Santa Purgaile: Nav nesasniedzamu virsotņu
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile savulaik karjeru sāka, strādādama par sekretāri bankā. Taču viņa nekautrējās atzīt sev un citiem, ka dzīvē vēlas sasniegt daudz vairāk.
Godīgi un atklāti runājot par saviem mērķiem un prasmes slīpējot kā dārgakmeni, viņa ir panākusi visu, ko vēlējās. Tomēr, kā atzīst Santa, dzīve ir process - katrā tās posmā joprojām jāspēj apgūt ko jaunu.
Izmanto konkrētā brīža apstākļus savā labā
Gana daudz cilvēku sūdzas par pandēmijas laika ierobežojumiem, taču šis laiks man ir palīdzējis sevi izzināt vēl dziļāk un kļūt emocionāli stiprākai. Lai ārēji neskaidros apstākļos aiz sevis vestu komandu, vadītājam ir jāiemācās racionāli vadīt savas emocijas, un to var apgūt kā jaunu prasmi.
Katrā sarežģītā situācijā gan darbā, gan ģimenē, kad manas izjūtas ir bangojušas, esmu spējusi savu rīcību nobremzēt, nogaidīt, kamēr emocijas norimst, un tad izstrādāt rīcības plānu. To varu ieteikt arī citām sievietēm: ir jāspēj distancēties no konkrētā brīža radītās spriedzes un stresa, jo tas bloķē smadzeņu priekšējās daivas darbību un neļauj racionāli domāt. Bet, kamēr neesi nomierinājusies pati, tu nevari pieņemt adekvātus lēmumus. Tikai mierīgs vadītājs savai komandai un mierīgs vecāks savam bērnam spēj radīt drošības izjūtu.
Zelta metode - disciplīna
Man ļoti svarīga ir disciplīna, jo tā dienai piešķir struktūru. Jo lielāka ir organizācija un tajā skaidrāka struktūra un noteikumi, jo katram tajā ir vieglāk ieraudzīt savu lomu. Sevis disciplinēšana ir svarīga arī individuālā līmenī. Tas nozīmē ne tikai noteiktos termiņos paveikt darbu, bet arī regulāri sportot un atpūsties.
Es pati vingroju ik rītu, vakaros pēc darba regulāri skrienu, spēlēju tenisu vai eju staigāt. Lai varētu strādāt, ir nepieciešams līdzsvars - fizisks un emocionāls.
Iepazīsti sevi
Jo vairāk sevi iepazīstu, jo interesantāk kļūst un jo pašpietiekamāka topu. Taču sevis izzināšanai ir vēl kāds svarīgs aspekts: tā palīdz atrast piemērotāko dzīves ceļu. Piemēram, es zinu, ka man ātri kļūst garlaicīgi. Rutīna mani nogalina un neļauj darbā izjust gandarījumu. Tāpēc brīžos, kad man sāk trūkt izaicinājuma, sev godīgu pajautāju: vai esošajā pozīcijā varu radīt jaunus projektus, kas liks man atkal izjust draivu, vai arī nepieciešams mainīt vidi un nodarbošanos? Lai mēs dzīvotu saskaņā ar sevi, katrai būtu jāsaprot, kas mūs motivē - droša un zināma vide vai jauni izaicinājumi. Nav pareizu vai nepareizu atbilžu, ir tikai tas, kas der tieši tev.
Eksperimentē
Nupat rudenī izdzīvoju interesantu pieredzi: kopā ar svešiem cilvēkiem (tas man nav raksturīgi) devos kalnos. Vēlējos sevi izmest no komforta zonas, lai saprastu, kā jutīšos starp iepriekš neiepazītiem cilvēkiem, vai spēšu fiziski izturēt iešanu kalnos, gulēšanu vairākas dienas teltī bez iespējas ieiet dušā un apmeklēt labierīcības. Pēc nedēļas, kad atgriezos mājās, gūto pieredzi saliku pa plauktiņiem: fiziski izturēt kalnos iešanu varēju, ar svešiem cilvēkiem jutos gana komfortabli, bet… es noteikti vairs negribu iztikt bez labierīcībām, dušas un gulēt teltī. Ejot kalnos, vairs nevēlos arī pārsniegt 3500 kilometru augstumu, jo retināts gaiss manam organismam rada lielu diskomfortu. Jā, es to visu varu, taču mums nav jādara viss, ko spējam izdarīt. Šādi eksperimenti mūs aizved pie skaidrām atbildēm, kas mums der un kas ne. Labi ir pamēģināt dažādas pieredzes, bet paliec pie tā, ko vēlies pati!
Negaidi, ka tevi pamanīs!
