Latvijas melno stārķi Ukrainā nošauj malu mednieki

© Publicitātes foto

Melno stārķus pētījumā ”Dzīvības lidojums” salīdzinoši īsā laikā bojā gājis jau trešais stārķis. Šoreiz putns ir nošauts, un pie tā varētu būtu vainojami Ukrainas malu mednieki.

Projektā ”Dzīvības lidojums” ceļu uz Āfriku turpina piecas no sākotnēji astoņām melno stārķu mātītēm. Septembra sākumā melnais stārķis Santa bojā gāja ielidojot elektrības vados Baltkrievijā, taču pirmdien tika ziņots par putna Daces bojā eju, kļūstot par laupījumu kādam plēsīgam putnam Kaļiņingradā.

Projekta ornitologs Māris Strazds bija devies uz Ukrainu, lai noskaidrotu, kāpēc vairākas dienas nekustīgs ir putna Gustes signāls. No Ukrainas viņš ziņoja, ka arī Guste ir gājusi bojā. Melnā stārķa nāvē vainojami malu mednieki. To, ka šāvēji ir malu mednieki, pierāda, ka putns sašaut medībām neatļautā dienā.

Ar Ukrainas kolēģiem atrodot Gusti ezera niedrājos, M. Strazds konstatēja, ka putns noteikti ir nošauts. Ievainots kreisais spārns, šāviens bija veikts no 30 metru attāluma, putnam esot lidojumā.

Ornitologs M. Strazds joprojām ir Ukrainā un plašāku komentāru varēs sniegt, atgriežoties Latvijā, taču par notikušā iemesliem savās pārdomās dalījās Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. Pēc V. Ķerusa teiktā, tas nebūtu nekāds brīnums, ka putnu nogalinājuši malu mednieki, jo bieži medījot citus putnus, piemēram, pīles, var gadīties nošaut citus lidoņus. ”Latvijā nemedījamus putnus nošauj reti, taču Dienvideiropā un Ēģiptē šī parādība ir bieža - tādi putni kā stārķi, gan baltie, gan melnie, tiek nošauti sporta pēc. Pagājušonedēļ konstatēts arī gadījums Latvijā, kad atrasts nošauts lielais baltais gārnis,” informēja V. Ķerus.

V. Ķerus neuzskata, ka putns varētu būt nošauts dēļ raidītāja, kas varētu tikt uztverts kā spiegošanas līdzeklis, jo tādā gadījumā raidītājs būtu pazudis. Izsekošanas raidītāji melnajiem stārķiem ir uzlikti uz muguras, un pārvietoties tas netraucējot.

Latvijā

Mākslīgais intelekts nevar radīt oriģinālas lietas – tā uzskata komponists Jānis Lūsēns. “Mākslīgais intelekts muļļās, to, kas ir bijis, liks 1000 citas kombinācijās, bet viss jaunais taču nāk caur dievišķo dzirksti, nejaušību, kļūdām… Visa mūzikas attīstība ir tāda. Ja renesanses laika mūziķim parādītu to, kas notiek tagad, viņš šausmās saķertu galvu,” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” spriež Lūsēns.