Skolotāju soda par cietsirdīgu izturēšanos pret suni

© Laura ZALMANE

Skolotāja, trīs bērnu māte atzīta par vainīgu un sodīta ar 200 stundām piespiedu darba par cietsirdīgu izturēšanos pret suni. Sieviete vainu neatzīst un spriedumu sola pārsūdzēt.

28. oktobrī būs pieejams pilns spriedums kriminālprocesam par 2012. gada septembra notikumiem Engures kempingā Vecupe, kur, sezonai beidzoties, vasarnieki pie koka piesēja un atstāja amerikāņu Stafordšīras terjeru Redo. Suni vēlāk atrada novārgušu – 14 kilogramu smagu. Tukuma tiesas tiesneša palīdze Asja Rācenāja atklāj, ka apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta ar 200 stundu piespiedu darbu pēc Krimināllikuma 230. panta otrās daļas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē. Cilvēki mēdz būt nežēlīgi, bet šoreiz apsūdzēta skolotāja, kas nupat no pašvaldības saņēmusi atzinības rakstu par izcilību savā jomā.

Neattaisno vardarbību

Situāciju raksturo Tukuma patversmes darbiniece Simona Grundule: «Pirms gada saņēmām izsaukumu uz kempingu Vecupe. Aizbraucot redzējām piesietu, novārgušu suni, kuram priekšā tukša bļoda ar vēja iepūstu bērza lapu.» Kad ar apsūdzēto sazinājusies patversme, saimniece taisnojusies, ka kāds Redo barojot un suns esot slims. «Taisījām analīzes un izmeklējumus. Vienīgais, ko atklājām – uzteicis aizkuņģa dziedzeris nepietiekamas barošanas dēļ,» atceras S. Grundule, kura arī uzzinājusi, ka mīlulis pārvadāts mašīnas (sedana) bagāžniekā. «Nav nekā, kas viņu attaisno. Aizbraucot bija sēnes un ogas mašīnā jāliek. Sunim nepietika vietas,» dusmojas patversmes darbiniece.

Vainu neatzīst

Par vainīgo atzītā persona vairākas stundas Neatkarīgajai klāsta savu versiju par notikušo. Viņa min neskaitāmas ar nodarījumu sunim nesaistītas lietas, lai novērstu uzmanību no vardarbības un izraisītu līdzjūtību – nesen miris sievietes tēvs un vīra tēvs, ģimene cietusi autoavārijā un policija psiholoģiski traumējusi nepilngadīgo dēlu. Agresīvais suns virtuvē nosmērējis mēbeles, nokodis kaķi un ezīti mežā, bet bērnu asaras nav ļāvušas Redo nodot patversmē. Savukārt apsūdzība ir Tukuma žurnālistes, kempinga darbinieces, bijušo un pašreizējo suņa saimnieku, kā arī patversmes darbinieces sazvērestība. Apsūdzētās versijā suns neesot pamests, bijis labi barots un patversmes fotogrāfijas apstrādātas ar Photoshop programmu. Viņa savu vainu neatzīst un tiesas lēmumu sola pārsūdzēt.

Sliktie ir citi

«Kad mani izsauca, biju pārsteigta. Nesapratu, kādēļ suns atrodas patversmē. Viņš nebija pamests, tur stāvēja mūsu mantas, telts un trauki. Aizvedām mājās bērnus un braucām pakaļ sunim. Vīrs konstatēja, ka mantas ir, bet suņa nav. Domājām, ka suns norāvies,» neizpratnē ir skolotāja. Turklāt suns bijis piesiets atbilstoši kempinga prasībām un suņa raksturam: «Suni paņēmām līdzi uz mežu divas reizes. Neko nebija iespējams darīt, jo viņš negāja blakus. Vienai no kempinga darbiniecēm riebās sfinksa kaķi, tāpēc viņa jautāja, kāpēc suns atrodas mašīnas bagāžniekā, bet kaķi salonā. Skaidroju, ka nevar laist kopā, jo viens kaķis jau ir ievainots.» Viņa uzskata, ka atzīta par vainīgu, jo slēgusi līgumu ar kempingu uz sava vārda. Suņa badināšanu viņa neatzīst: «Mēs katru vakaru vārījām sunim putru no liellopu kauliem. Devām sauso barību un dārzeņus.» Viņa pārmet iepriekšējā suņa saimnieka nolaidību, kas nav pajautājis, vai ģimenei mājās nav kaķu. Kad Redo nokodis kaķi, viņa vēlējusies, lai bijušais saimnieks ņem suni atpakaļ, bet «bērni sāka raudāt. Man bija mīļš kaķis, bērniem – suns, un tā suns nekur netika aizvests.» Savukārt par apsūdzību viņa saka: «Kāpēc uzskata, ka tieši es pametu suni? Es nebiju tā, kas baro. To darīja dēli un vīrs.»

Laba skolotāja

Slokas pamatskolas direktors Guntars Miķelsons padoto raksturo pozitīvi: «Pedagoģe viņa ir laba. Ar bērniem sēž konsultācijās, pulciņā. Kad taisa izstādes, strādā līdz deviņiem vakarā. Organizē bērnu zīmējumu konkursus. Ataicināja uz tikšanos ar bērniem Jāni Anmani, Māru Zālīti un Ilzi Viņķeli. Kopš viņa šeit strādā, noticis liels pavērsiens skolas mākslas dzīvē.»

Suns – bučmūlītis

Suns jau gadu dzīvo Aināra Balaško ģimenē, un viņi par Redo ir sajūsmā. «Kurš suns neskrien pēc kaķa? Jūs pat iedomāties nevarat, cik viņš ir mīļš! Viņš ir bučmūlītis. Viņš ierejas, ja aiz durvīm kāds grabinās, bet, kolīdz durvis atveras, gatavs klēpī iekāpt. Nu jau gadu viņš ir pie mums un zobus nav rādījis. Mēs ēdam kopā brokastis, pusdienas. Viņš sēž pie galda, un es viņu baroju ar dakšiņu. Viņa melo, ka suns slims. Redo tagad knapi pacelt var. Kad viņu no koka atsēja, bija kauli un āda. Kas tas par cilvēku, kas atstāj suni nomiršanai?» neizpratnē ir mājdzīvnieka saimnieks.

Atrada suni

Kempinga vasaras darbiniece un suņa atradēja Vija Veita noliedz, ka būtu ļaunprāte, kurai nepatīk kaķi: «Četras dienas suni vēroju. Kad sapratu, ka suns pamests, zvanīju policijai un patversmei. Vasaras laikā nestāvēju sunim klāt, bet arī neredzēju, ka suni vestu līdzi, kad viņi caurām dienām bija prom. Suns vienmēr bija piesiets pie koka. To, ka netika barots, varēja saprast pēc izskata. Ģimene aizbrauca piektdien, un suni uz patversmi aizveda otrdien. Šī sieviete māk ļoti skaisti runāt, bet, kas attiecas uz suni, tur viņai taisnība nav. Suns jau tika atvests pusbarots un tika atstāts drošai nomiršanai.».

Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais