Aizkraukle ir unikāla vieta, jo tās vēsture vēl tikai top. Aizkraukles pagastam gan jau ir 800 gadu tradīcijas, bet pašai pilsētai tikai 45 gadi. Par vienu no prioritātēm ir izvirzīta sabiedrības iesaistīšana pilsētas vēstures veidošanā.
Neatkarīgā sarunājas ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu (L. L.), izpilddirektoru Eināru Zēbergu (E. Z.), novada kultūras nama direktori un priekšsēdētāja atbrīvoto vietnieci Antu Teivāni (A. T.) un attīstības plānotāju Ilonu Kāgani (I. K.).
– Lūdzu jūsu subjektīvo viedokli: kādā attīstības stadijā šobrīd ir pilsēta?
L. L.: – Ja mēs skatāmies no gadu skaita – tad pašā sākumā, mums vēl ir jāveido savas, tikai Aizkrauklei raksturīgās tradīcijas, kas saglabāsies vēl ilgi pēc mums. Savukārt, ja vērtējam pilsētas dzīvi kopumā – sabiedriskās aktivitātes, infrastruktūru, uzņēmējdarbību, sociālo aizsardzību, kultūras un sporta norises, izglītības sistēmu –, tad jāteic, ka daudz ir izdarīts un mēs ne ar ko daudz neatšķiramies no citām Latvijas pilsētām.
Turpinām iesākto virzību, lai Aizkraukles novadu veidotu pievilcīgu jaunajai paaudze, senioriem, spēka gadu cilvēkiem, kā arī uzņēmējiem un pilsētas viesiem.
– Cik liela nozīme vēstures veidošanā ir infrastruktūrai un tās sakārtošanai pieejamajai Eiropas naudai?
L. L.: – Lai varētu veidot emocionālo bāzi, tostarp piederības sajūtu savai pilsētai, sakārtotai infrastruktūrai ir ļoti nozīmīga loma.
E. Z.: – Aizkraukle ir viena no tām 17 pašvaldībām, kas tā sauktās URBAN programmas ietvaros saņēma finansējumu 6,5 miljonu eiro apmērā. Gan par šiem līdzekļiem, gan piesaistot citus ES finanšu avotus, pašvaldības un valsts līdzekļus, pilsētvide ir ļoti mainījusies. Izvēloties veicamos projektus, paturam prātā Aizkraukles stratēģisko mērķi – izveidot šo pilsētu par reģionālas nozīmes izglītības, kultūras, sporta, administrēšanas un valsts nozīmes institūciju pakalpojumu centru.
Vadoties no iepriekš teiktā, būtiski uzlabojumi ir veikti novada Valsts ģimnāzijā un Aizkraukles 1. vidusskolā, pilnībā rekonstruēts ir pilsētas kultūras nams, nosiltinātas pirmsskolas izglītības iestādes, uzbūvēts jauns sporta centrs, sākusies mūsdienīgas reģionālās bibliotēkas būvniecība. Daudz padarīts ielu infrastruktūras uzlabošanā un izbūvētas arī jaunas ielas, kas svarīgas pilsētas turpmākai attīstībai. Esam ķērušies arī pie iekšpagalmu rekonstrukcijas Purvciema mikrorajonā, kas ir jaunākā pilsētas daļa. Rezultātā mūsu iekšpagalmi ir ieguvuši gan gājējiem, gan autotransportam ērtu vidi – uzstādīti bērnu rotaļu laukumi, radīts jauns sporta laukums un atjaunoti jau esošie, izveidoti apstādījumi. Kopumā šajā projektā ir ieguldīti 4,5 miljoni latu.
I. K.: – Ļoti daudz ir izdarīts vides uzlabošanā ne tikai pilsētā, bet arī dabas parka Daugavas ieleja teritorijā. Parka teritorijai tiek aktualizēts dabas aizsardzības plāns , iekļaujot jaunus objektus, kuri būti jāsakārto un jāierīko, lai teritorija kļūtu vēl pievilcīgāka. Šeit atrodas unikālas dabas teritorijas, ko ir vērts apmeklēt, bet pirms tam jānodrošina to pieejamība un atbilstoša tūrisma infrastruktūra. Ir labiekārtotas sešas atpūtas vietas ar soliņiem, galdiem, pludmali un pievadceļiem. Visi darbi tiek veikti secīgi, lai viens projekts papildinātu nākamo un veidotu kopēju sistēmu. Lai arī mūsu pilsētā nav izbūvēti kilometriem gari veloceliņi, velosipēds ir kļuvis par vienu no pilsētas simboliem. Mēs atrodamies skaistā vietā ar labu dabas pieejamību, kas nosaka arī mūsu iedzīvotāju aktīvās atpūtas veidus, tas ir, braukšanu ar velosipēdiem, kas kļuvusi par daudzu iedzīvotāju dzīves sastāvdaļu. Ir apzināti vairāki velomaršruti, kas ved gan pa Daugavmalas takām, gan citām interesantām un skaistām vietām. Par mūsu ieinteresētību riteņbraukšanā liecina arī jaunie vides objekti – velosipēdi.
