Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā slavenā šveiciešu filozofa, psihoanalītiķa un «arhetipu tēva» Karla Gustava Junga domu un atklāsmju grāmatu. Junga darbu fragmentu apkopojums ļauj secīgi un viegli iepazīties ar viņa iedibināto psihoanalīzes novirzienu.
Karls Gustavs Jungs bija viens no 20. gadsimta domātājiem, kurš apvērsa cilvēka psihes izpratni. Viņš atteicās no populārākā psihoanalīzes pārstāvja Zigmunda Freida idejām par bezapziņu kā tikai subjektīvu, mehānistisku fenomenu, ieviešot kolektīvās bezapziņas jēdzienu. Viņaprāt, cilvēka eksistenci ietekmē un virza ne tikai personīgā bezapziņa, kas sakņojas cilvēka pastāvēšanas dzīlēs, bet arī vispārcilvēciska tipisko pārdzīvojumu un priekšstatu pieredze, ko veido arhetipi. Arhetipi atklājas gan mītos un ticējumos, gan cilvēka sapņos un daiļradē. Tādejādi, apzinoties arhetipu shēmas, ir iespējams konstruēt labas un laimīgas dzīves priekšnosacījumus. Protams, ne viss ir tik vienkārši. Junga teorija paredz dažādas interpretācijas iespējas, jo uzsver cilvēka radošumu un daudznozīmību. Lai izprastu Junga koncepciju, jāiedarbina iztēle un radoša līdz¬darbība; mehāniska shēmu atkošana šeit nelīdzēs.
Filozofijas zinātņu doktora Edvarda Hofmana sakārtotajā grāmatā Karls Jungs. Domas un atklāsmes iedvesmojošus apsveikuma kartīšu tekstus neatradīsiet. Grāmatā atklājas secīgs Junga teorijas izklāsts. Sākumā ieskicēts paša filozofa redzējums par savu vietu līdzšinējā psiholoģijas un filozofijas tradīcijā, pēc tam, soli pa solim, atklāta viņa psihes teorija – sākot no individuālā raksturojuma un beidzot ar kolektīvās sabiedrības veidojumiem. Patīkami, ka caur šo grāmatiņu lasītājiem šajā sarežģītājā laikā tiek atgādināts: «personiskais ir arī globāls.» Grāmata noderēs arī tiem, kuri noilgojušies pēc skaidri noformulētām dzīves pamācībām. Piemēram, šāda vienkārša patiesība: «Laulības attiecības gandrīz nekad neveidojas gludi un bez krīzes posmiem. Apziņa nevar dzimt bez sāpēm.» Tomēr jāatceras, ka «katra skaidra un nepārprotama atbilde [uz svarīgiem dzīves jautājumiem] vienmēr paliek cilvēkam prātā, taču ļoti reti aizsniedz sirdi.»