"Neatkarīgās" dāvinātais zirgs izmaina Elīzas dzīvi
Zirgam tik iedod mazo pirkstiņu – paņems visu mūžu. Tā ir noticis ar Elīzu Korāti, kurai pirms trīsarpus gadiem Neatkarīgā Ziemassvētkos uzdāvināja zirgu.
Elīzas dzīves pagrieziens notika 2009. gadā. Toreiz desmit gadu vecā meitene no Ventspils novada uzrakstīja vēstuli laikraksta Neatkarīgā akcijai Karsto vēstuļu laiks. Viņas karstākais sapnis bija pašai savs zirgs. Elīza bija pārliecināta, ka viņas sapnis tiks piepildīts, un tā arī notika – Ziemassvētkos meitene tika pie mīlīgas ķēvītes Princes.
Nupat Elīzai apritējuši 14 gadi, un, pateicoties toreiz uzdāvinātajam zirgam, tagad viņas dzīve ar šiem dzīvniekiem ir cieši saistīta un meitene sākusi karjeru arī jāšanas sportā. «Šī dāvana bija pagrieziena punkts, jo viņai radās lielāka interese un zirgi Elīzai kļuva par profesionālu nodarbi,» saka meitenes mamma un vienlaikus trenere Antra Korāte.
Dāvinātajai ķēvītei bija jau pieklājīgs vecums un veselības problēmas, bet viņa Elīzai bija ļoti mīļa un jaukas atmiņas tiek lolotas joprojām. Ar Princi Elīza mācījusies apseglot zirgu, jāt, ziemā ķēvīte iejūgta arī kamanās. Bet tad pienāca laiks, kad vajadzēja no viņas šķirties, jo slimības dēļ ķēvītei palika grūti pat piecelties. Vēlāk ģimene iegādājās citu zirgu – Pērli, kas bija jauna un ātra, tāpēc mammai vajadzējis Elīzu daudz mācīt, lai varētu ar šo zirgu jāt. Tad dzīve pavērsās tā, ka Elīza ar mammu pārcēlās uz dzīvi Saldū, tāpēc Pērle nonāca Kuldīgas jātnieku klubā. Tad sekoja pārcelšanās uz Ventspili, un iegādāti divi zirgi – Ronda un Rudā Zvaigzne. Pērn Elīza ar Rondu piedalījās savās pirmajās sacensībās un viņai veicies ļoti labi.
Pagājušajā gadā Elīza un Antra iestājās jātnieku sporta klubā Arizona, kas atrodas Ventspils pievārtē. Abi zirgi jau pārdoti, un šobrīd Elīzas aprūpē ir Arizonas zirgi. Šo sestdien klubs rīkos sacensības, kurās Elīza startēs ar diviem saviem mīluļiem – zirgu Madreporu jeb Madrīti un savu lielāko mīluli Bon Pru jeb Bonīti.
Elīza tagad atzīst, ka sākums bijis grūts – zirgu kopšana, boksu tīrīšana, treniņi un mācīšanās ir smags darbs, piedzīvots arī nopietns kritiens, bet nu jau viss ir kārtībā, un meitene sportistes karjeru labprāt turpinātu. «Man ir dažādi sapņi un mērķi. Gribu labi startēt sacensībās un gūt godalgotas vietas,» saka meitene, priecājoties, ka vairākās sacensībās šogad tas arī izdevies, tajā skaitā nesen Kuldīgā konkūrā izcīnīta augstā otrā vieta. Tas, protams, dod motivāciju censties un strādāt tālāk. Galvenais, lai izveidojas laba komanda ar zirgu, un ar sešus gadus veco Bonīti tas patiešām ir izdevies. Elīza ar zirgiem saprotas un pie viņiem brauc praktiski katru dienu. Tā ir meitenes sirdslieta. Ja esot kāds kreņķis vai slikts garastāvoklis, atliek vien pieglausties Bonītim un uzreiz skats uz dzīvi paliek gaišāks, nosaka Elīza.
Arī mamma par meitas panākumiem ļoti priecājas. Antra, kas vēl kolhozu laikos nopietni nodarbojusies ar zirgkopību, domājusi, ka viņas dzīvē zirgu nekad vairs nebūs. «Atliek vien pateikt – nekad –, un pēkšņi viss mainās,» smejas Antra, kura arī pati tagad piedalās sacensībās, trenē meitu un citus kluba biedrus. «Zirgam tik iedod mazo pirkstiņu – paņems visu mūžu,» nosaka Elīzas mamma.