Uz sadarbību aicinām arī dabas parka teritorijas iedzīvotājus, lai kopā veidotu vīziju par tās attīstību. Cik daudz no visa varēsim īstenot, ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.
– Kādi ir svarīgākie projekti, kam plānojat piesaistīt nākamā ES finanšu plānošanas perioda līdzekļus?
E. Z.: – Galvenais uzdevums ir uzlabot rūpniecisko teritoriju pieejamību, tas ir, uzbūvēt pievedceļus un veikt citus infrastruktūras uzlabošanas darbus, lai investoriem radītu papildu motivāciju savus uzņēmumus veidot tieši šeit. Cik zināms, tad šiem mērķiem ES fondos nauda ir iezīmēta.
I. K.: – Ir uzsākta jauno plānošanas dokumentu izstrāde, kas skaidri definēs mūsu novada attīstībai nepieciešamos darbus. Ja skatāmies iepriekšējos plānošanas perioda dokumentus, redzam, ka 85% no plānotajiem pasākumiem ir paveikti.
L. L.: – Līdz ar Purvciema mikrorajona sakārtošanu, redzamāka kļūst nepieciešamība uzlabot arī otru pilsētas daļu, kas līdz šim tika uzskatīta par pietiekami labu dzīves vidi. Tas nozīmē, ka mums jārod iespēja rekonstruēt arī šo pilsētas daļu, lai visiem pilsētas iedzīvotājiem būtu vienādi apstākļi.
– Runājot par iekšpagalmiem – visbiežāk, privatizējot dzīvokļus, privatizētas tika arī iekšpagalmu domājamās daļas, kas faktiski liedz iespēju pašvaldībai tur ieguldīt līdzekļus. Kā jūs risinājāt šo jautājumu?
E. Z.: – Mēs esam viena no retajām pašvaldībām, kur privatizācijai netika nodota ēku piegulošā teritorija, līdz ar to iekšpagalmu zeme ir pašvaldības īpašumā un līdz ar to arī atbildībā.
– Jūs jau pieminējāt kultūras nama rekonstrukciju... Vai pēc tās pabeigšanas ir uzlabojusies kultūrvide?
E. Z.: – Rekonstruētā nama lielajā zālē ir 560 skatītāju vietu, kas dod iespēju organizēt arī vērienīgus pasākumus, aicināt teātrus un mūziķus, nodrošinot viņiem daudzskaitlīgu auditoriju. Jāatzīmē, ka arī māksliniekiem ir radīti labi apstākļi – mūsu rīcībā ir ļoti labas skaņas un gaismas tehnika, mūsdienīga skatuves tehnoloģija, ērtas ģērbtuves, pilnvērtīga ventilācijas sistēma.
A. T.: – Mūsu kultūras nama apmeklētāju vidū ir arī Daugavas kreisā krasta iedzīvotāji, jo tuvākie tilti pār Daugavu ir Jēkabpilī un Ķegumā. Līdz ar to mūsu nams ir kultūras pasākumu centrs ļoti plašai teritorijai, ne tikai Aizkraukles iedzīvotājiem. Arī labajā krastā tuvākie kultūras objekti atrodas Ogrē un Jēkabpilī.
Īpaši laba sadarbība mums izveidojusies ar Valmieras un Krievu drāmas teātriem. Šajā sezonā plānojam uzsākt sarunas par sadarbību arī ar Dailes un Liepājas teātriem.
Kā ļoti nozīmīgu kultūras pasākumu gribu atzīmēt aizvadīto Liepājas valsts simfoniskā orķestra koncertlekciju bērniem. Uz to ieradās 800 skolēnu no visa bijušā rajona tagadējiem novadiem. Biļete maksāja vien 50 santīmu, bet to ieņēmumi mums deva iespēju māksliniekiem samaksāt par uzstāšanos. Esmu novērojusi, ka cilvēki vislabprātāk nāk uz tiešām augsta līmeņa kultūras pasākumiem – tā sauktie haltūristi nav cieņā.
Sadarbojamies ar Jēkabpils kultūras pārvaldi, kas spēj piesaistīt ļoti labu finansējumu un izcilu kolektīvu uzstāšanos. Mūsu novads ir daudz mazāks, un mazākas finansiālās un organizatoriskās iespējas.
Tagad labāki apstākļi ir arī mūsu tautas mākslas kolektīviem, kas sevi ļoti labi apliecināja šā gada Dziesmu un deju svētkos. Abos kultūras namos darbojas 15 kolektīvu, kopskaitā 350 dalībnieku, kas 9500 iedzīvotāju novadā ir ļoti daudz.
– Pēdējo gadu tendence liecina, ka cilvēki labprāt apvienojas dažādās nevalstiskās organizācijās – biedrībās, interešu klubos un tamlīdzīgi. Cik aktīvi ir aizkrauklieši?
