Eiropas nākotne – izglītotu un aktīvu pilsoņu rokās

Eiropas Pilsoņu gada ietvaros Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji ir aicināti apliecināt nedalāmās un universālās vērtības, kas vieno valstu savienību, – cilvēktiesības, cieņu, brīvību, vienlīdzību, tiesiskumu un solidaritāti. 31. oktobrī Rīgā notiks pilsoniskās sabiedrības forums Pilsoniskā līdzdalība Latvijai un Eiropai, lai veicinātu Eiropas pilsoņu tiesību aktīvu izmantošanu, stiprinot ES.

Viena no foruma darba grupām veltīta izglītības un kultūras nozīmei ikviena Eiropas pilsoņa un viņa pārstāvētās kopienas izaugsmē. Diskusijā satiksies nevalstiskā sektora, pašvaldību, akadēmisko aprindu pārstāvji un izglītības politikas veidotāji.

Ikdienā vadot Latvijas Kopienu iniciatīvu fondu un rūpējoties par pilsoniskas solidaritātes un vienlīdzīgu iespēju atbalstīšanu Latvijas kopienās, mana pārliecība ir – par labu pilsoni nepiedzimst, par labu pilsoni kļūst.

Pirms pāris gadiem Latvijas skolnieces sarīkoja atbalstu Krievijā arestētām demokrātijas un vārda brīvības aizstāvēm. Labs pilsonis nestāv malā, bet rīkojas, ja pamana Eiropas vērtībām pretēju rīcību. Piemēram, Dānijā darbojas jauniešu grupa Rapolitics, kas repa mūzikā pauž pilsonisko nostāju ne vien Dānijas, bet arī citu ES valstu imigrācijas, izglītības un sociālās politikas jautājumos. Vai varat Latvijā iedomāties NVO, kas celtu trauksmi un aicinātu parakstīt petīciju par to, ka Spānija savā izglītības politikā ieviesusi imigrantu skolēnu tiesības ierobežojošus grozījumus? Taču tieši tas ir piemērs ES pilsoņu aktivitātei.

Būtiski, ka Eiropas Pilsoņu gadā runājam par pilsoņa lomu, ņemot vērā dalībvalstu vēsturi un nāciju veidošanos. Skatot vēsturi kopumā, daudzveidības kompozīciju, politisko kultūru, jāsecina, ka nepastāv viena «pareiza» pilsoniskuma izpratne un prakse. Nepastāv arī viena pareiza pilsoniskā izglītība. Pilsoniskai izglītībai jābūt vēsturiski, sociāli un politiski konkrētai un adekvātai pašu skolēnu pieredzei.

Pasaules valstu izglītības satura politikā labā pilsoņa audzināšana ne vienmēr seko skolēnu pieredzei. Itālijā un Spānijā, piemēram, cieņā ir tradicionālais pilsoniskums ar vadmotīvu: iemācos un atbilstoši uzvedos. Šo pilsoniskuma modeli raksturo politikas mehānismu un jēdzienu izpratne, kā arī tradicionālas politiskās līdzdalības formas – partiju piederība un piedalīšanās vēlēšanās. Daļai ES valstu, piemēram, ilgstoši Francijai, bija raksturīga pasīvā likumpaklausīgā pilsonība. Tās vadmotīvs: zinu un paklausu, kas nozīmē beznosacījumu lojalitāti pastāvošajai politiskajai un tiesiskajai sistēmai un nacionālas valsts institūcijām, iespējami labi tās pārzinot un izmantojot savas pilsoņa tiesības.

Skandināvijas valstu izglītības satura politika iedvesmo apsvērt un izglītības politikā izkopt aktīvās līdzdalības pilsoniskumu. Tas ir kā dzīvesveids – sociālo pārmaiņu veikšana taisnīgākas sabiedrības virzienā. Skandināvijā arvien vairāk jauniešu izvēlas iesaistīties sabiedriskās akcijās, kas parasti risina «viena jautājuma politiskas problēmas», piemēram, vides aizstāvība, imigrācija, rasisms u. tml., un lieto citus komunikācijas instrumentus – koncertus, demonstrācijas, sociālos medijus, kampaņas.

Latvijā, kur iedzīvotāju nākotni ietekmējoši politiskie lēmumi tiek pieņemti šaurā lokā, aktīvās līdzdalības pilsoniskums ir visproduktīvākais, ja mums rūp demokrātijas nākotne.

Pērn, gatavojoties Eiropas Pilsoņu gadam, Eiropas Komisija publiskoja ziņojumu Līdzdalības pilsoniskums ES, secinot, ka Eiropas pilsonis radoši līdzdarbojas politikas veidošanā jau kopš skolas sola, pieņem sabiedrības daudzveidību, apzinās savas spējas un ierobežojumus, kā arī atbalsta tos, kuriem klājas grūtāk.

Starptautisks Pilsoniskās izglītības 2012. gada pētījums liecina, ka Latvijā skolēni pilsoniskās prasmes vairāk apgūst interešu izglītības nodarbībās un jaunatnes organizāciju darbā, mazāk – skolā. Kāpēc tā? Izglītības saturam nav ne vainas: sociālo zinību, politikas un tiesību mācību grāmatās ir gan kritiskas domāšanas vingrinājumi, gan aktīvas pilsoniskas pozīcijas veidošanas metodes. Tiesa, izpildījums atšķiras. Ja skolēnam stāsta, kā būt labam pilsonim, bet neļauj runāt pretim autoritātēm – sākot no vecākiem un beidzot ar valsts vadītājiem, tad kā gan lai cilvēks sadzird, ka viņam ir balss? Forums Pilsoniskā līdzdalība Latvijai un Eiropai Latvijas aktīvajiem eiropiešiem dos iespēju klausīties, runāt, nepiekrist un strīdēties. Tādējādi apliecinot savu Eiropas pilsoņa pozīciju – man nav vienalga, kāda būs mana valsts un Eiropa.

Dr.paed., prof. Liesma Ose, izglītības un zinātnes ministra ārštata padomniece sociālās integrācijas jautājumos

***

UZZIŅAI

Eiropas Komisijas rīkotā Eiropas Pilsoņu gada mērķis ir veicināt eiropiešu informētību par viņu kā ES pilsoņu tiesībām un mudināt viņus kļūt pilsoniski aktīvākiem, iesaistoties debatēs par aktuāliem jautājumiem. Eiropas Pilsoņu gada ietvaros Rīgā un reģionos tiek rīkoti dažādi pasākumi, tostarp konference Seniors mūsdienu mainīgajā Eiropā, iepazīstoties ar citu valstu senioru pieredzi un informējot par Latvijas senioru aktivitātēm, semināru cikls Lēciens! 2013: Eiropas Pilsoņu gads, rosinot iedzīvotāju līdzdalību vietējā un ES dzīvē, kā arī dalību vēlēšanu procesā, kampaņa Mēs esam daļa no Eiropas. Tas ir fakts. Bet kas mēs esam Eiropā?, stiprinot Latvijas iedzīvotāju piederību Eiropai un pašapziņu, kā arī atgādinot par vietējiem cilvēkiem, darbiem un lietām, kas ir unikāli Eiropas un pasaules mērogā u. c.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.