Šodien ar Spēlēju, dancoju koncertuzvedumu tiek atklāta Latvijas Nacionālās operas jaunā sezona. Divas baleta, trīs operu pirmizrādes un vairāki koncerti, tostarp Egila Siliņa jubilejas koncerts un Ilonas Bageles solokoncerts – tādi ir LNO plāni.
Kā jau ierasts, sezonas izskaņā gaidāms Rīgas Operas festivāls.
Latvijas gāzes balva
Turpinot tradīciju, LNO sezonas sākumā atskatās uz paveikto, pasniedzot LNO patrona, a/s Latvijas gāze, balvas. Apbalvošana un laureātu koncerts notiks 22. septembrī, bet LTV1 to varēs noskatīties 24. septembra vakarā. Balvu, mākslinieka Alda Lorenca veidotu skulptūru un 1000 latu prēmiju, saņems Liene Kinča (labākā operas soliste), Jānis Apeinis (labākais operas solists), Elza LeimaneMartinova (labākā baleta soliste), Raimonds Martinovs (labākais baleta solists), trombonists Uldis Zilberts (labākais orķestra mākslinieks).
Balvu par ieguldīto mūža darbu mākslinieciskajā jomā komisija piešķīrusi solistam Andrim Blaumanim, balvu par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem iepriekšējā sezonā – Kristīnei Opolais. Apbalvošanas vakarā tiks godināta baleta māksliniece Irēna Strode – leģendārs mūžs mākslā, vairāk nekā 50 baletam veltīti gadi. Latvijas gāzes balvu par ieguldīto mūža darbu LNO tehniski administratīvajā jomā saņems izcils kurpnieks Jānis Plānics. Balvas komisijā strādāja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, LNO direktors Andrejs Žagars, Latvijas gāzes valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis un viņa vietnieks Jorks Tummats, LNO galvenais baletmeistars Aivars Leimanis, Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Latvijas Radio 3 Klasika direktore Gunda Vaivode, mākslas zinātniece Helēna Demakova. Līdz 20. septembrim portālā Delfi iespējams balsot par labāko sezonas jauniestudējumu, kas saņems Skatītāju balvu.
Operas ieceres
Gaidot Vāgnera jubileju, LNO beigs savu gadsimta projektu, lielāko atjaunotās operas vēsturē – tetraloģiju Nībelunga gredzens, Viesturam Kairišam iestudējot Dievu mijkrēsli. Viņam pieder arī Valkīras un Zigfrīda skatuves versija. Tikai pirmo daļu – Reinas zeltu – iestudējis svešais – norvēģu režisors Stefans Herheims, lai arī sākotnējā LNO iecere bija katras daļas interpretāciju uzticēt citam režisoram. Dievu mijkrēšļa pirmizrāde plānota 19. novembrī. Sadarbībā ar Horvātijas Nacionālo teātri Zagrebā nākamā gada sākumā taps P. Čaikovska opera Mazepa – adaptēts iestudējums ar mūsu solistiem. Sezonas izskaņā gaidāms Andreja Žagara iestudējums – G. Doniceti Lucia di Lammermoor, kurā piedalīsies starptautisku atzinību guvusī Marina Rebeka. Tiek plānots arī Dž. Pučīni Bohēmas atjaunojums, ko veiks režisors Pēteris Krilovs, tai pirmizrāde februārī. Oktobra sākumā LNO dosies uz Sanktpēterburgu, lai sniegtu vieskoncertu Dmitrija Šostakoviča filharnonijas Lielajā zālē, piedalīsies Egils Siliņš, Inese Galante, Liene Kinča, Andris Ludvigs un citi solisti, kā arī orķestris.
Baleta plāni
Oktobra vidū pirmizrādi piedzīvos baleta viencēlienu kompilācija 4 pasaules. 4 stihijas – slavenais A. Maskata Tango Kšištofa Pastora horeogrāfijā, Č. Punji Pas de quatre ar Žila Pero un Augusta Doļina horeogrāfiju, Č. Punji/
K. SenSansa Marijas sapnis Petra Zuskas horeogrāfijā un P. Vaska Erda ar Jurija Vamoša horeogrāfiju. Lielākais šīs sezonas Latvijas Nacionālā baleta notikums gaidāms aprīlī – L. Minkusa Bajadēra, kas mūsu Baltajā namā nav iestudēta. Baleta vadītājs un Bajadēras horeogrāfs Aivars Leimanis skaidro, ka šis balets beidzot var tapt, jo ir spēcīgs sieviešu kolektīvs un tiek solīta krāšņa, vērienīga un grezna izrāde. Iecerēs arī baleta vakars Iespējams (Nr. 2), kas piedāvās jauno horeogrāfu darbus. Latvijas Nacionālais balets dosies viesizrādēs ārpus Latvijas robežām – septembrī ar Žizeli jau būts Grieķijā, Apburtā princese novembrī un Sapnis vasaras naktī martā ceļos uz Itāliju.
Finanses
2011. gadā LNO valsts dotācijā saņēmusi 3 800 000 latu, nopelnīti 1 943 337 lati, tostarp 1 181 537 lati iegūti no biļešu realizācijas. Nodokļos samaksāti 2 000 000 latu, neto algas veido 2 550 300 latu. Andrejs Žagars uzsver – ja nebūtu atbalstītāju, nevarētu atļauties nevienu jauniestudējumu.