Pieredzes stāsts: kā es sadzīvoju ar veģetatīvo distoniju

Meldrai bija tikai 21 gads, kad viņa piedzīvoja savas pirmās panikas lēkmes. Izstaigājusi burvju loku pa dažādiem ārstu kabinetiem, viņa sāka meklēt informāciju, kā sev palīdzēt, lai dzīvotu pilnvērtīgi, un atklātajā dalās ar citiem.

Tolaik studēju un strādāju, bija pamatīga slodze, nogurums, kam pievienojās sāpīgi emocionālie pārdzīvojumi - tuvinieka nāve un šķiršanās no drauga. Lai atslēgtos no problēmu jūkļa, izlēmu braukt ceļojumā uz Barselonu.

Es labi atpūtos. Pirmspēdējā ceļojuma dienā devos uz atrakciju parku. Piepeši man sāka trūkt elpas, sirds nelāgi klauvējās, pārņēma tāds kā vājums, uznāca nelaba dūša. Tādas sajūtas nekad nebiju piedzīvojusi. Uzreiz sapratu, ka noticis kaut kas nopietns. Sirds nespēja, varbūt pat infarkts! Bet man ir tikai 21 gads! Es tā nobijos, ka turpat atrakciju parkā meklēju medicīniskās palīdzības punktu. Ārsts teica, ka tas, visticamāk, ir saulesdūriens. Man tas šķita visai loģiski. Viņš mierināja, ka tas nav bīstami; lai atpūšoties, un viss pāries. Taču nelāgie simptomi nerimās. Tiklīdz ielidoju Rīgā, skrēju pie lidostas ārsta. Arī viņš apgalvoja tieši to pašu - organismam nepieciešama atelpa.

Mokošākais, ka nelāgie simptomi ik pa laikam mainās. Man viss sākās ar elpas trūkumu un sirdsklauvēm. Pēc tam sirds dauzīšanos vairs nejutu, bet bieži trūka elpas. Kad elpas problēmas pārgāja, sāka tirpt seja. Mocīja pēkšņas galvassāpes, parādījās tāda kā nerealitātes sajūta. Kad tās pārgāja, atkal atgriezās sirdsklauves... Prāts visu laiku bija pārbiedēts ar šausminošiem simptomiem, kas regulāri mainīja izpausmi.

Vizītes pie dažādiem ārstiem atgādināja burvju loku: izstāstu savas problēmas, mani uzklausa, māj ar galvu, izrunā nesaprotamus terminus, (kā es smejos - īpašā dakteru folklorā), tad izraksta medikamentus un nozīmē dažādas procedūras. To visu cītīgi darīju, taču - labāk nekļuva! Tolaik domāju - varbūt ārsti ir sazvērējušies pret mani un nesaka patiesību? Visbeidzot ģimenes ārste izteica versiju - tā varētu būt veģetatīvā distonija.

Rokassomiņu saturs pildījās ar dažādiem medikamentiem, bet labāk nekļuva. Medikamenti deva īslaicīgu labsajūtu. Simptomiem klāt nāca bailes un fobijas. Ķermenis sāka dzīvot savu dzīvi.

Pagāja divi gadi, kad sāku apzināties, ka tikai ar tradicionālo medicīnu uzlabojumus nepanākšu. Prātam ir ļoti grūti aptvert, ka nervu sistēma var radīt fizisku diskomfortu, tāpēc rodas bailes un neticība par veselības stāvokli.

Esmu daudz domājusi, kāpēc veģetatīvo distoniju uzskata par neizskaidrotu ķermeņa kaiti. Vai tiešām trūkst informācijas? Vai veģetatīvā distonija nav līdz galam izpētīta? Tā nebūt nav, bet, lai to uzzinātu, vajag laiku un vēlmi meklēt plašajā informācijas laukā. Atbildes var atrast. Es atradu. Lasīju medicīniskus skaidrojumus par nervu sistēmu, par šo kaiti, intervēju nozares speciālistus, lasīju zinātniskos pētījumus un eksperimentēju ar savu prātu un ķermeni.

Domas un uzskati ir cieši saistīti ar bioloģiju. Tie kļūst par šūnām, audiem un orgāniem. Nav tādu uztura bagātinātāju, diētu, medikamentu vai vingrojumu kompleksu, kas varētu mēroties spēkiem ar domām un uzskatiem. Tā ir pirmā vieta, kur jāvēršas, ja kaut kas notiek ar ķermeni. Zinātne ātri vien saprata, ka emocijas ietekmē mūsu orgānu darbību, - tā tika izgudrots melu detektors. Emocijas nosaka mūsu fizisko un mentālo stāvokli. Sapratu, ka no simptomiem nemiršu, bet, lai būtu labvēlīgi rezultāti, ir jāizmanto gravitācija - jāpaceļ pēcpuse.

