Centienus atdzīvināt latviešu kino skatīšanos tradīciju novados pagaidām vainago fakts, ka šobrīd ir divas vietas Latvijā - Jēkabpils un Ventspils, kur ar Nacionālā Kino centra finansiālu atbalstu un vietējo cilvēku entuziasmu izdevies iedibināt regulārus latviešu filmu kinolektorijus.
To laikā ir iespēja tikties ar pašmāju filmu veidotājiem, Neatkarīgajai stāsta Latvijas Kinematogrāfijas savienības projekta Kino visur un visiem Latvijā vadītāja Ieva Pitruka. Citviet kino labākajā gadījumā ir epizodiska, bet sliktākajā - pilnībā neesoša kultūras parādība.
Novembrī gaidāmo valsts svētku dienās ieguvēji būs to vietu iedzīvotāji, kuriem kino tehnika jau ir, jo tur būs iespēja noskatīties Askolda Saulīša dokumentālo filmu Bermontiāda. Filma tiks demonstrēta Salaspilī, Bauskā, Rundālē, Ķegumā, Aknīkstē, Gaujienā, Baložos, Garkalnē, Bauskā, Tīnūžos, Jumpravā, Ogresgalā, Talsos, Ulbrokā, Umurgā, Zasā, Vecumniekos un citur.
Apzinātas jau ap 50 iespējamās kino izrādīšanas vietas, un ir ļoti svarīgi atjaunot kino tradīcijas regularitāti, jo tieši tā ilglaicīga laika periodā spēs piesaistīt skatītāju interesi pašmāju filmām - uzsver I. Pitruka. Kino jomā raižu ir ļoti daudz. Visvairāk - par skatītāju trūkumu pašmāju filmām. «Latvijā top mākslinieciski kvalitatīvas, starptautiski ar balvām novērtētas filmas, kas runā par mums būtisko. Pašlaik visinteresantākais un sociāli nozīmīgākais ir tieši dokumentālais kino. Problēma ir latviešu filmu zemais prestižs. Cilvēki Latvijā savas filmas neredz un nepazīst. Rīgā notiek pirmizrāde, ko redz neliels skatītāju loks, un ar to viss beidzas. Popularitāti vairot palīdz kases gabali kā, piemēram, spēlfilma Rūdolfa mantojums, kas spēja piesaistīt skatītājus ar jaudīgas reklāmas palīdzību» - uzskata projekta Kino visur un visiem Latvijā vadītāja.
Liela problēma - nepietiekamie līdzekļi. Kino budžets Latvijā ir dramatiski samazināts, arī vērienīgais projekts Kino visur un visiem Latvijā uzsākts par niecīgiem līdzekļiem, un nu projekta sācējiem jādomā, kā rast iespēju iesākto turpināt, - raizējas projekta vadītāja. Partneru un finansiālā atbalsta meklēšanā ir uzrunātas Latvijas Pašvaldību savienība un vietējās pašvaldības.
Jēkabpils Kino punkta atbalstītāja, Kultūras pārvaldes kultūras menedžere Dace Laizāne Neatkarīgajai stāsta, ka gads sācies ar kupli apmeklētu Rūdolfa mantojumu Krustpils kultūras namā, bet jau ilgi pirms tam cilvēki pilsētā taujājuši par kino atjaunošanu. Regulāri ceturtdienu kino vakari Jēkabpilī uzsākti maijā ar Armanda Zvirbuļa spēlfilmu Mazie laupītāji. Oktobrī saskaitīts - Kinopunktu un latviešu filmas Jēkabpils Tautas nama kamerzālē apmeklējuši 950 kinomīļi. Pusgada laikā notikuši jau 10 latviešu filmu seansi un jēkabpiliešiem bijusi iespēja pieredzēt tādas kino ogas kā Pasaules skaņa un tikšanos ar Gintu Grūbi un Dāvi Sīmani, kā Vai viegli? ar režisores Antras Cilinskas viesošanos, kā dokumentālās filmas Vecmāmiņu koris un Versija Vera, animācijas filmas Velniņi un Eža kažociņš , Nila Skapāna un Edmunda Jansona animācijas filmu programmas.
Diemžēl salīdzinājumā ar izklaidējošo programmu, vismazāk apmeklētais ir dokumentālais kino, ko kvalitatīvi veido arī daudzi jauni autori un kas aizvien vairāk pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām. «Dokumentālais kino liek domāt. Varbūt cilvēki jau tā ir noguruši no sadzīves problēmām? Standartcilvēks tagad grib vienkārši atpūsties,» - prāto D. Laizāne.