Bolderājā vairāki dīķi piesārņoti ar mazutu
Netālu no bijušās silikātķieģeļu rūpnīcas Bolderājā Rīgā atrodas vairāki dīķi, pildīti ar melnu, darvai līdzīgu vielu. Vietējie iedzīvotāji tos dēvē par mazuta ezeriem. Neatkarīgajai par piesārņojumu paziņoja Latvijas Universitātes (LU) vides zinātnes studente Kristīne Bogomazova.
Viņa norāda, ka mazuta ezeri nav fiksēti piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstā. To Neatkarīgajai apstiprināja arī Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, kas iepriekš informāciju par piesārņojumu nebija saņēmusi.
LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš gan norāda, ka piesārņotā teritorija ir apsekota un reģistrēta.
Melnā viela izgāzta sen
"Piesārņojums šeit ir jau sen. Visticamāk, tas parādījās kaut kad padomju gados," stāsta K. Bogomazova. "Kas tā ir par vielu, es nezinu, bet izskatās, ka varētu būt kāds naftas produkts." Vasarā melnā masa esot mīksta, un virs ūdens, kas ar to nonācis saskarē, novērojama varavīksnes krāsas plēvīte. K. Bogomazova ir uzrakstījusi iesniegumu Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei, lai paziņotu par piesārņoto teritoriju. Iesniegumu viņa plāno nosūtīt šodien.
Neatkarīgā konstatēja, ka piesārņojums atrodas vairāk nekā simt kvadrātmetru lielā teritorijā. Aukstā laikā melnā viela ir sacietējusi un pa to var staigāt neiegrimstot. Tā viegli atdalās no augsnes kārtas un nešķīst ūdenī; paaugstinoties gaisa temperatūrai, viela kļūst mīkstāka un nedaudz ķepīga. Nokļūstot saskarē ar uguni, tā nedeg, bet kūst, izplatās degošas gumijas smaka.
Izdalās kancerogēnas vielas
M. Kļaviņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka piesārņotā teritorija ir reģistrēta un apskatīta. Dīķos atrodas darva un bitums, kam reaģējot ar ūdeni izšķīst ogļūdeņraži un rodas koncerogēnas vielas. Piesārņojums nonāk gruntsūdeņos. No piesārņojuma cieš gan cilvēki, gan putni un dzīvnieki.
Tomēr par ļoti bīstamiem videi un cilvēkiem šos dīķus uzskatīt nevar, jo piesārņojums neiztvaiko un viegli nešķīst ūdenī, norādīja M. Kļaviņš. Viņš piebilst, ka piesārņojumu padomju laikā radījušas rūpnīcas, kas pašlaik vairs neeksistē, tāpēc tā savākšana jāveic par valsts līdzekļiem.
Iedzīvotāji par problēmu neziņo
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma sektora vecākais inspektors Jānis Lapsiņš uzsvēra, ka informācija par šāda veida piesārņojumu iepriekš nav saņemta. Parasti par piesārņojumu ziņo iedzīvotāji vai arī to atrod inspektori. Diemžēl inspektori nevar atrast visas piesārņotās vietas – ja nav precīzas informācijas, var gadīties, ka speciālist paiet garām piesārņotai vietai dažu metru attālumā un to nepamana. Arī iedzīvotāji esot vienaldzīgi un par apdraudējumu videi neziņojot.
"Šovasar bija gadījums, kad turpat Bolderājā inspektori atrada izmestus šķidros naftas produktus. Vietējie iedzīvotāji teica, ka tie tur esot uzradušies vairāk nekā pirms mēneša. Lai arī cilvēki zināja par piesārņojumu, neviens par to nepaziņoja," stāstīja J. Lapsiņš. Viņš norādīja, ka Bolderājas mazuta ezerus inspektori dosies apsekot pēc tam, kad būs saņēmuši iesniegumu ar piesārņotās vietas koordinātām.
Vides ministrs Raimonds Vējonis aicina iedzīvotājus būt atsaucīgākiem un ziņot atbildīgajām institūcijām par vides piesārņojumu: "Inspektori nevar visu izskraidīt un atrast. Cilvēkiem vajag ziņot par piesārņojumu."
***
UZZIŅAI
Par vides problēmām var paziņot, zvanot uz Valsts vides dienesta bezmaksas tālruni 80000828, Valsts vides dienesta centrālo struktūrvienību, tālr. 67084200, vai pašvaldību, kuras teritorijā problēma pamanīta. Ja vides problēma ir bīstama, piemēram, notikusi sprādzienbīstamas vai indīgas vielas noplūde, jāzvana uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tālruni 112.