Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Kā Būt Laimīgai

KĀ BŪT LAIMĪGAI. Una Ulme: Neesmu un nebūšu veca

© Ģirts Ozoliņš/F64

Jo vecāka kļūstu, jo skaidrāk apzinos, ka gadi ir tikai ciparu virknējums. Protams, nezinu, kā būs pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem, bet šobrīd katru savu dzimšanas dienu gaidu ar prieku. Patiešām uzskatu, ka viss ir galvā, it sevišķi - kreņķi par vecumu. No vecuma nav jābaidās, bet vecumam ir jāgatavojas. Gan psiholoģiski, gan fiziski.

Līdz 40

Atskatoties atpakaļ, klusībā smaidu par to, kā kādreiz uztvēru vecumu. Kad gāju skolā un mūs sāka biedēt ar pasaules galu tālajā 2000. gadā, pie sevis domāju - kas tur liels, tad jau es būšu veca! Tolaik man šķita, ka 27 gadi ir pilnīgi pietiekams laiks cilvēka dzīvei, un tieši tā mēs jaunībā uztveram vecumu. Tas ir tālu, nekad neatnāks un uz mani neattiecas, jo es nekad nebūšu veca! Pašu smagāko ar vecumu saistīto krīzi piedzīvoju, pārkāpjot 30 gadu slieksni, kam nebija saistības ar gadiem, bet gan ar pašapziņu. Tolaik man ārkārtīgi svarīgs bija apkārtējo viedoklis un tieši ko citi padomās faktors radīja nepamatotas bailes no vecuma. Katra krunciņa sejā šķita traģēdija, biju pārliecināta, ka esmu resna, un pat pabiju vizītē pie plastikas ķirurga, lai atbrīvoties no briesmīgā celulīta un tiktu pie lielākām krūtīm.

Paldies dakteriem, kuri no tā visa atrunāja. Lai gan strādāju televīzijā, vadīju biznesa ziņas un faktiski biju ļoti daudz sasniegusi, pašai šķita, ka esmu niecība. Problēma bija arī tajā, ka savus tā laika mērķus sasniedzu ļoti ātri un šķita, ka tālāk īsti nav kur doties. Lai to visu kaut kā kompensētu, aizmālēju acis ar košu un dārgu ārējo tēlu. Teikšu godīgi, šādi var nodzīvot visu mūžu, melojot sev un izliekoties, ka viss taču ir kārtībā.Un nauda šeit lieliski palīdz! Taču, ja šī iekšējā neapmierinātība gruzd, bailes tikai pieaugs. Man šķiet, ka tieši vecums pēc 30 sievietēm ir pats sarežģītākais posms attiecībā uz sevis pieņemšanu. Tāpēc mēs ļoti daudz laika izsviežam vējā, satraucoties par šausmas, man jau drīz 40, ka aizmirstam izbaudīt šo tik skaisto dzīves periodu. Esot neapmierinātas ar sevi, ceļam dažādas aizsargsienas. Vienai tā būs ārišķība, citai ieraušanās sevī, vēl kādai augstprātība vai savas neapmierinātības izgāšana uz citiem. Lai vai kā, tā noteikti nebūs harmoniska un priekpilna dzīve, jo prieka jau nav. Tā vietā nepārtraukts stress un bailes no bubuļa, vārdā 40 gadi. Un tieši šī - sabiedrības un mūsu prāta konstrukcijas - radītā robeža ir pats traģiskākais. Tāpēc, ka skaitlim 40 mūsu apziņā ir piešķirts apzīmējums vecs. Savukārt vārds vecs sev līdzi nes virkni baiļu - no tā, ka būsim nespējīgi, nevienam nevajadzīgi, nožēlojami radījumi. Jā, es mazliet dramatizēju, bet nenoliegsim, ka katra esam par šīm tēmām
domājušas. Un mēs neviena negribam būs veca.

# APZINIES CĒLONI!

Mēģini sev godīgi atzīt, ar ko izskaidrojama iekšējā neapmierinātība. Vai tiešām vainojama krunka uz pieres vai daži liekie kilogrami? Paanalizē, kas ir tie brīži, kad tev vajag jaunu kleitu! Un cik ilgi tu esi gandarīta par šo pirkumu? Ir ļoti grūti sev atzīt: “Man neizdevās.” Var jau kādu laiku pastāvēt uz skatuves un paspēlēt skaistās, ideālās, perfektās dzīves modeli. Bet kādreiz priekškars aizvērsies un arī aplausi norims, un tev agri vai vēlu nāksies nostāties aci pret aci ar sevi, savām bailēm un neizlēmību.

