«Valsts kanceleja neatbalsta naudas balvu kā papildu materiālās stimulēšanas veidu, jo apbalvojumu pēc būtības var pasniegt tikai par īpašiem sasniegumiem, kas devuši ieguldījumu valsts labā, nevis par ikdienas darba pienākumu izpildi,» norāda Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota, atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, cik lielas naudas balvas šogad saņēmuši Valsts kancelejas (VK) darbinieki un ministri.
Atbilstīgi šai nostājai naudas balvas šogad nav izmaksātas nedz VK darbiniekiem, nedz ministriem. Valsts kancelejā strādā 97 darbinieki, savukārt valdībā Ministru prezidenta vadībā strādā 13 ministri.
«Valsts kanceleja līdz šim paudusi nemainīgu nostāju attiecībā uz nepieciešamajām izmaiņām valsts pārvaldes efektivizēšanā, tostarp veicot izmaiņas arī atalgojuma sistēmā un jebkādus materiālos stimulus sasaistot ar darba mērķiem un rezultātu, izskaužot trekno gadu nepamatotās prēmijas,» uzsvēra S. Znotiņa-Znota.
VK viedoklis par naudas balvām ir būtisks, jo, kā rakstīts VK nolikumā, tā strādā tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, bet VK reglamentā noteikts, tā ir atbildīgā institūcija arī par ministru darbības novērtējumu.
Atšķirībā no VK vairākas ministrijas nav bijušas tik atturīgas pret naudas balvu piešķiršanu. Neatkarīgā jau ziņoja par vairāku ministriju dāsnumu naudas balvu piešķiršanā saviem darbiniekiem. Īpaši izcēlās Finanšu ministrija ar 36 naudas balvām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piešķīrusi 13 balvas, Ekonomikas un Labklājības ministrija katra ir piešķīrusi pa divām naudas balvām. Savukārt Tieslietu ministrija šogad naudas balvas nav izmaksājusi tikai līdzekļu trūkuma dēļ.
Aplūkojot minētos datus par naudas balvu piešķiršanu dažādās ministrijās, top skaidrs, ka trūkst vienotu kritēriju par naudas balvu kā motivējoša līdzekļa lietojumu. Līdz ar to var secināt, ka vienotu un skaidru apbalvošanas kritēriju trūkuma dēļ izšķirošais faktors naudas balvu piešķiršanā ir ministra subjektīvā attieksme pret konkrēto cilvēku.
Interesējoties par sasniegumiem, kas kļuvuši par pamatu apbalvošanai vairākās ministrijās, kļuva skaidrs, ka naudas balvas pārsvarā piešķirtas pēc kāda pabeigta darba. Piemēram, Labklājības ministrijas darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa un vecākā eksperte Daina Fromholde apbalvotas par pētījuma veikšanu, Finanšu ministrijas fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss apbalvots par likuma izstrādi un virzīšanu uz Saeimu, Ekonomikas ministrijas (EM) ES fondu ieviešanas departamenta vecākā referente Inese Bērziņa – par ieguldīto darbu kampaņas īstenošanā.
Lai arī ir iespējams, ka visi minētie pienākumi ir veikti labi, taču tie noteikti ietilpst ierēdņu ikdienas darbā. Tas nenozīmē, ka darbu izpilde ir kaut kas ārkārtējs vai īpašs sasniegums, kas būtu apbalvojams.
EM ES fondu ieviešanas departamenta ES struktūrfondu privātā sektora nodaļas vecākā referente Liene Jenerte saņēmusi naudas balvu par augstu kompetenci Komandītsabiedrības līguma izstrādē. Vai kompetence ir sasniegums? Līdzīgu absurdu netrūkst. Piemēram, Vanda Zoldnere, EM tiešo nodokļu departamenta vadītāja, naudas balvu izpelnījusies par iniciatīvu normatīvā regulējuma sakārtošanā, lai nodrošinātu mikrouzņēmumu nodokļa un ar to saistīto normatīvo aktu sakārtošanu.