Neviens nav iemācījies lasīt citu domas - ja apkārtējiem skaidri neformulēsi savas vēlmes, neizrādīsi iniciatīvu un redzējumu par saviem karjeras mērķiem, nekas pats no sevis nenotiks.
Tāpat ir vērtīgi noskaidrot, kādas prasmes tev sevī vēl jāattīsta, kādas zināšanas jāiegūst, lai tuvotos mērķim. Es savā karjeras ceļā skaidri esmu teikusi, ka, piemēram, konkrētajā pozīcijā nevēlos palikt ilgi un ka esmu gatava mācīties, lai ietu tālāk.
Esi tur, kur jūties vērtīga!
Īstu un dziļu piepildījumu cilvēks var sajust tikai tajā vidē, kurā viņš jūtas kā vērtība. Katru organizāciju veido daudz dažādu cilvēku, un tā ir ļoti svarīga vadītāja funkcija - katram cilvēkam pateikt: tu esi vērtība, jo tu esi unikāls ar savām prasmēm. Organizācija nekad nespēj pastāvēt tikai ar vadītājiem, un darbiniekiem novērtējums bieži ir daudz nozīmīgāks nekā atalgojums.
Nav nekā svarīgāka par pašapziņu
Pašapziņu var audzēt, tikai un vienīgi darot! Bērnībā no skolotājiem un dažādu pulciņu vadītājiem piedzīvoju attieksmi: no viņas nekas dižs nesanāks. Bet es gribēju sevi pierādīt un ļoti cītīgi strādāju. Mana pieredze to apliecina: iemācīties var visu - jo vairāk darīsi, jo labāk savu lietu pratīsi. Un - jo vairāk spēsi paveikt, jo stiprāka kļūs tava pašpārliecība.
Dzīves laikā ir svarīgi iegūt briedumu, piemēram, nebaidīties aizstāvēt savu viedokli, iesaistīties diskusijā. It īpaši, ja esi nonākusi diskusijā ar, tavuprāt, augstāk stāvošu kolēģi. Esmu pieredzējusi, ka ļoti bieži tieši sievietes nobīstas, kļūst nepārliecinātas, kaut gan tam nav nekāda objektīva pamata, jo viņas ir zinošas, pieredzējušas un viņu viedoklis ir ļoti vērtīgs.
Diplomātija uzvar jebkuru karu
Jebkuros apstākļos, arī ārkārtas situācijās, cilvēcību neviens nav atcēlis. Pati par to esmu pārliecinājusies praksē - izmantojot diplomātijas metodes, var panākt vislabākos rezultātus. Bet arī diplomātija nav atraujama no cilvēka spējas vadīt savas emocijas. Jo vairāk cilvēku spētu racionāli domāt, jo mazāk starp mums būtu kliedzošu zvēru.
Līderība ir spēja pieņemt lēmumus
Spēja uzņemties atbildību jo īpaši būtiska ir krīzes situācijās. Tad, iespējams, jāpieņem arī autoritatīvi lēmumi, bet, ja neesi arogants un tos spēj paskaidrot, apkārtējie notiekošo sapratīs. Daudz svarīgāk par visizsvērtāko lēmumu ir nenokavēts lēmums, kas dod skaidrību par to, kas un kā būs. Taču, lai vadītājs spētu to izdarīt, viņam jāpiemīt adekvātam pašvērtējumam. Ja tas būs zems, vadītājs baidīsies pieļaut kļūdu, saņemt kritiku - un rezultātā cietīs visi.
Novērtē, ko tev sniedz ģimene!
Mums jāpiepilda dažādas dzīves šķautnes. Neticu, ka harmoniski spēj justies cilvēki, kuri sevi visu atdod vienīgi karjerai. Esmu ļoti priecīga, ka pandēmijas laiks manai ģimenei nāca par labu. Ar dēlu, kas ir pusaudžu vecumā, vakaros viens otru vilkām laukā garās pastaigās un izdiskutējām dažnedažādus jautājumus, sākot no emocionālām līdz pārpasaulīgām tēmām. Šis laiks mūs ļoti satuvināja.
Ar vīru esam kopā jau trīsdesmit gadu, un viņš ir mans lielākais atbalsts. Mēs pieņemam otru tādu, kāds viņš ir. Apzināmies, ka esam ļoti dažādi, bet tas ir nevis trūkums, bet ieguvums. Mani, piemēram, nesaista mājas labiekārtošana vai dārza darbi. Savukārt vīram tas ļoti patīk, un es nespēju vien beigt slavēt viņu par izaudzētajiem fantastiski garšīgajiem tomātiem un gurķiem. Turpretī man patīk izplānot mūsu ceļojumus - šādi es sagādāju prieku ģimenei. Mēs ļaujam otram būt un darīt to, kas katram izdodas vislabāk. Atbalstīt vienam otru - tā ir ļoti liela vērtība.