Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar profesori Maiju Kūli sarūpējis ievērības cienīgu notikumu, kam filozofijas vidē līdz šim nav bijis analoga. Jau novembra beigās tirdzniecībā būs pieejams pirmais Latvijas filozofijas apkopojums elektroniskā formātā. Diska veidotāji pievērsušies galvenokārt divdesmitajos trīsdesmitajos gados aktuālām tēmām un autoriem.
Multimedija diska Latvijas filozofs(-e) - virtuālais modelis autori ir četri jauni filozofi – Ģirts Jankovskis, Kārlis Vērpe, Māris Kūlis un Elvīra Šimfa. Viņi vēlējušies diska lietotājiem sniegt iespēju pašiem modelēt priekšstatu par to, kas varētu būt Latvijas filozofija. Diska satura struktūra veidota atvērta pētījuma veidā – sākot ar filozofu biogrāfijām un beidzot ar mūsdienu akadēmiķu lekcijām, kas sasaucas ar 20 - 30. gados aktuālām filozofijas problēmām. Projekta vadītājs Ģirts Jankovskis skaidro, ka diska uzvedums nav sniegt vērtējumus, bet gan vaicāt, pēc kādiem kritērijiem Latvijas filozofiju ir iespējams modelēt. «Kad sākām pētniecības darbu, sapratām, ka nedz filozofijai, nedz latvietībai nav stingru kritēriju. Tāpēc radās ideja veidot disku, kas modelētu šo jautājumu,» viņš piebilst.
Diska saturu veido četras daļas. Pirmajā daļā pieejami audio lasījumi par 20 – 30. gados aktuālām tēmām, ko sagatavojuši šobrīd Latvijas filozofijas akadēmiskajā vidē strādājošie – Maija Kūle, Igors Šuvajevs, Elga Freiberga, Edgars Narkēvičs u.c. Šeit būs atrodamas lekcijas par zinātnes, estētikas, nacionālās identitātes, reliģijas, indivīda u.c. jautājumiem, raugoties no filozofijas perspektīvas. «Viņi netika informēti, ka tēmas aizgūtas no divdesmitajiem trīsdesmitajiem gadiem, lai diska lietotājs varētu izvērtēt arī to, vai mums ir sava tēmu apskatīšanas tradīcija,» stāsta Ģirts Jankovksis. Līdzās iekļauti arī piecpadsmit videoklipi, kas lekcijām sniedz asociatīvu fonu. Multimediju diskā būs pieejams arī 20. – 30. gadu filozofisko tekstu arhīvs, kurā ietilpst 310 tekstu vienības, kā arī 29 autoru biogrāfijas. Savukārt ceturtajā daļā ir iekļauts jēdzienu saraksts. Izvēloties kādu no jēdzieniem, ir iespējams iepazīties ar to, kā tas tiek lietots, aprakstīts un definēts 20 – 30. gadu tekstos.
Diska formāts izvēlēts tālab, lai tēmas varētu ērti apskatīt dažādos diskursos un modelēt savu pētījuma struktūru. «Internetu neizvēlējāmies tāpēc, ka gribējām norādīt uz projekta pabeigtību un vēsturisko nospiedumu. Turklāt disku var lietot arī tur, kur nav interneta,» skaidro Kārlis Vērpe.
Aktualizēt Latvijas filozofijas jautājumu šobrīd viņiem šķitis svarīgi vairāku iemeslu dēļ. «Protams, mēs neiestājamies par radikāli nacionālu domāšanu, un tomēr tieši latviešu valodā mēs varam visskaidrāk un konkrētāk domāt. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, kā domāšana latviešu valodā ir attīstījusies,» skaidro Ģirts Jankovskis. «No mūsdienu perspektīvas raugoties, latviešu autoru devumu var vērtēt dažādi, taču viņi ir izdarījuši daudz – gan problēmu, gan jēdzienu veidošanas ziņā, turklāt nepelnīti palikuši nepamanīti,» piebilst Kārlis Vērpe.
«Daudzām personālijām, kas bijušas būtiskas tajā laikā, līdz šim nav pievērsta liela uzmanība, tāpēc domājam, ka disks noderēs ne tikai filozofiem un akadēmiķiem, bet visiem, kurus interesē kultūra vai nepieciešami papildus izglītības materiāli,» uzskata Ģirts Jankovskis.
Jaunie autori atklāj, ka viņiem pašiem bijis ļoti interesanti trīs gadus strādāt pie diska veidošanas, jo līdz šim tā bijusi neizzināta teritorija. «Mēs vēlamies lauzt aizspriedumus par latviešu filozofiju – gan sajūsmas saucienus par to, kas galu galā paliek tikai iekšējai lietošanai, gan klaji noliedzošo attieksmi. Ir svarīgi saprast, ka vērtējums nav obligāts nosacījums. Nevajag attiekties pret latviešu filozofiju ar varas attiecībām pašiem sevī,» stāsta Ģirts Jankovskis.