Ņemot vērā Latvijas īpaši smago situāciju, Eiropas Komisija (EK) ir nolēmusi atbalstīt Latviju Eiropas nabadzības apkarošanas gadā, un gatavojas par savu naudu noorganizēt vienu pasākumu Latvijā, nepieprasot valsts līdzfinansējumu, informē Eiropas nabadzības apkarošanas gada koordinatore EK Anna Degrāna-Gijo.
Tomēr tās nebūs tās aktivitātes, kuras Latvija iekļāva savā plānā un kas kopumā izmaksātu 126 000 latu. Latvija atteicās no pasākumu rīkošanas, jo valdība neapstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto programmu, kas paredzēja 60 000 latu līdzfinansējumu. "Ņemot vērā Latvijas situāciju mēs esam nolēmuši Latvijā noorganizēt vienu Eiropas gada pret nabadzību pasākumu kopā ar citām Baltijas valstīs," paskaidroja A. Degrāna - Gijo. Tāpat Latvija saņems latviešu valodā iztulkotus informatīvos materiālus (brošūras, ziņu lapas, interneta mājas lapa būs latviešu valdodā un arī videoklips).
Latvijā iespēju robežās organizēt nabadzības apkarošanas gada pasākumus, kuri neprasītu ievērojamus naudas līdzekļus, uzņēmušās vairākas nevalstiskās organizācijas ar LM un Eiropas Komsijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu.
Kopumā EK atvēlējusi nabadzības apkarošanas gada aktivitātēm ievērojamu naudas summu – 17 miljonus eiro, kam klāt jāpieplusē katras Eiropas Savienības (ES) nacionālais līdzfinansējums, izņemot Latvijas. Nākamajā – 2010. – gadā visā Eiropā tiek organizēti dažādi pasākumi, galvenokārt informējoši un izglītojoši, lai pievērstu uzmanību nabadzības un sociālās atstumtības problēmām. A. Degrāna-Gijo norāda, ka nabadzība ir problēma vismaz 80 miljoniem eiropiešu, no kuriem 19 miljoni ir bērni. Pēc jaunākajiem Eurostat datiem, nabadzības riskam ir pakļauti 21 procents Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumam eksperte min dažādas nabadzības līnijas Eiropā: ja Latvijā tie ir 168 eiro, Polijā – 200 eiro, Bulgārijā – 74, tad Luksemburgā – 1500 eiro. 45 procenti aptaujāto Latvijā atzinuši, ka viņi nevar atļauties virkni sadzīvei nepieciešamu lietu, kā arī kultūras, izglītojošus, atpūtas pasākumus. A. Degrāna-Gijo atzīst, ka Latvijas iedzīvotāji ir daudzkārt pesimistiskāki par nākotni.
Lēmums par Eiropas nabadzības gada rīkošanu ticis pieņemts, pirms vēl kāds iedomājās par krīzi. "Galvenā ideja ir meklēt veidus, kā cīnīties pret nabadzību, tas ir aicinājums uz darbību un aicinājums stiprināt politisko motivāciju attīstīt sociālās iekļaušanās stratēģijas dalībvalstīs," stāsta A. Degrāna-Gijo. Viņa piekrīt, ka Latvijā cilvēki varētu nesaprast, kāpēc ir jāstāsta par nabadzību, jo tā ir acu priekšā, tomēr ir jāmeklē veidi, kā to mazināt ar citiem, iespējams, līdz šim neizmantotiem, veidiem; jābūt pietiekami radošiem un jāiesaista nabadzīgie cilvēki visās aktivitātēs, dodot viņiem vārdu. A. Degrāna-Gijo arī atgādina, ka sociālā politika ir katras valsts kompetence un EK tur nevar iejaukties, piemēram, nosakot, cik lielus pabalstus vai pensijas maksāt.