Kas izraisa trauksmi?

Ja nervi netiek pietiekamā daudzumā apgādāti ar bagātīgu pārtiku, skābekli un endorfīnu asinīs, netiek nodrošināts miegs, un tā vietā barojam sevi ar sasprindzinājumu, dusmām, skaudību, naidu un nepietiekamu atpūtu, tad nervu spēku patērējam vairāk, nekā organisms spēj saražot. Mēs nervu spēku ņemam kā kredītu ar ļoti augstu procentu likmi un izmantojam destruktīvām darbībām, līdz iestājas nervu bankrots, un mēs izdegam. Jābūt ļoti godīgam pret sevi, lai laikus atzītu, ka nervu spēks tiek tērēts ātrā tempā. Pirmais solis veselības uzturēšanā - godīgums sarunā ar sevi.

Veģetatīvā nervu sistēma ir tā organisma daļa, kas saņem un apkopo visu uzņemto informāciju un attiecīgi cenšas reaģēt, izmantojot mūsu orgānus.

Ja cilvēks ir vesels, organisms darbojas saskaņoti, bet, ja radušies nervu sistēmas traucējumi, svarīgs ir komandas darbs ar ģimenes ārstu un neirologu. Panikas lēkme ir mokošs ķermeņa stāvoklis, kuru jācenšas pārdzīvot, izmantojot dažādus palīglīdzekļus - ūdeni, vēsas kompreses, plaukstu masāžu, normalizējošu elpošanu vai medikamentus (pēc nepieciešamības). Es uzskatu, ka būtiskākais darbs jāveic PIRMS panikas lēkmēm - ir jācenšas normalizēt nervu sistēmu un organismu kopumā. Jāprot būt pacietīgam, jo organisms atjaunojas lēnām.

Tukšās baudvielas

Alkohols, tabaka, tējas krūma lapas, pupiņu kafija, enerģijas dzērieni un narkotikas stipri pātago nervus, nedodot neko no to darbībai vajadzīgajām vielām, un, izsmeļot no nervu šūnām visu spēku, samazina B vitamīna daudzumu, veicina nervu sistēmas iztukšošanu un nervu slimību rašanos. Savukārt nervu spēka samazināšanās bojā gremošanas orgānus, iesāk radīt toksisku vidi, kuru neitralizācija prasa nervu spēku. Ir pilnīgi dabiski, ka tādā gadījumā nervi nestrādā pienācīgi. Tāpēc jāprot izvērtēt tukšo baudvielu regularitāti ikdienā.

Dephositphotos

Bailes par bailēm

Sieva steidzas mājās, baidoties no vīra greizsirdības. Vīrs baidās, ka sieva viņu var ieraudzīt, dodoties pusdienās ar kolēģi. Bērni baidās no vecākiem, vecāki baidās, ka bērni nepabeigs skolu, biznesmeņi baidās no ekonomiskās krīzes - tā varētu turpināt vēl un vēl. Vai ne tā? Visi no visa baidās. Nākotne vēl nav iestājusies, bet tā jau ir paspējusi sabojāt tagadni. Jā, protams, dažreiz gadās, ka neveiksmes notiek, bet ne pārsvarā. Ja tev katru reizi, pirms uzņemies kādu risku, nepieciešamas garantijas, ka viss noteikti būs kārtībā, tad tu nekad neizkustēsies no vietas, jo nākotni nevar paredzēt. Kāds seno laiku gudrais ir teicis: “Esmu vecs vīrs, un man bijis daudz nelaimju, lai gan lielākā daļa no tām nav notikušas.”

Iracionālas bailes ir trauksmes pavadones. Analizēt savas bailes sāku tikai tad, kad veģetatīvā distonija paralizēja ikdienu. Piedzīvotās panikas lēkmes un simptomi radīja manī bailes doties uz publiskām vietām. Baidījos par visu un visur. Sāku vilkt paralēles un lēnām apzināties sakritības. Kāpēc bailes, panikas lēkme uznāk līdzīgās vietās un situācijās? Kāpēc prātīgs cilvēks pēkšņi pārtop par morāli nevarīgu? Ar lielu interesi lasīju par amerikāņu psihologa, uzvedības psiholoģijas pamatlicēja Džona Vatsona veiktajiem eksperimentiem ar cilvēka psihi pagājušā gadsimta sākumā. Atmiņas reflekss ļoti labi atceras nepatīkamos brīžus, un prāts izstrādā aizsargprogrammas. Ja esi piedzīvojis pirmo panikas lēkmi, piemēram, autobusā, visdrīzāk, kādu laiku nevarēsi braukt ar sabiedrisko transportu un pat savu automašīnu. Lai mainītu programmu, ir jānodod smadzenēm jauna informācija.