# RĪKOJIES!

Ja iemesli ir ārēji, tad risini tos! Nespēj izturēt to krunku, injicē botoksu! Traucē riepiņa uz vēdera - vingro! Bet vai tiešām tas visu atrisinās? Mana pieredze rāda, ka lielāko problēmu rada mūsu nepiepildītie sapņi un šķietamā sajūta, ka kaut kad es satikšu īsto vīrieti, strādāšu sapņu darbu vai dzīvošu sapņu mājā. Tas, kas notiek šobrīd, tas jau tikai pagaidām. Bet rīt, o, jā... Tajā pašā laikā svarīgi lēmumi, kas būtu jāpieņem, lai šos sapņus piepildītu, tiek atlikti. Bet laiks nepiedodami rit uz priekšu, un vienā brīdī mēs nolaižam rokas un sev pasakām: “Ko nu vairs. Tagad jau par vēlu.” Lūk - šis tad arī ir tas brīdis, kad mēs patiešām kļūstam vecas. Pašas sev to iestāstot. Bet tās visas ir muļķības. Tas ir tikai attaisnojums, jo par vēlu nav ne sākt jaunas studijas, ne darbu nomainīt, ne arī izšķirties.

# NOSTIPRINIES!

Kad lēmums ir pieņemts un rīcība notikusi, var sekot smagi krīzes momenti. Neviens jau nesola, ka no brīža, kad sāksi rīkoties, ceļš būs rozēm kaisīts. Gluži pretēji - ai, ai, cik daudz ērkšķu dursies gan pirkstos, gan sirdī. Šķitīs, ka tur, tajā komforta zonā, taču bija tik labi! Kāpēc man to visu vajag? Vai es nepārsteidzos? Mani taču vairs nemūžam neviens nemīlēs! Tāpēc ļoti svarīgi šajā periodā ir spēt nostāvēt uz sasniegtā pakāpiena. Var uz tā pastāvēt, pašūpoties, padomāt, kā tikt augstāk, bet nekādā gadījumā nevajadzētu krist atpakaļ. Tā vari ieslīdēt aizā, no kuras izrāpties būs jau daudz grūtāk.

Ģirts Ozoliņš/F64

Pēc 40

Par spīti pieņēmumiem, ka 40 gadu dzimšanas diena nav jāatzīmē, es to nosvinēju. Uzaicināju ļoti daudz viesu, arī tādus, kas nebija satikti gadiem, bet konkrētā dzīves posmā ieņēma kādu svarīgu lomu. Biju katram sagatavojusi fotogrāfiju kolāžu, un tas bija brīnišķīgs atkaltikšanās prieks! Tieši todien viss smagums un bailes no šī skaitļa pazuda. Man vārda vistiešākajā nozīmē novēlās smagums no pleciem, kuru biju staipījusi līdzi pēdējos septiņus gadus. Šķiet, ka tikai tad sākās mana harmoniskā dzīve, par kuru biju sapņojusi visu mūžu. Bija salicies kaut kāds zināms puzles gabaliņš - satiku savu pašreizējo dzīvesbiedru, darīju darbu, kuru mīlu, un pamazām nostabilizējos arī materiāli. Tādā veidā visas iepriekšējās bažas izrādījās nepamatotas. Nekas, no kā es tik ļoti baidījos, nepiepildījās. Tagad, kad novecošanās procesi patiešām ir sākušies, tas mani uztrauc vismazāk. Esmu pieņēmusi domu, ka nav jēgas cīnīties ar to, ko nevaram ietekmēt. Protams, nenoliegšu, ka reizēm ir grūti pieņemt, ka tev sen nav 30 un ne arī 40. Kad tava vēlme izdejoties klubā tiek pavadīta ar līdzjūtīgu smaidu. Kad paziņas bijušais sācis kopdzīvi ar meiteni, kas uz pusi jaunāka par viņu. Kad vīrieši vairs uz ielas neatskatās. Kad negribas fotografēties, jo tajā redzamais vairs neiepriecina. Tieši tāpēc šajā vecumā pašapziņai ir ārkārtīgi liela nozīme. Vairs nav tik daudz iespēju uzlādēt baterijas no apkārtējo uzmanības. Ir jāatrod pašai savi uzlādes avoti. Dzīve taču nav apstājusies! Šis ir brīnišķīgs brīdis, kad vairāk laika un līdzekļu varam veltīt pašas sev - savai izaugsmei, pašizziņai un arī skaistumam. Šis viennozīmīgi ir brīdis, kad svarīgus lēmumus vairs nedrīkst atlikt!

