1. novembrī simts gadu vecumā miris pasaulslavenais teorētiķis, ebreju izcelsmes franču sociālantropologs Klods Levī-Stross, kurš pirms sešdesmit gadiem antropoloģijā iedibināja strukturālisma tradīciju. Kloda Levī-Strosa strukturālisma pamatā bija radniecības un ticību sistēmu, kā arī konkrētās sabiedrības tradīciju pētīšana, veidojot no tām vienotu sistēmu.
Klods Levī-Stross piedzima Briselē, ebreju mākslinieku ģimenē. Vēlāk Parīzē, Sorbonnas universitātē, studēja filozofiju un jurisprudenci. Ap 1930. gadu ar domubiedriem ieinteresējās par antropoloģiju, kas Francijā vēl tikai tiecās iekarot akadēmiskas disciplīnas statusu. Britu un amerikāņu antropologu darbos Levī-Strosu saistīja tas, ka pētnieki gan patstāvīgi ieguva empīriskus datus, gan nodarbojās ar to teorētisku analīzi. Pats Levī-Stross savu pirmo lauka darbu veica Brazīlijā, pētot turienes ciltis. Šīs ekspedīcijas bija pamats Levī-Strosa grāmatas Skumjie tropi (1955) tapšanai. 1939. gadā Levī- Strosu mobilizēja franču armijā, taču tāpat kā citiem ievērojamiem ebreju intelektuāļiem no šā dienesta viņam palīdzēja izvairīties Rokfellera programma. Levī-Stross nonāca ASV, kur strādāja kā pasniedzējs Jaunajā Sociālo zinātņu izpētes centrā Ņujorkā. 1948. gadā, atgriezies Parīzē, Levī-Stross pēc gada Sorbonnā kā doktora disertāciju aizstāvēja pētījumu Radniecības elementārās struktūras.
1959. gadā College de France Levī-Strosu ievēlēja par pirmo sociālās antropoloģijas profesoru, un līdz pat 1982. gadam, kad pensionējās, viņš tur vadīja sociālās antropoloģijas laboratoriju. Savu apjomīgāko darbu Mitoloģijas Klods Levī-Stross radīja 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā.