Daugavā pie Mangaļsalas izlaisti 1500 ar piekarzīmēm iezīmēti Baltijas storu mazuļi, lai eksperimentālā kārtā Latvijas ūdeņos atjaunotu to populāciju. Iedzīvotāji aicināti neķert stores un ziņot, ja sastapšanās tomēr notikusi.
Baltijas storu mazuļu ataudzēšanu eksperimentālā kārtā uzsāka 2012. gadā zinātniskā institūtā BIOR zivju audzētavā Tome. Storu izlaišana notika zvejnieku kooperatīvās sabiedrības Vecdaugava teritorijā, kur zvejnieku laivas storu mazuļus izvadāja un izretināja Daugavas grīvā.
Zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis Neatkarīgajai pastāstīja: «Šīs zivis nākušas no Ziemeļatlantijas austrumu piekrastes, kur ir ģenētiski tādas pašas stores, kā pēdējās Daugavā sastopamās. Ja mēs nebūtu optimisti, nebūtu tās audzējuši. Ceru, ka pēc 10 gadiem stores atgriezīsies Daugavā un radīs te pēcnācējus. Stores, tāpat kā laši, dzīvo jūrā, bet nārstot dodas uz savu dzimto upi.» Viņš arī izteica lūgumu zvejniekiem – stores noķerot, zivtiņu nepieciešams maigi atbrīvot, lai nesabojātu žaunas. «Svarīgi fiksēt, cik zivs iela, un paskatīties, vai viņai ir zīmīte. Vēlams paziņot par noķeršanu institūtam BIOR un, protams, atlaist zivi atpakaļ ūdenī.»
Jānis Birzaks, BIOR iekšējo ūdeņu laboratorijas vadītājs, zināja stāstīt, ka store Latvijā kopš 19. gadsimta ir reta zivs un līdz Otrajam pasaules karam tā jau faktiski iznīkusi. «Līdz karam vēl ziņoja, ka ik gadu nozvejoti daži desmiti 80 vai 100 kilogramu smagi eksemplāri, bet vēlāk sākās hidrostaciju celtniecība, problēmas ar ūdens kvalitāti un suga iznīka.» Arī viņš uzsvēra, lai zvejnieki un makšķernieki sniegtu informāciju par sastapšanos ar iezīmētu stori.
***
UZZIŅAI
• Pēdējais dabiskās Eiropas stores noķeršanas gadījums dokumentēts 1996. gada 24. maijā Igaunijā, netālu no Muhu salas. Tā bija 2,9 metrus gara, 136 kilogramu smaga, vairāk nekā 40 gadu veca store ar 28 kilogramiem melno ikru.
• Baltijas stores var sasniegt 60 gadu vecumu, līdz 4,3 metru garumu un 368 kilogramu svaru.