Kampaņas "Mana jūra" ietvaros, no 8. jūlija līdz 8. augustam dabas draugi veica 500 kilometru garu pārgājienu gar jūras krastu, lai izzinātu, cik tīra ir Baltijas jūras piekraste Latvijā.
Otro gadu veiksmīgi noritējusi kampaņa "Mana jūra", kas veltīta Baltijas jūras un piekrastes aizsardzībai. No 8. jūlija līdz 8. augustam, vairāk kā simts cilvēku mēroja 500 kilometrus gar Latvijas jūras piekrasti. Kampaņas mērķis bija izpētīt, cik labi šogad tikusi barota atkritumu haizivs – noteikt, cik atkritumi ir atstāti Baltijas jūras krastā gar Latvijas piekrasti. Kampaņa norisinājās projekta Baltic Marine Litter - MARLIN ietvaros, īstenojoties ar Centrālās Baltijas jūras reģiona Interreg IV programmas finansiālo atbalstu.
Kampaņas laikā pēc tika izpētīti dažādi 35 metru izpētes laukumi gar jūras krastu, kuros 100 metru platībā no ūdens līdz pirmajai veģetācijai tika skaitītas atkritumu vienības. Pētnieciskais darbs tik veikts pēc ANO izstrādātas vides programmas metodoloģijas, kura ir paredzēti speciāli jūras atkritumu izvērtēšanai. Pētīšanas laukumi tika izvēlēti dažādās piekrastes vietās, lai pētniecības laikā būtu lielāka dažādība. Tās bija piekrastes pie upju pietekām, ostām, tūrisma vietām, pilsētām un citur. Atkritumi tika sākti reģistrēt no divarpus centimetru lieluma.
Rezultāti rāda, ka tāpat kā iepriekšējā gadā lielākā daļa uzskaitītie atkritumi ir plastmasa, tie ir 50% no visiem atkritumiem, kas ir par 5% mazāk kā pagājušogad. Pēc tam seko stikls un keramika ar 19% un papīrs un kartons - 9% no visiem atrastajiem atkritumiem. Par pārsteigumu kampaņas dalībniekiem, šogad jūras krastā tika atrastas arī akmeņogles. Parasti akmeņogles var atrast pie lielajām ostām, taču šogad tā tika atrastas aiz Kolkas raga veiktajās pētījuma vietās.
Par tīrāko piekrasti tika nosaukta Kurzemes Ventspils piekraste, kur tika atrastas kopā 116 vienības, bet gandrīz trīs reizes netīrāka ir Rīgas un Jūrmalas piekraste, ar 301 vienību. Tāpat kampaņas laikā tik izveidots netīrāko piekrastu antirekords, kura priekšgalā ir Daugavgrīvas pludmale ar 750 atkritumu vienībām uz simts metriem, pēc tās sekojot Vecāķiem, ar 334 vienībām un Lapmežciemam, ar 289 vienībām. Par tīrāko jūras krastu tiek uzskatīta Kaltene ar 21 vienību, Abragciems ar 40 vienībām un Kara ostu ar 59 vienībām uz simts metriem.
Vēl kampaņas laikā tika veikts iedzīvotāju balsojums par labāko pašvaldības peldvietu, kura tiek apsaimniekota un ieguvusi Zilo karogu vai oficiālas peldvietas statusu. Aktivitāte bija ļoti liela, un par labāko peldvietu tika atzīta Limbažu pašvaldības peldvieta Lielezera krastā.