Daugavpils apkaimē kukaiņi apēduši priedes
Priedes ar gaužām retām skujām, kur zaļums manāms gaužām maz – tāds visai nepatīkams, pat baiss skats paveras lielās platībās Daugavpils pašvaldības mežos Stropos.
Cilvēkiem, kuri iegriezušies mežā sēņot vai ogot, rodas jautājums, kas tur ir noticis. Izrādās, notikušajā vainojams ir kaitēklis – priežu audžu tīkllapsene (Acantholyda posticalis). Dienvidlatgales visrmežniecības inženiere vides aizsardzības jautājumos Tatjana Isaka pastāstīja, ka šī gada pavasarī Daugavpils pašvaldības mežos novērota priežu audžu tīkllapsenes masveida savairošanās apmēram 80 hektāru platībā. Atsevišķiem kokiem defoliācija (skuju zaudējums) ir pat 100 procenti. Šis kukainis ir viens no bīstamākajiem skuju grauzējiem kaitēkļiem, kas sastopams visā Latvijā, taču šāda masveida savairošanās ir novērota reti. Latvijā līdz šim ir konstatēta tikai viena šāda savairošanās, kura aizsākās 1966. gadā netālu no Krāslavas un ilga līdz 1982. gadam. 2008. gadā kaitēkļa masveida savairošanās bija vērojama Igaunijā, Sāremā salā.
Tīkllapsene maijā, jūnijā dēj olas uz iepriekšējā gadā plaukušajām priežu skujām, jūnija sākumā parādās pirmie kāpuri, kas veido satīklojumus, kāpuriem augot arvien vairāk gan vecās, gan jaunās skujas tiek noēstas, pie tam ļoti neekonomiski. Lielākā daļa iegrauztu skuju nobirst zemē vai paliek satīklojumā neapēstas. Kāpuri ātri aug un jūlija otrajā pusē ir pieauguši, nokrīt no koka un ierokas zemē līdz 40 centimetru dziļumam. Pie tam nākamajā gadā iekūņojas un izlido tikai daļa pārziemojošo kukaiņu. Daļa kāpuru eonimfas stadijā zemē var atrasties līdz pat sešiem gadiem, gaidot labvēlīgus klimatiskos apstākļus.
Tomēr līdz šim vēl nelabojams posts nav noticis, priedes, pat ja apēstas visas skujas, tomēr nav gājušas bojā. Koki spēj atlabt un nākamajā gadā plaukst jaunas skujas, protams, koksnes pieaugums šādām novājinātām priedēm būs minimāls. Tomēr ilgstošas tīkllapseņu savairošanā gadījumā koki var tikt atskujoti vairākus gadus pēc kārtas un tas var izraisīt koku masveida nokalšanu. Tagad būs jāvēro, kāda veidosies situācija nākamajā un turpmākajos gados.
Kā uzsvēra Tatjana Isaka, novājināto koku mirstību veicina sekundārie kaitēkļi, bieži šādi koki kļūst par upuri priežu lūksngraužiem, no sekundārajiem kaitēkļiem vēl jāmin sveķotājsmecernieki un galotņu sešzobu mizgrauži. Valsts meža dienesta un meža īpašnieka – pašvaldības darbinieki sekos līdzi situācijai. Pagaidām sekundāro kaitēkļu savairošanās nav vērojama, bet ja tie parādīsies, tad bojātie koki būs jāizcērt.
Iedzīvotājiem nav jāsatraucas, ka priežu audžu tīkllapsenes var bojāt apstādījumus, dekoratīvos kokus, dārzus. Šis kaitēklis ēd tikai un vienīgi priežu skujas. Ja tas parādījies kāda īpašnieka mežā, tad, kā norādīja visrsmežniecības inženiere, noteikti nevajag uzreiz priedes cirst, ir jāvēro, vai neparādās sekundārie kaitēkļi.
Lai mazinātu tīkllapsenes kaitējumu, audzēs ieteicams izvietot putnu būrus – zīlītēm, melnajam mušķērājam. Putnu būri ir jāizvieto apmēram pieci uz hektāru mežaudzes. Tātad arī meža Stropos pasargāšanai no nākamajā gadā iespējamās jaunās tīkllapseņu paaudzes vislabākais līdzeklis būtu būrīšu izvietošana, to gan vajadzētu visai daudz. Tātad ir darbs nākamajām Meža dienām.
Tatjana Isaka arī uzsvēra, ka nav un netiks lietoti kaut kādi ķīmiski līdzekļi kaitēkļu apkarošanai, par to cilvēkiem nav jāsatraucas. Kādreiz padomju laikā meži tika migloti, izmantojot aviāciju, taču šādas darbības rezultātā tika iznīcināti ne tikai kaitēkļi, bet gāja bojā arī derīgie kukaiņi, putni, dzīvnieki, citas radības, ķīmijas lietošana atstāja sekas daudzus gadiem, piemēram, uz melno stārķu populāciju. Daba arī bez ķīmijas spēj tikt galā ar šādām problēmām, cilvēks var tikai to sekmēt – šajā gadījumā palīdzot kukaiņēdājiem putniem.