Kad es atbraucu no Barselonas, nevarēju apmeklēt publiskus pasākumus, jo smadzeņu impulsi izveidoja aizsargreakciju, ka sabiedriskas vietas ir bīstamas, jo notikušais atrakciju parkā bija liels šoks ķermenim. Atceros, ar kādām mokām apmeklēju Kailijas Minogas koncertu Arēnā Rīga - viss ķermenis drebēja -, par spīti tam, nākamajā dienā nopirku biļetes uz dziedātājas koncertu Vemblija stadionā, lai prātam uzdāvinātu lielāku šoku. Jā, es mocīju sevi, bet - ar tālejošu mērķi, jo tā lēnām atbrīvojos no programmas vīrusiem savā galvā. Tagad publiskas vietas vairs nesagādā problēmas.

Lai atrastu motivāciju apzinātam darbam ar savām bailēm, izlēmu, ka jāizlasa, manuprāt, drosmīgākā cilvēka biogrāfija. Manās rokās nonāca Fēliksa Baumgartnera grāmata Debesu iekarotājs. Fēlikss ir ekstrēmā sporta lielmeistars - izpletņlēkšanas eksperts. 2012. gadā Fēlikss realizēja pasaules rekordu brīvajā kritienā - lēcienu no stratosfēras 39 kilometru augstumā, pārvarot skaņas barjeru. Man gribējās, tēlaini izsakoties, ielīst Fēliksa galvā un izprast iekšējo dialogu. Biju vīlusies (smejos). Kā izrādījās, Fēliksam bija bail, viņam bija trauksme un fobija no smagā kostīma, kas bija jāvelk, veicot bīstamo lēcienu. Fēliks apzinājās prāta mezglus un, lai mainītu programmu, sāka nodarboties ar niršanu, lai nonāktu līdzīgā vidē, kāda paredzēta lēciena laikā, tādējādi prāts lēnām nomierinājās un pieņēma apstākļus. Manuprāt, bailēm nav jāpieiet ar smagām rokām, bet jācenšas radoši manīt uzskatus un domāšanu. Elpa ir daudz dziļāka, kad esi atsvabinājies no liekas trauksmes.

Mēnessērdzīgs cilvēks

Mūsdienu cilvēks ir kā mēnessērdzīgs. Viņš runā, nedzirdot, ko saka, pārvietojas uz priekšu, bet neizjūt savu ķermeni, dzīvo stresā, bet to pat nepamana un eksistē, neapzinoties pasaules esību. Cilvēks visus resursus atdod, lai koncentrētos uz veselības problēmām un citiem negatīviem aspektiem. Tagad jau visi visu zina, ar gudriem padomiem pārpilns internets, taču, lai sāktu sakārtot veselību, vajag minimālu darbiņu ar maksimālu atdevi. Vingrot ir grūti, tas sāp. Skriet ir grūti, tas sāp. Ir mokoši celties agri no rīta un iet gar jūru, un vēl nepatīkamāk ir mazgāties aukstā dušā, bet tas viss ir nepieciešams. Cilvēks ir ķīmiska kolba, tāpēc ir vienādi svarīgas gan fiziskās, gan prāta aktivitātes.

Mani ļoti iedvesmo mantru skaitīšana, piemēram: “Dievišķais, mīļotais, lūdzu, padari mani par cilvēku, kas absolūti mīl sevi un redz, cik iekārojama, gudra un brīnišķīga es esmu.” Apgalvojumi ieradina smadzenes un prātu justies ērti jaunajā realitātē, ko pati esi izvēlējusies.

Ja ir stipri nervi, būs arī laimes izjūta. Veselība, spēks, dzīvotspēja un pacietība mērāma tieši ar nervu spēku. Dzīvība plūst pa nerviem, to nekad nevajag aizmirst.

***

Kas man palīdzēja, un ko iesaku arī citiem

• Ineses Ziņģītes rīvēšanās mācība (ikdienas rituāls labai asinsritei)
• Su-džok masāžas gredzens (akupunktūras masāža pirkstiem, kas labvēlīgi; iedarbojas uz visu ķermeni, samazina trauksmi)
• Kristiānas Nortrapas grāmata Dievietes nenoveco. Sievišķā magnētisma, vitalitātes un pašrealizācijas slepenās receptes
• Bauda, kas ir dievišķa dāvana. Tai jākļūst par regulāri praktizējamu disciplīnu
• Pēdu masāža jeb Taizemes refleksoterapija
• Četras stihijas - uguns, zeme, gaiss un ūdens (esi klātesoša ar vērtīgāko zemes resursu)
• D vitamīns
• Dziļa elpošana (elpošana, neapšaubāmi, ir viena no svarīgākām funkcijām, kas palīdz uzturēt pareizu organisma darbību)