# TURPINI REALIZĒTIES!

Visapkārt ir tik daudz iedvesmojošu stāstu par cilvēkiem, kuri brieduma gados pamet darbavietas, kur labi maksā, lai darītu to, kas patīk. Jā, tas ir riskanti, grūti, un atkal jau bailes ir tās, kas neļauj mums pieņemt šādus lēmumus, it sevišķi vecumā pēc 40. Taču būtiski apzināties, ka, sasniedzot mūža nogali, vienīgais, ko nožēlosim, būs, ka neesam šos sapņus realizējušas. Tāpēc es labāk pieturos pie teiciena - labāk nožēlo to, ko esi, nevis neesi izdarījis. Tām nav jābūt akadēmiskām studijām, pietiek ar kursiem, domubiedru grupām vai pasākumiem, kuros tiek aplūkotas tev saistošas tēmas. Esmu piefiksējusi, ka, sākot iet šo izziņas ceļu, veidojas gluži kā tāda ķēdīte, kad viens notikums vai satikts cilvēks ved pie nākamā un atkal jau saliekas kopā kāds posmiņš no mūsu dzīves lielās puzles. Šeit īsti vietā būtu modes mākslinieka Bruno Birmaņa vārdi, kurš man intervijā teica: “Tajā brīdī, kad saproti, ka atlicis mazāk nekā nodzīvots, ļoti būtiska ir cilvēka psiholoģiskā un mentālā stabilitāte. Vai esi sasniedzis to, ko vēlējies sasniegt. Ja tu saki: “Ir OK!” un tās svarīgās lietas esi realizējis, tad viss ir kārtībā, un mēs piedzīvojam tādu kā otro elpu. Ja ne, tad ir divi varianti - viens: cilvēks sāk skraidīt un izmisīgi cenšas izskatīties jaunāks, kāds viņš nav, un otrs: viņš vienkārši sakrītas. Tātad viss ir par un ap sevis realizēšanu.”

# ATĻAUJIES BŪT PATI!

40+ ir laiks, kad stājas spēkā dažādi stereotipi, ko drīkst un nedrīkst šajā vecumā. Īsi svārki - pasarg Dievs! Sarkani mati - vai tu traka? Jaunāks mīļotais - vecuma krīze. Un tā tālāk un tā joprojām. Tie, kuriem laimējies redzēt izrādi Linda Vista, noteikti no sirds smējās epizodē, kad Andra Keiša attēlotais varonis, aizraujoties ar jaunāku meiteni, krasi mainīja ģērbšanās stilu. Kāpēc tas bija tik smieklīgi? Jo iepriekš viņš bija ģērbies izteikti vecmodīgi. Viņš bija iestrēdzis pagātnē, un šis izrāviens bija tik acīm redzams. Tieši tāpēc es vienmēr esmu aicinājusi un arī pati centusies iet līdzi laikam un ģērbties, vadoties pēc iekšējām sajūtām. Protams, nav jākrīt galējībās, bet, ja esmu iemīlējusies un jūtos jauna, tad es arī vēlos tā izskatīties. Un neviens man to nevar liegt. Jo es baudu šo dzīves posmu, kas ir mans pieredzes, mans eksperimentu laiks. Tie būs mani puni, kurus varu iegūt, tikai pati paklūpot. Cilvēki, kuri nosoda vai aizrāda, noteikti nav tava uztraukuma vērti, jo, analizējot citu dzīves, viņi nerisina paši savas problēmas. Tā vietā, lai ietu stereotipu pavadā, iedvesmojies no košām sievietēm sev apkārt vai sociālajos tīklos un dzīvo tā, kā vienmēr esi to vēlējusies darīt! Nebaidies izskatīties smieklīgi, bet drīzāk baidies būt garlaicīga.

# UZTURI SEVI FORMĀ!

Attiecībā uz novecošanos visnopietnāk mums jāuztver sava veselība, tāpēc par fizisko formu jārūpējas vairāk nekā jaunībā. 40+ ir laiks, kad palēninās vielmaiņas procesi, tāpēc jāmaina arī ēšanas paradumi. Atceries, ka, pieaugot liekajam svaram, organismā uzkrājas toksīni un pasliktinās pašsajūta. Tam līdzi var nākt dažādas saslimšanas, un tas atstāj ietekmi uz ādas stāvokli un ārējo izskatu. Šajā vecumā ļoti liela nozīme ir laika plānošanai, dienas režīmam un disciplīnai. Būtiski ir atrast aktivitāti, kas pašai patīk, un nav stundām jāsvīst sporta zālē, pietiek ar raitu pastaigu, bet ar nosacījumu, ka dari to katru dienu aptuveni pusstundu. Šajā vecumā rūpīgi jāseko līdzi hormonu balansam, kas faktiski ir mūsu ārējā izskata un pašsajūtas diriģents, jāveic regulāras medicīniskās pārbaudes un ideālā gadījumā jāatrod arī savs anti age ārsts. Šobrīd ir iespēja veikt ģenētiskos testus, kas laikus vērš uzmanību uz to, ar ko varam saskarties nākotnē. Veicot attiecīgas korekcijas dzīvesveidā un sekojot līdzi veselībai, mēs varam novērst cēloni, nevis tad, kad būs jau par vēlu, cīnīties ar sekām.

***

Publicitātes foto