Pateicības diena šogad tiek atzīmēta 28. novembrī. Pēdējos gadu desmitos arī mūsu svētkos un tradīcijās – ar filmām, internetu, medijiem un iepirkumu centriem – ienākusi amerikāņu kultūra. Šķiet, visi zina, ka novembra beigās ir Pateicības diena, oficiāla brīvdiena, kad lielās amerikāņu ģimenes sabrauc kopā no plašās valsts malu malām, lai ēstu tītaru ar dzērveņu mērci.
Leģenda vēstī, kā pirmie kolonisti no Eiropas 17. gadsimta 20. gados Amerikā satikās ar indiāņiem, kuri tiem palīdzēja attīstīt lauksaimniecību utt. Pateicībā par to kolonisti sarīkoja lielu mielastu, lai godinātu indiāņu vadoņus, un uz galda bija Pateicības dienas galvenais atribūts - tītars.
Pirmoreiz konkrēts datums (novembra pēdējā ceturtdiena) tika izsludināts 19. gadsimta 60. gados, kad toreizējais ASV prezidents Abrahams Linkolns Pilsoņu kara apstākļos uzskatīja, ka tautai ir iemesls būt pateicīgai. Savukārt Lielās depresijas laikā, pirms Otrā pasaules kara, šī tradīcija tika padarīta par komerciālu - iepirkšanos veicinošu - pasākumu. Tas noticis ASV prezidenta Frenklina Rūzvelta vadībā. Viņš mainījis svinamo dienu, pārceļot par nedēļu agrāk, uz novembra ceturto ceturtdienu, ne obligāti - pēdējo, jo uzskatīja, ka tas veicinās komerciju: jo vairāk pirks, jo tirgotājiem lielāka peļņa, un valsts kasē nonāks lielāki nodokļi. Arī mūsdienās amerikāņiem piektdiena pēc Pateicības dienas ir lielā iepirkšanās diena ar lielām atlaidēm (Black Friday), kas atklāj Ziemassvētku iepirkšanās sezonu. Veikalniekiem tā patiešām esot diena ar lielākajiem ienākumiem. Lai gan Pateicības dienu neatzīmējam, pēdējo gadu laikā arī Latvijas veikali arvien vairāk izmanto šo dienu pircēju piesaistīšanai.
Visas pasaules reliģijas māca pateikties par to, kas tev ir. Pēdējos gados šīs sajūtas aicina vairot un attīstīt arī psihologi.
Pateicība nemaina mūsu dzīves apstākļus, bet dod iespēju paraudzīties uz tiem no citas puses. Pateicību var iemācīties visi. Pietiek ar divām minūtēm dienā, lai atcerētos to, kas tev ir, un pateiktu par to PALDIES!
Būtiska piebilde pirms sāc trenēties PALDIES teikšanas un jušanas mākā - ar vārdiem vien nepietiks! Citiem vārdiem sakot, visi soļi, vingrinoties pateicībā, ir jāveic apzināti - nepietiks ar to, ka uz papīra pierakstīsi personu vārdus vai notikumu virkni, kam vēlies pateikt PALDIES. Arī, ja nolasīsi šo sarakstu skaļi, tas nenozīmē, ka būsi iemācījusies būt pateicīga. Lai patiesi pateiktos un strādātu ar sevi, jāmācās to darīt ne tikai ar prātu, bet ar jūtām un sirdi.
1. Noskaņojies darbam ar savu iekšējo es - apsēdies vai apgulies ērti vietā, kur jūties mierīgi un tevi nekas netraucē!
2. Veic pāris dziļas ieelpas un izelpas, tā nomierinot savu ķermeni un prātu!
3. Kad esi sajutusi savu iekšējo mieru, vari sākt pievērsties uzdevumiem un izpildīt tos. Atceries: atbildi ar sajūtām, nevis izdomā ar prātu pareizo atbildi! Pateicība jāsajūt kā viena no ķermeņa maņām.
4. Lai palīdzētu sev sajust ar sirdi, nevis prātu, vari uzlikt vienu roku uz sirds, jo tieši no turienes sajutīsi pateicības izjūtu ķermenī. Tur, sirdī, mīt visas patiesās atbildes.
= Atrodi trīs lietas, ko tu augstu vērtē sevī vai savā dzīvē!
Piemērs. Es novērtēju to, ka man var uzticēties. (Mēģini sajust to, ka novērtē sevi un uzticamību kā sajūtu!)
Līdzīgā veidā turpini ar nākamajiem soļiem!
= Atrodi trīs lietas, ko tu augstu vērtē savā dzīvē vai ikdienā!
= Atrodi trīs lietas, par ko tu esi pateicīga sevī!
= Atrodi trīs lietas, par ko tu esi pateicīga savā dzīvē!
Regulāri veicot šo vingrinājumu, tu ne tikai iemācīsies vairot un stiprināt sevī pateicības sajūtu, bet arī trenēsi emociju un dvēseles muskulatūru. Tas palīdzēs apgūt arī slaveno šeit un tagad sajūtu, apzinātību un pieņemšanu - nonākšanu mierā un laimē ar sevi.
Vairāk par pateicību lasi jaunajā žurnālā "Kā būt laimīgai?"
