomāju, ka pašlaik būtu kas jākomentē - nevaru nedz apstiprināt, nedz noliegt," viņš sacīja. "Iespēju robežās, cik atļaus prokurors, mēs informēsim par izmeklēšanas gaitu, kad tas būs jēgpilni," piebilda dienesta vadītājs.
Izmeklēšanu par informācijas noplūdināšanu nekomentē arī izmeklēšanas vadītājs Lietuvas Ģenerālprokuratūras prokurors Gints Ivanausks. "Veiktās izmeklēšanas darbības es nekomentēšu, lai nekaitētu turpmākai izmeklēšanai," viņš teica.
Lietuvas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs Dainis Radzevičs pauda pārsteigumu par Īpašo izmeklēšanu dienesta darbinieku rīcību un pauda uzskatu, ka atbildība par informācijas noplūdināšanu ir jāuzņemas nevis žurnālistiem, bet darbiniekiem, kas dokumentu nodeva žurnālistiem, kā arī rosināja pirms vēršanās pret žurnālistiem iesaistītajās institūcijas veikt dienesta pārbaudi, kā informācija varēja nonākt pie plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.