Neērtības rēzekniešiem un pilsētas viesiem – sabiedriskā transporta autobusu pasažieriem ir radījusi situācija, kas izveidojusies ap Rēzeknes autoostu. Faktiski tā ir divu uzņēmumu – a/s Rēzeknes Autobusu parks un SIA Marno J – nespēja rast abpusēji pieņemamu kompromisu.
Ir slēgta Rēzeknes autoosta Latgales ielā 17, un tas radījis pamatīgu haosu un pasažieru neizpratni. Autobusu biļetes tagad tirgo dzelzceļa stacijā Rēzekne II, taču paši autobusi no turienes nekursē, maršrutu galapunkts joprojām atrodas Latgales ielā, pāris kilometru no dzelzceļa stacijas. Sanāk, ka cilvēkiem ar nopirkto biļeti jādodas teju cauri puspilsētai uz Latgales ielu, kas ir gaužām neērti, arī pilsētas sabiedriskais autobuss starp dzelzceļa staciju Rēzekne II un nu jau bijušo autoostas ēku brauc reizi stundā. Protams, biļetes var nopirkt arī pie autobusu vadītāja, bet tas izraisa šoferu neapmierinātību, jo viņiem tas ne tikai ir lieks darbs, bet arī aizņem laiku, tāpēc autobusi spiesti kavēties.
Viens otram pārmet teritorijas nolaišanu
Kā izveidojusies šāda absurda situācija? Pilsētas autoostas teritoriju no a/s Rēzeknes Autobusu parks (RAP) 2007. gadā iegādājās SIA Marno J ar mērķi attīstīt vērienīgu tirdzniecības centru, kuram cilvēku plūsmu nodrošinātu arī autoostas pasažieri. Diemžēl līdz ar ekonomiskās krīzes iestāšanos uzņēmumam plāni mainījās. Tikmēr pilsētā savus tirdzniecības centrus attīstīja Maxima un Rimi, kura lielveikals atrodas netālu no autoostas. Taču RAP, kurš ēku nomāja no Marno J, līdz šim darbojās kā autoostas operators.
Tagad šis līgums ir lauzts. Marno J valdes priekšsēdētājs Juris Kalvelis Latgales Reģionālajai televīzijai apgalvo, ka nomas līgums ar RAP lauzts, jo nomnieks ilgstoši neesot pildījis līguma nosacījumus, tajā skaitā novedis teritoriju līdz kritiskam tehniskajam stāvoklim. Tāpēc arī pieņemts lēmums pārņemt objektu savā valdījumā un pašiem to savest kārtībā, kā arī nodrošināt atbilstošu autoostas funkcionēšanu. Marno J pauž, ka autoosta tagad būšot slēgta vienu līdz pusotru mēnesi, kamēr tiks sakārtota teritorija.
Savukārt RAP pārstāve Inese Ozoliņa noraida autoostas īpašnieka pārmetumus, sakot, ka par teritorijas un ēkas uzturēšanu kārtībā bijis jārūpējas pašam Marno J. RAP finanšu līdzekļu trūkuma dēļ bija spiests meklēt autoostai investoru, kas to atjaunotu. Īpašuma rokas naudas pirkšanas – pārdošanas līgums paredzēja noslēgt nomas līgumu, kas savukārt paredzēja, ka SIA Marno J attīsta autoostas teritoriju un komercobjektus, bet autoostas funkcijas uz līguma brīdī noslēgtiem nosacījumiem veic kā līdz tam autoostas operators RAP.
RAP valdes priekšsēdētāja Svetlana Smule: «Neskatoties uz Marno J solījumiem ieguldīt pietiekami lielas investīcijas autoostas teritorijas attīstīšanā, tas netika izdarīts – ēkas joprojām ir kritiskā stāvoklī un pilsētas viesiem neko labu neliecina par pilsētu. Vienīgais, ko uzņēmums paveica – noasfaltēja pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas platformas, bet diemžēl neizveidojot pašas platformas. Līdz ar to šobrīd ir liela noasfaltēta teritorija ar haotisku satiksmes organizāciju, kas nozīmē, ka jebkurā brīdī kāds no pasažieriem var pakļūt zem braucoša transportlīdzekļa riteņiem!»
