Daudzviet Latvijā šoseju malās ir uzstādīti krusti, pieminot avārijās bojāgājušos. Daudziem autovadītājiem šādi skati nepatīk, un tas ir arī pretlikumīgi.
Pagājušajā nedēļā jauns krusts parādījies netālu no Ventspils, pie šosejas uz Liepāju. Šajā vietā jūlijā dzīvība apdzisa 24 gadus vecam jaunietim, kurš traucies pārgalvīgā ātrumā. Pēc traģiskās avārijas draugi un tuvinieki sēroja, notikuma vietā dedzinot svecītes un noliekot ziedus. Pie apskrambātā koka piesista automašīnas stūre un sadauzītais spogulis.
Taču tagad ir uzstādīts arī pareizticīgo krusts, kas ne visus apmierina. Turklāt šādas darbības nemaz nav atļautas. VAS Latvijas valsts ceļi Kurzemes reģiona pārstāvis Andis Geige skaidro, ka bez saskaņojuma ar ceļu uzturētājiem 13,5 metru platā joslā (uz katru pusi no ceļa vidus) ir aizliegts uzstādīt jebkādus objektus. Viņš gan norāda: ja arī cilvēki nāktu un prasītu oficiālu saskaņojumu, viņi to tāpat nesaņemtu, jo Latvijas valsts ceļi krustu uzstādīšanu ceļmalās neatbalsta. «Ceļmala nav kapsēta,» uzsver A. Geige. Priekšmetu novietošana ceļu zemes nodalījuma joslā bez atļaujas ir administratīvi sodāms pārkāpums, par ko fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no 50 līdz 200 latiem, bet juridiskajām – no 300 līdz 2000 latiem. A. Geige gan norāda, ka šajā gadījumā nekādus sodus piemērot neplāno, jo izprot tuvinieku sēras un pārdzīvojumus. Taču krusts tur palikt nevarēs. Iestāde plāno sazināties ar ģimeni un palūgt, lai viņi paši piemiņas vietu noņem. «Mums ir tiesības pašiem krustu noņemt, taču, ņemot vērā situāciju, roka neceļas to darīt. Tāpēc ceram, ka ģimene pati labprātīgi to izdarīs,» sacīja ceļinieku pārstāvis.
Sazvanījām arī bojāgājušā jaunieša tēvu, kurš par krusta uzstādīšanu runā nelabprāt, jo joprojām dziļi pārdzīvo notikušo. Viņš vienīgi nosaka, ka pareizticīgajiem tā ir pieņemts – uzstādīt krustu tajā vietā, kur dvēsele šķiras no ķermeņa. Tā ir teicis mācītājs.
Latvijā ir samērā raksturīgi ceļu malās uzstādīt krustus, automašīnu numurzīmes, riepas, fotogrāfijas un citus priekšmetus kā atgādinājumus, ka šajā vietā traģiski gājis bojā cilvēks. Braucot pa šoseju no Ventspils līdz Rīgai, vien ir manāmas trīs piemiņas vietas. Tādā veidā tuvinieki un draugi izrāda sāpes un cenšas pievērst sabiedrības uzmanību, liekot citiem vadītājiem aizdomāties un būt uzmanīgākiem. Vieni aptaujātie autovadītāji šādu rīcību saprot un atbalsta, citiem ir vienalga, bet lielākā daļa uzskata, ka tā rīkoties nav ētiski. Tas neesot lietderīgi citus sabiedrības locekļus iesaistīt vienas ģimenes nelaimē, un savas sāpes ir jāizsaka, liekot ziedus kapos. Autovadītājs Gints norāda, ka viņš braucot godīgi pēc noteikumiem, tādēļ viņam tādi brīdinājumi nav jāredz. Drīzāk tiek panākts pretējs efekts – krusti novērš autovadītāja uzmanību no ceļa.
Parasti kādu laiku šīs piemiņas vietas tiek uzturētas, tad tās pazūd, bet reizēm tas viss turpat arī paliek un pamazām pūst, bojājot ceļa ainavu. Viens no retajiem izņēmumiem ir jau 13 gadu garumā joprojām uzturētā piemiņas vieta Slokas–Talsu šosejas malā, kur autokatastrofā bojā gājis leģendārais krievu mūziķis Viktors Cojs. Ik gadu 15. augustā šeit pulcējas mūziķa pielūdzēji. Arī šogad. Šajā vietā vienmēr ir ziedi, sveces un mūziķa fotogrāfijas.
Reizēm līdzīgas piemiņas vietas tiek izveidotas arī pilsētās. Piemēram, Ventspilī pēdējos gados ir bijuši divi šādi gadījumi. Tostarp aizvadītajā ziemā uz pilsētas centrālās ielas – Lielā prospekta – nositās kāds 25 gadus vecs jaunietis. Liktenīgajā vietā pāris nedēļu laikā tika izveidots nopietns memoriāls ar kapu svecēm, puķēm, sēru vainagiem un pat pie koka piestiprinātu svētbildi. Daudzi ventspilnieki par to sūdzējās, jo viņos tas raisīja negatīvas emocijas. Piekrītot, ka tas nav ētiski, pašvaldība organizēja piemiņas vietas novākšanu.