L. L.: – Ļoti aktīvi! Es pat teiktu, ka krīzes gados sabiedrības aktivitātes ir pieaugušas. Cilvēki meklē iespējas sevi realizēt ārpus darba un ģimenes. Par pirmo cīruli var uzskatīt mūsu Tautskolu, kur apvienojušās neformālās izglītības un interešu grupas. Tautskola dibināta pirms trim gadiem – šo gadu laikā tā ir attīstījusies un izveidojušās interešu grupas tamborēšanā, dekupāžā, sveču liešanā un citās lietišķajās mākslās, kā arī dārzu dizaina izstrādē, kopumā ap 20 dažādās interešu grupās. Tiek organizētas arī dažādas lekcijas, piemēram, tikšanās ar arhitektiem; gleznošana kā terapija. Protams, norit arī valodu apmācību kursi.
A. T.: – Nevalstisko organizāciju aktivitāte ir ļoti atkarīga arī no pašvaldības attieksmes, ja tā ir atvērta sadarbībai un biedrības vienmēr var saņemt atbalstu gan ar telpu nomas iespējām, gan citām vajadzībām, kā arī redz, ka biedrību darbs tiek novērtēts, tad tas ir papildu stimuls strādāt. Aizkraukles biedrības no pašvaldības saņem tiešām labu stimulu savas darbības pilnveidošanai. Rezultātā ir izveidojusies Daugavas ielejas biedrība, kas darbojas vides jomā, ir izveidota Dzīvnieku aizsardzības biedrība, biedrība Vecāki Aizkrauklei, vienmēr klāt ir Pensionāru biedrība, sporta veidu biedrības. Arī kultūras nama darba organizēšanā biedrībām ir liela loma – atliek vien nodot informāciju par gaidāmo pasākumu paredzētās mērķa auditorijas attiecīgajai biedrībai, un zinām, ka ieradīsies visi, kurus tas var interesēt.
Mūsu pilsētā ap 40% ir cittautībnieku – arī viņi nestāv malā, bet gan ļoti labi integrējas pilsētas dzīvē un sabiedriskajās aktivitātēs. Piemēram, Krievu biedrības organizētā Masļeņica ir viens no gada labāk apmeklētajiem pasākumiem. Uz tiem ierodas visu tautību pārstāvji. Arī labākais Latvijas senioru vokālais ansamblis Maļinovij zvon mīt Aizkrauklē.
L. L.: – Viens no atbalsta mehānismiem ir mazo projektu konkurss, kura ietvaros biedrības var saņemt finansējumu dažādu pasākumu norisēm. Ik gadu pašvaldība šiem projektiem novirza ap 4000 latu.
– Skolēnu skaita izmaiņas ir skārušas arī Aizkraukles novadu?
L. L.: – Diemžēl, jā! Var teikt, ka kopumā visā novadā ir zaudēta viena klase, visvairāk vidusskolas posmā. Kopumā novadā šogad mācības uzsāka 1040 audzēkņu. Novērojumi liecina, ka pilsētas skolas kļūst arvien pievilcīgākas un, tāpat kā darbaspēka, arī izglītības jomā vērojama lokālā migrācija – arvien biežāk lauku bērni dodas mācīties uz pilsētas skolām.
Arī kopējā iedzīvotāju skaita dinamika sāk uzlaboties – iedzīvotāju skaits vairs nesamazinās tik strauji kā pirms dažiem gadiem, kad notika aktīva iedzīvotāju izbraukšana uz ārzemēm. Uzlabojusies ir arī demogrāfiskā situācija, kas pastarpināti liecina par dzīves līmeņa uzlabošanos, ko nosaka arī darba vietu pieejamība. Visliktākajos krīzes gados bezdarbs sasniedza 13%, bet tagad noslīdējis zem 10%.
– Vai Aizkrauklei pietiek kapacitātes, lai piesaistītu arī lielus ražošanas uzņēmumus, kas uzlabotu situāciju nodarbinātības jomā?
I. K.: – Jā, turklāt pēdējā laikā vērojama aktīva investoru interese par jaunu ražošanas objektu attīstību Aizkrauklē. Jāteic gan, ka saistībā ar to, ka esam salīdzinoši mazs novads gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā, mūsu iespējas piedāvāt milzīgas platības un daudzskaitlīgu darbaspēku ir ierobežotas.
Darbaspēka pieejamība ir viena no aktualitātēm, bet mēs redzam risinājumu, piesaistot blakus novadu, tajā skaitā Jaunjelgavas, Kokneses, Skrīveru, brīvo darbaspēku.
L. L.: – Savukārt specifiskās kvalifikācijas jautājumu varam risināt ar Aizkraukles arodvidusskolas palīdzību. Skola ir modernizēta, un tajā iespējams atvērt arī jaunas mācību programmas, kas nepieciešamas reģiona attīstībai.
Gribu atzīmēt, ka bijušā Aizkraukles rajona teritorijā pēc reformas izveidojās seši neatkarīgi novadi, taču mēs savā starpā ļoti labi sadzīvojam un esam viens no pozitīvajiem piemēriem, kurā mazās pašvaldības savā starpā nestrīdas, bet cita citu atbalsta praktiski visās jomās. Tas rada lielāku potenciālu un rezultātu sasniegt ir vieglāk.
