Krīzes laikā kā jau grūtībās var pārliecināties, kas ir tavi patiesie draugi un sabiedroties. Tikko noslēgusies Frankfurtes grāmatu mese apstiprināja to, ka grāmata ir mūsu paliekošā vērtība. Mainās repertuārs, mainās lasīšanas ieradumi (jāpierod pie domas, ka e-grāmata arī ir grāmata), mainās rakstnieki popularitātes orbītā, taču nemainīga ir attieksme pret rakstīto vārdu. Dižķibele bija jūtama arī grāmatu mesē. Bija vērojami mazāki stendu izmēri. Toties garākas bija kļuvušas mākslinieku rindas pie izdevēju stendiem (katru gadu mesē jaunie mākslinieki atrāda izdevējiem savu darbus), šogad uzkrītoši daudz bija policistu. Apmeklējuma ziņā – tikai par dažiem procentiem mazāk interesentu, nekā pagājušajā gadā, kad tika uzstādīts apmeklējuma rekords – nedēļās nogalē gadatirgus bija kā bišu strops. Mēs Latvijā jau to zinam – tirgus ekonomika ir kā braukšana ar riteni. Uz vietas nostāvēt var tikai cirkus meistari. Lai neiekristu grāvī (citiem vārdiem – lai ekonomiskie radītāju temps nesamazinātos), ir jāmin. Arī tādā nozarē kā grāmatniecība. Vācieši ar lepnumu uzsver to, ka, neskatoties uz krīzi, šī gada pieaugums pārdoto grāmatu ziņā ir 2,5 procenti.
Ķīnas faktors
Kā milzīgi Ķīnas mūra fragmenti bija noformēts šī gada viešņas – Ķīnas – iespaidīgais stends. Simbols, kas gan norobežo, gan pievilina.
Katru gadu Ķīnā iznāk 15000 jaunu grāmatu nosaukumu. Milzīgs tirgus ar savām iespējām. Iepriekš – piecu gadu laikā – ķīniešu valodā tika iztulkoti 660 vācu autoru darbi, kamēr tikai viens ķīniešu daiļdarbs ieraudzīja dienas gaismu vāciski. Pateicoties mesei, šī proporcija tika izmainīta, jo vai katrā vācu stendā bija Ķīnai veltīta grāmata.
Kad runa ir par demokrātiju, demokrātija beidzas. Ķīnai tika veltīti daudzi pārmetumi par cilvēktiesību pārkāpumiem. Ar mūsu pieredzi ir kārdinājums salīdzināt Ķīnu ar Padomju Savienību. Kaut salīdzinājums diez vai ir korekts, jo nevar iedomāties situāciju, kad padomju disidenti varētu ņemt dalību līdzīgos pasākumos, kā tas notika šogad Frankfurtē. Gadatirgus organizētājiem bija izdevies sabalansēt gaidāmos politiskos strīdus ar spilgtām Ķīnas kultūras un vēstures izrādēm.
Mans personiskais pieredzējums: Ķīnas stendā uzrunātās meitenes par iespēju sadarboties ar Ķīnas izdevējiem pirms katras atbildes ilgstoši apspriedās savā starpā. Pirmajā reizē, kad tiek noskaidrots, no kurienes es esmu, tas ir loģiski, jo vajadzīgs laiks, lai no Ķīnas attāluma saskatītu Latviju. Kad uz nākošo vienkāršo jautājumu, abas atkal apspriežas, tad palieku neziņā, vai tā ir kultūras atšķirība, vārda nebrīvība vai kaut kas cits.
Digitālā Frankfurte
Jau desmit gadus grāmatu digitālizācija ir meses karsto tēmu sarakstā. G. Šore, izdevniecības Penguin digatalizācijas nodaļas vadītāja, meses diskusijā uzsvēra to, ka atšķirībā no mūzikas industrijas, kurai digitalizācija deva lielu triecienu, grāmatu nozarē pārmaiņas nav tik straujas un tik dramatiskas. Pagaidām lietas notikušas pakāpeniski, un, viņasprāt, var runāt par ieguvumiem, nevis zaudējumiem. Tā bērnu literatūrā digitalizācija ir ļāvusi pašiem bērniem piedalīties radošos procesos, ievietojot savus stāstus interneta vietnēs. Pagaidām gan e-grāmatas tirgus aptver 2-3 procentus visu lasītāju.
Frankfurte un Nobela prēmija
Katras Frankfurtes grāmatu meses akcents ir Nobela prēmijas pasniegšana. Ne tikai tāpēc, ka šie divi notikumi parasti iekrīt vienā laikā, bet arī Vācijas kā intelektuālas lielvalsts aicinājums un arī tiesības izvērtēt Nobela prēmijas laureātus. Ne tikai literatūrā. Šī gada skaļākā nominācija bija Obamas miera prēmija, kuru kādā Vācijas avīzē nosauca par skābo bombongu no Norvēģijas.
Tostarp literatūras prēmijas saņēma rumāņu izcelsmes vācu rakstniece Herta Millere, kura līdz tam bija pazīstama samērā šauram lasītāju lokam. Savu literāro talantu viņa veltījusi cīņai pret totalitāriem režīmiem. Šis aspekts nonāca zināmā saspēlē ar Ķīnas tēmu un tās saistību ar cilvēktiesību pārkāpumiem. Katras Nobela prēmijas laureātes intervija meses laikā nonāca līdz pārmetumiem Ķīnas politikai.
Kā jau vienmēr Vācijā kultūras lietas ir cieši sasaitē ar ekonomiku. Nobela prēmija nav izņēmums. Vācijas ievērojamai izdevniecībai Hanser Herta Millere bija trešā nominācija pēdējos piecos gados. Un tas neapšaubāmi nozīmē arī ekonomisko veiksmi, jo apgāds nu varēja droši drukāt autores pēdējo grāmatu 50 000 eksemplāru.
Frankfurte un statistika
Frankfurtes meses laiks ir brīdis, lai apkopotu rezultātus. Tradicionāli un pārsteidzoši statistikas dati kļūst pieejami plašai publikai. Vācijas grāmatu tirgus ar turpat 10 miljardiem eiro ir otrs lielākais pasaulē. Vien ASV grāmatas pērk vairāk ( jautājums – vai arī lasa) un tur ekonomiskais efekts ir 25 miljardus liels. Pārsteidzoši, ka Lielbritānijā statistika uzrāda vien 4,5 miljardus lielus ieņēmumus gadā.
E- grāmatas uzvaras gājienu apliecina arī statistika – ASV katru mēnesi to pārdošana pieaug par 400 – 500 procentiem. Divas trešdaļas vāciešu nevar savu dzīvi iedomāties bez inteneta, toties tikai 18 procenti bez grāmatām, katrs vācietis vidēji gadā izlasa 1 grāmatu, toties 45 procenti angļu grāmatas nelasa vispār.
Latvijas stends
Latviešu kartona stends, kas nu jau vairākus gadus piesaista uzmanību ar savu oriģinālo izskatu, šoreiz bija ieguvis zināmu simbola nozīmi, jo tā trauslums asociējas arī ar pašrezējo Latvijas situāciju, taču grāmatu izstādes sakarā bija pamats optimistiskākām apcerēm par to, cik svarīgs ir drukāts vārds kaut uzlikts uz visvieglākā materiāla. Te nu latviešu autoriem ir ko teikt, un ar katru gadu aizvien vairāk caur tulkojumiem mūs pazīst pasaulē.