Satrauc sadārdzināšanās
Rēzeknes Autobusu parku, kas ir lielākais pārvadātājs un nodrošina 65% pasažieru pārvadājumu Rēzeknes novadā, visvairāk gan šobrīd satrauc iespējamā autoostas pakalpojumu sadārdzināšanās. Uzņēmuma vēstulē teikts: «Rēzeknes dome vēlas pilsētā atdot autoostas pārvaldnieka funkcijas nekustamo īpašumu attīstītājam SIA Marno J, kam nav pat licences šādu funkciju veikšanai un kura šī brīža veiktās aktivitātes pasažieru pārvadājumu organizēšanas jomā apdraud pasažieru dzīvības un norāda uz tā profesionalitātes un kompetences trūkumu. RAP pieļauj, ka, steigā pieņemot lēmumus par labu vienam uzņēmumam un neieklausoties pārvadātāju viedoklī, šādi tiek bruģēts ceļš uz augstākiem autoostas pakalpojumu izcenojumiem, kā rezultātā no valsts būs nepieciešamas lielākas dotācijas vai arī pasažieru pārvadātāji būs spiesti paaugstināt biļešu cenas!»
Svetlana Smule: «SIA Marno J tiešā darbības joma ir nekustamo īpašumu attīstīšana. Ir skaidrs, ka uzņēmums nodibināja saistīto uzņēmumu SIA Rēzeknes autoosta tikai ar vienu mērķi – iegūt autoostas operatora licenci, lai kaut kādā veidā mazinātu zaudējumus un iegūtu finansiālu labumu no autoostas teritorijas, kas ir tās īpašumā. Interesanti, ka Rēzeknes domes vadība steidz atbalstīt SIA Marno J jauno biznesu, neskatoties uz daudzu pasažieru pārvadātāju izteiktajiem iebildumiem par SIA Marno J kompetences trūkumu, solījumu par autoostas modernizāciju nepildīšanu un bažām, ka tiek bruģēts ceļš uz tarifu paaugstināšanu par sniegtajiem pakalpojumiem.»
Izvēlas līdzšinējo RAP arī pauž, ka Rēzeknes dome autoostas funkcijas ir uzticējusi uzņēmumam, kam nemaz nav licences. Tiesa, šobrīd ar Rēzeknes domes svētību tiekot ātri sakārtotas lietas, lai veicinātu, ka Marno J un ar to saistītais uzņēmumam SIA Rēzeknes autoosta saņemtu šo tik vajadzīgo operatora licenci.
Rēzeknes pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Sondore-Strode gan noraida pārmetumus pašvaldībai, viņa saskata, ka šajā situācijā divi uzņēmumi, kas nespēj savstarpēji vienoties, mēģina kārtot attiecības ar mediju starpniecību. Viņa arī norādīja, ka vasaras vidū pieņemtais lēmums nosaka to, kurā vietā atrodas autoosta, un dome nolēma, ka šī vieta ir Latgales ielā 17, taču dome nelemj, kas būs autoostas operators.
RAP vēlējās autoostu pārcelt uz dzelzceļa stacijas ēku, taču šādam risinājumam dome nepiekrita. Kā norāda pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs, pašvaldībā ir saņemtas uzņēmēju vēstules ar lūgumiem nemainīt autoostas atrašanās vietu, arī daudzi iedzīvotāji ir lūguši nemainīt autoostas izvietojumu. Inese Ozoliņa kā iespējamu kompromisa risinājumu saskata dispečerpunkta izveidošanu arī dzelzceļa stacijā, tad būs konkurence, pārvadātāji varēs izvēlēties – doties uz pašreizējo autoostu vai dzelzceļa staciju.