Atmoda ir iedzīvināta vēsturē arī egrāmatā: iznākusi eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes atmiņu grāmatas Es lauzu. Tu lauzi. Mēs lauzām. Viņi lūza angliskā versija Song to Kill a Giant: Latvian Revolution and the Soviet Empire’s Fall.
«Tad nāca 1988. gads. Tikai viens gads, bet tik nozīmīgs mums visiem! Ne mēnesis, bet dienas izšķir katra pārtapšanu un iesaistīšanos. (..) Tas, kas liekas liela pārdrošība rudenī, ziemā ir pati par sevi saprotama lieta, bet pavasarī jau nesaprotama vilcināšanās. Tik strauji attīstījās notikumi, un līdz ar tiem auga cilvēku uzdrošināšanās,» raksturojot Atmodas radītā sabiedriskā paātrinājuma noskaņu, grāmatā secina Sandra Kalniete.
1988. gada un vēlākie notikumi ir ieņēmuši stabilu vietu tautas atmiņā un arī Eiropas ģeopolitiskajā kartē. S. Kalnietes egrāmatas atvēršanas svētkos 2. oktobrī Eiropas Parlamentā Briselē euzrunā Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas vadītājs Žozefs Dols uzsvēra baltiešu spēju izcīnīt atņemto brīvību un atbildību par to: «Šī grāmata palīdz izprast tautas kustības ģenēzi: kā saliedēties izvirzītajam mērķim un kā ar nevardarbīgām metodēm to sasniegt – atjaunot Latvijas neatkarību. Tā ir himna brīvībai.»
Šķiet, tieši tā grāmatu uztver arī jaunā paaudze – lietuviete Radvile MorkūnaiteMikulēniene, ETP deputāte, kas vairākus gadus šajā sasaukumā bija jaunākā eiroparlamentāriete (29 gadi), latviešu dīdžejs Toms Grēviņš un Briseles Eiropas skolas studente Anna Viņķele, kas prezentācijā lasīja fragmentus no angļu versijas. Radvile dalījās savās bērnības atmiņās, ka viņai neatkarība asociējas arī ar lielu konfekšu plauktu, kas ieraudzīts kādā Francijas veikalā, pirmo reizi aizbraucot uz ārzemēm. Savukārt Toms uzsvēra, ka atceras to saulaino 4. maija dienu, lai arī bijis tikai astoņus gadus vecs. Pieaugot viņam bieži vien nācies stāstīt, kas ir Latvija un ka pie mums arī ir mūzika un komercradio. Tieši viņš bija tas, kurš rādīja, kā var tikt pie egrāmatas Song to Kill a Giant. Tā bez maksas lejupielādējama pasaules grāmatu krātuvēs.
Pati autore ar aipada ābolu kā spožu rotu pie suitenieču tērpa izteica gan prieku par jauno paaudzi un viņu skatījumu uz to laiku, gan pauda gandarījumu par grāmatu, kas «pieejama visiem angļu valodā lasošajiem vēsturniekiem, politologiem, studentiem. (..) Mēs, latvieši, varam lepoties, ka atguvām brīvību, neizlejot svešas asinis. Visi upuri uz mūsu brīvības altāra ir mūsējie».
