Ceturtā daļa no vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem un speciālistiem, kas šobrīd ir bez darba, būtu gatavi strādāt par algu, kas nesedz pat viņu pašreizējās kredītsaistības, liecina personāla atlases kompānijas Talentor Latvia aptauja.
Šī situācija ir milzīgs pretstats tam, kas valdīja darba tirgū pirms diviem trim gadiem, kad šie speciālisti bieži mainīja darbu un tādējādi pastāvīgi palielināja savu atalgojumu.
Aptaujas dati par darba tirgu Latvijā arī rāda, ka 23,2 procenti respondentu, kuri šobrīd strādā, nejūtas droši savā pašreizējā darbavietā. Proti, uzskata, ka viņus tuvāko mēnešu laikā varētu atlaist. Viņi šādu varbūtību vērtē kā ļoti lielu vai drīzāk lielu.
Gatavi mānīties
Papildus tam, ka šie speciālisti ir gatavi strādāt par mazāku atalgojumu, aptaujā arī noskaidrojās, ka viņi, lai iegūtu kāroto darbu, ir gatavi slēpt patieso informāciju par sevi. Proti, 36,4 procenti respondentu būtu gatavi uzlabot savu CV. 25,6 procentos gadījumu respondenti uzlabotu informāciju par iepriekšējo darba pieredzi, bet 20,2 procenti – valodu zināšanas. "Šīs respondentu atbildes ir ļoti raksturīga Latvijas darba tirgus iezīme, jo iepriekš minētās prasmes ir kritiski svarīgas mūsu darba tirgū. Latvijā, lai iegūtu darbu, piemēram, izglītībai salīdzinājumā ar darba pieredzi nav tik lielas nozīmes kā citās Eiropas Savienības valstīs," akcentē Talentor Latvia direktore Katrīna Ošleja.
Samērā liela daļa respondentu labprāt uzsāktu savu biznesu. To būtu gatavi darīt 62,7 procenti respondentu, kas šobrīd ir bez darba, kā arī 48,9 procenti, kas šobrīd strādā.
70 procentu uz ārzemēm
Tā kā arvien lielāks skaits vidējā un augstākā līmeņa vadītāju un speciālistu paliek bez darba un ilgstoši nevar atrast jaunu darbavietu, liela daļa no viņiem apsver iespēju doties strādāt uz ārzemēm, vēlreiz apliecinot tendenci par kvalificētā darbaspēka aizplūšanu. Par to liecina aptaujas dati – bez darba šobrīd ir 30,6 procenti respondentu (vidējā un augstākā līmeņa vadītāju un speciālistu) un vairāk nekā 70 procentu ir apsvēruši iespēju doties strādāt uz ārzemēm. Turklāt 82,6 procenti no viņiem būtu gatavi strādāt ārzemēs zemāka līmeņa darbu nekā Latvijā. Vienlīdz daudz došanos strādāt uz ārzemēm ir apsvēruši gan respondenti līdz 30 gadiem, gan pēc 30 gadu vecuma (apmēram 71 procents).
"Dati ir šokējoši, jo ārkārtīgi liela daļa vidējā un augstākā līmeņa vadītāju un speciālistu ir apsvēruši domu pamest Latviju. Lai arī pagaidām lielākajai daļai tas ir tikai domu līmenī, tas ir ļoti nopietns signāls Latvijas ekonomiskās izaugsmes plānotājiem, jo bez kvalificēta darbaspēka krīzi pārvarēt būs daudz grūtāk," uzsver K. Ošleja.